Jaunākais Digitālo ziņu pārskats (Digital News Report 2016), ko pagājušajā nedēļā prezentēja Oksfordas Universitātes Reuters žurnālistikas pētījumu institūts (Reuters Institute for the Study of Journalism), ir apjomīgākais un autoratīvākais no visiem līdzšinējiem institūta veidotajiem pārskatiem. Tas balstīts uz 50 000 interneta lietotāju aptauju, kas veiktas 26 pasaules valstīs.

Pārskats atklāj, ka izdevēji visā pasaulē saskaras ar nepieredzētu esošo biznesa modeļu un formātu sagrūšanu, ko veicinājusi sociālo platformu popularitāte, pāriešana uz mobilo formātu un aizvien pieaugošā lietotāju vēlme atteikties no reklāmas tiešsaistē.

1. Sociālie mediji ir galvenais ziņu avots: puse (51%) aptaujāto norāda, ka ik nedēļu izmanto sociālos medijus kā ziņu avotu. Aptuveni viens no katriem desmit respondentiem (12%) norāda, ka sociālie mediji ir galvenais avots, kurā iegūt ziņas. Facebook pagaidām ir nozīmīgākais tīkls, kurā atrast ziņas, tās lasīt, skatīties un dalīties ar tām.

2. Sociālie mediji ir ievērojami svarīgāki sievietēm (kuras, starp citu, negribīgāk dodas uz ziņu vietnēm un aplikācijām) un jaunatnei. Vairāk kā ceturtā daļa (28%) no aptaujātajiem 18-24 gadu vecumā apgalvo, ka sociālie mediji ir viņu galvenais ziņu avots, pirmo reizi apsteidzot televīziju (24%).

3. Ziņu radītāja zīmols bieži netiek ievērots: tas, ka strauji pieaug ziņu atrašana un patērēšana sociālajos medijos, portālos un mobilajās aplikācijās, nozīmē, ka ziņu radītāja zīmols tiek pamanīts mazāk kā pusē gadījumu, liecina dati par Lielbritāniju un Kanādu. Tādās valstīs kā Japāna un Dienvidkoreja, kurās agregatorvietņu apkopotas un izplatītas ziņas ir daudz izplatītākas, ziņu radītāja zīmols tik pamanīts tikai aptuveni ceturtajā daļā gadījumu.

4. Televīzijas ziņas joprojām svarīgas gados vecākajai auditorijas daļai, taču kopumā televīzijas ziņu nozīmība turpina kristies, īpaši, starp skatītājiem, kuri tās ierasti skatījušies programmas laikā un starp jaunāka gadagājuma cilvēkiem.

5. Viedtelefonu izmantošana ziņu lietošanai ir strauji pieaugusi, pārsniedzot pusi (53%) no globālās izlases, kamēr datoru izmantošana šiem mērķiem krītas, bet planšešu lietošana izlīdzinās.

6. Lielākā daļa patērētāju joprojām nelabprāt maksātu par ziņām tiešsaistē. Tas ir īpaši izteikti angliski runājošajā informatīvajā vidē, kurā valda augsta konkurence (tikai vidēji 9% izrāda gatavību maksāt par ziņām tiešsaistē), kamēr mazākās valstīs ar ierobežotu valodas lietotāju skaitu, gatavība maksāt par ziņām tiešsaistē ir divas reizes lielāka.

7. Izdevēju problēmas ir vairojušās līdz ar reklāmu bloķēšanas rīku popularitātes pieaugumu, kas ir robežās starp 10% (Japānā) un 38% (Polijā), taču ievērojami augstāks starp respondentiem līdz 35 gadu vecumam un intensīvajiem ziņu lietotājiem. Lielākā daļa no tiem, kas jebkad ir lejuplādējuši reklāmas bloķēšanas aplikācijas, tās arī regulāri izmanto, kas nozīmē, ka pēc reklāmas bloķētāja ielādes reti kurš no tā atsakās.

8. Reklāmu bloķētāju izmantošana pieaug viedtelefonos: šobrīd tikai 8% viedtelefonu lietotāju izmanto reklāmu bloķētājus, taču aptuveni trešā daļa respondentu norāda, ka plāno uzinstalēt tādu tuvākā gada laikā.

9. Lielākā daļa lietotāju priekšroku dod ziņām teksta, nevis video formātā: lai arī izdevēji un tehnoloģiju platformas spiež uz interneta video intensīvāku izmantošanu komerciālu apsvērumu dēļ, pārskatā rasts apstiprinājums tam, ka lielākā daļa patērētāju pret tiem izturas atturīgi. Trīs ceturtdaļas (78%) respondentu norāda, ka viņi arvien vairāk paļaujas uz tekstu. Kad jautāti, kas ir galvenie iemesli, kāpēc neizmanto video biežāk, visbiežāk atbilde ir tāda, ka lasīt ziņas ir ātrāk un ērtāk (41%) un video ievadā pievienotie reklāmu rullīši ir kaitinoši (35%).

10. Visaugstākā uzticēšanās ziņām ir Somijā (65%) un zemākā – Grieķijā (20%). Gandrīz visās valstīs redaktori un žurnālisti izpelnās zemāku uzticēšanās līmeni, nekā ziņu organizācijas.

11. Algoritmi (iz)filtrē ziņas: pētījuma veidotājiem rodas nopietnas bažas par to, ka personalizētās ziņas un citas algoritmiskās ziņu izlases nozīmēs svarīgas informācijas un izaicinošu viedokļu atstāšanu ārpus uzmanības loka. Taču, to sakot, jāmin arī fakts, ka jauni cilvēki ir daudz apmierinātāki ar algoritmiem, nekā redaktoriem.

12. Digitālajā vidē radītas ziņu platformas netiek uzskatītas par nopietniem ziņu avotiem, ja salīdzina ar tradicionālajām ziņu platformām. Mediju uzņēmumi, kuri metuši kauliņus uz izplatīšanas funkcijas nākotni, kā piemēram, BuzzFeed, aug sasniedzamās auditorijas ziņā. Tomēr šie jaunie zīmoli un platformas lielākoties tiek izmantotas kā sekundārie avoti un vieglāku ziņu tematu iegūšanai. Lietotāju uzticība joprojām saglabājas zīmoliem ar spēcīgu ziņu spēlētāja vārdu un tādiem, kas laika gaitā ir spējuši radīt labu reputāciju.

Digitālo ziņu pārskats 2016 pilnā teksta versija bez maksas ir lejuplādējama šeit >>.