Tāda interneta žurnālistikas ziņu modeļa meklējumi, kas ne tikai strādātu, bet nodrošinātu izdevējiem nākotni tīklā, liek atkārtoti novērtēt to, kā ziņas tiek piedāvātas tiešsaistē. Skandināvu Schibsted Media Group jau kādu laiku eksperimentē ar jaunu pieeju: izmanto interneta žurnālistiku un tās radīto lietotāju plūsmu, lai pārdotu kompānijas citus digitālos pakalpojumus. Šis modelis ir aprakstīts nesenā Jensa Barlanda (Jens Barland), Gjovikas Universitātes koledžas asociētā profesora, publikācijā, kas iekļauta Nordicom Review izdotajā grāmatā “New Nordic Journalism Research”.

Schibsted ir starptautiska uzņēmumu grupa (darbojas 29 valstīs), kam pieder divi no vadošajiem laikrakstiem (vadošajiem internetvidē) Zviedrijā un Norvēģijā – Aftonbladet un VG, kas piesaista vidēji 5 miljonus unikālo apmeklētāju nedēļā, dienā – vidēji 1,5 miljoni lietotāju skatījumu. Gluži tāpat kā citi laikraksti visā pasaulē, arī šie abi ir piedzīvojuši grūtus laikus, tirāžām krītoties par aptuveni 60% pēdējo desmit gadu laikā. Neraugoties uz to, abi laikraksti ir veikuši būtiskas investīcijas digitālajās platformās (Aftonbladet ir internetā kopš 1994.gada) un 2012.gadā to nestā, reģistrētā peļņa veidoja aptuveni 15% no kopējā apgrozījuma. Aftonbladet, jo īpaši, ir kādu laiku eksperimentējis ar dažādu maksas un mikro maksājumu modeļu ieviešanu. Jo vairāk, 2012.gadā pirmo reizi reklāmas ieņēmumi no šo izdevumu interneta versijām pārspēja drukāto versiju reklāmas ieņēmumus.

Žurnālistika atnes klikus, papildservisi atnes naudu
Labo digitālās versijas rezultātu pamatā galvenokārt ir stratēģija, ko Barlands raksturo šādi: redakcionālā satura radītās auditorijas plūsmas izmantošana, lai reklamētu citus digitālos pakalpojumus, kas radīti un attīstīti Schibsted kompānijas ietvaros.  2010.gadā notikušā intervijā ar Aftonbladet izpilddirektori Annu Setmanu (Anna Settmann), kas citēta arī Barlanda rakstā, viņa skaidro šo stratēģiju sekojoši: “Mums ir izdevies kapitalizēt mūsu radīto žurnālistiku, tai veidojot labu tiešsaistes lietotāju plūsmas apjomu. Mēs izmantojam žurnālistisko saturu kā dzinēju. Žurnālistika veido plūsmu, kas virza uz priekšu jaunus biznesus.” Īsumā, Aftonbladet un VG vienlaikus ir “gan reklāmdevējs, gan reklamēto pakalpojumu īpašnieks”, raksta pētnieks. Schibsted ir bijuši aktīvi tiešsaistes pakalpojumu segmentā daudzu gadu garumā un bija pionieri Skandināvijā, kad, tālajā 1995.gadā, sāka interneta vietnē publicēt sludinājumus.

Katrā gadījumā, pagrieziena punkts bija 2002.gadā, kad uzņēmums iegādājās BytBil, auto pārdošanas interneta reklāmas vietni, un Blocket, līdzīgas vietnes iegādi, gadu vēlāk. Abi šie portāli bija iecienīti Zviedrijas tirgū un kopš tā brīža, neraugoties uz augstajām iegādes izmaksām, tie kļuva par būtisku Schibsted biznesa virzītāju: peļņa no tiem šobrīd ir aptuveni 50%.

2012.gadā grupas tiešsaistes reklāmas pakalpojumi veidoja aptuveni 241 miljons no grupas kopējiem ieņēmumiem, kas bija 1,78 miljardiem eiro. Schibsted neskaitāmie digitālie pakalpojumi ietver vēl citus zīmolus, piemēram, Dyrebar, kas veltīts mājdzīvniekiem, Møteplassen iepazīšanās platformu, Se.nu televīzijas programmu pārraižu grafiku vietni un Jobb24 darba sludinājumu portālu.

Konverteringsbolag
„Konverteringsbolag” ir vārds, kas zviedru valodā izteic kompānijas stratēģiju, kas tulkojumā nozīmē “lasītāju padarīšana par pircējiem”. Tas nozīmē, ka no rakstu lasītājiem tie kļūst par reklamēto vietņu un pakalpojumu klientiem, kas uzņēmumu grupai nes ienākumus. Barlands raksta, ka šī stratēģija vairojas un ka to ir adaptējuši arī citi skandināvu izdevēji, piemēram, norvēģu kompānija Amedia un zviedru Bonnier grupa.

Kā savā rakstā norāda Barlands, Schibsted stratēģijas būtība slēpjas kopējā interneta laikraksta uzbūves maiņā, jo no ziņu medija tas pārveidojies par īstu digitālo mediju, kas pārvalda resursus, kas pēc savas būtības nav žurnālistika. Ideja ir aizsraujoša un, vismaz aplūkotajos gadījumos, tā, šķiet, ka strādā. Protams, gluži tāpat kā sponsorētā satura gadījumā, arī šajā biznesa modelī ir pelēkās zonas, kas rodas no pārlieku ciešas redakcijas un mārketinga sadarbības. No šī viedokļa raugoties, diskusijas un pētījumi vēl ir salīdzinoši agrīnā stadijā.

Foto kredīts: Arjan Richter / Flickr CC