Amerikāņu tehnoloģiju uzņēmums Automted Insights nesen paziņojis, ka tas ceturksnī rada un publicē 3000 peļņas pārskatu rakstu Associated Press vajadzībām un tie visi tiek sagatavoti automātiski. Cita programmatūras kompānija Narrative Science, automatizēti rada rakstus par finanšu, sporta, interneta analītikas un citām tēmām.

Par ikvienu tēmu, par kuru ir pieejami skaidri saprotami dati, šobrīd algoritms spēj uzrakstīt saprotamu ziņu rakstu, ko atsevišķos gadījumos ir pat grūti atšķirt no cilvēka rakstīta satura. Bieži saukta par “robotu žurnālistiku”, šī tehnoloģija dod jaunas iespējas lēti radīt lielu apjomu informācijas, personalizēt saturu vai gluži vienkārši nodrošināt ātrāku ziņu izplatīšanu nekā cilvēks to jebkad spētu.

Ir acīmredzami ekonomiski ieguvumi no robotu žurnālistikas, tomēr, neraugoties uz iespējām saražot kaudzi vienkāršu ziņu rakstu par finansēm vai sportu, vai kādu dienu tās spēs nodrošināt arī augstvērtīgāku sabiedrības interesešu žurnālistiku? Piemēram, vai šāda robotu žurnālistika spētu jebkad sasniegt uzmanības kritisko masu un nodrošināt sabiedrības spiedienu par svarīgiem pilsoniskās sabiedrības jautājumiem? Kā šīs tehnoloģijas grasās mainīt publisko mediju sfēru, ko mēs šobrīd apdzīvojam?

Kopā ar Taņu Lokotu (Tanya Lokot) Merīlendas Universitātē esmu pētījis un pārbaudījis robotu žurnālistikas lomas un funkcijas, galvenokārt, darbam sociālajos medijos.

Bieži nākas dzirdēt par robotu izmantojuma negatīvajiem aspektiem, piemēram, tehnoloģiju pielāgošanu sabiedrības sociālajiem parametriem, nevis analīzei par to, kā šīs tehnoloģijas ietekmēs sabiedrību; satura piesārņošanu; pielietojumu politiskajai manipulēšanai un citiem. Piemēram, ir bijuši mediju ziņojumi par šādiem robotu ģenerētiem manipulatīviem tendenču rakstiem Meksikas vēlēšanu periodā vai cenšoties iznīcināt opozīciju Krievijā.

Vai “ziņu roboti” piedāvā žurnālistiku sabiedrības interešu vārdā?
Mūs vairāk interesē veidi, kā šie ziņu roboti var darboties kā pozitīvie ziņu un informācijas sagādnieki tādās vietnēs kā, piemēram, Twitter. Vai tie spēj strādāt sabiedrības interešu vārdā?

Savos pētījumos mēs esam analizējuši simtiem ziņu robotu, kas darbojas Twitter platformā. Nav šaubu, ka pastāv veselīga automātisko ziņu un informācijas izplatīšanas ekosistēma, kurā pastāv specifiski nišas konti, kas piesaista ļoti šauru auditoriju. Piemēram, robots @BadBluePrep savāc ziņas, kas stāsta par izdzīvošanu un gatavību izdzīvot. Tikmēr ziņu robots @North_GA savāc un izplata informāciju, kas aktuāla ASV Džordžijas štata ziemeļu daļā dzīvojošajiem. Iespējas šādi nodrošināt šauras sabiedrības grupas ar tās interesējošu informāciju par salīdzinoši zemām izmaksām ir skaidri saskatāmas.

Esam atraduši arī robotus, kas cenšas veicināt augstvērtīgāku žurnālistiku. Piemēram, robotizētais kanāls @cybercyber kritizē medijus par pārlieku vārda “cyber” izmantojumu ziņu rakstos, pievēršot uzmanību tieši šī vārda lietojumam. Tikmēr @NYTAnon robots atklāj un izplata informāciju par New York Times rakstiem, kuros izmantoti anonīmi avoti. Šis robots ir īpaši interesants, ņemot vērā, ka tam Twitter vidē izdevās uzkurināt karstas debates un brīdinājumus žurnālistu starpā, neskaitot to, ka tas nonāca arī paša New York Times sabiedriskās redaktores bloga diskursā par anonīmajiem avotiem. Es to varbūt nesauktu par “mediju atbildību”, tomēr šis robots ļoti nozīmīgā veidā piedalās mediju kritikā un atbildes reakciju iegūšanā.

Jautājums, vai šie roboti spēj veikt atbildīgu žurnālistiku par visplašāko tēmu klāstu, joprojām gan paliek atklāts. Mūsu pētījumi rāda, ka aptuveni 45% analizēto robotu norāda izmantotās informācijas avotus. Bet pārējie ne. Tieši šīs informācijas caurskatāmības trūkums ir potenciāli būtiskākais trūkums, kas var kavēt plašāku šo robotu pielietošanu praksē.   

Aptuveni 10% Twitter kontu ir automatizēti
Kā šādu robotu sniegumā iespējams iedzīvināt žurnālistikas caurskatāmības ideālus un kā ziņu lietotājiem salāgot savu izpratni par ticamību ar satura automatizētu sagatvošanu? Apzinoties, ka kļūs tikai vairāk tādu robotu, kas piedāvās arī kvalitatīvāku atlasīto saturu, nozīmīgs kļūst arī šo kontu īpašumtiesību jautājums. Pats Twitter aplēsis, ka aptuveni 8,5% no visiem platformas kontiem ir tādā vai citādā ziņā automatizēti un tas regulāri atbrīvojas no klajiem spamu robotu kontiem. Tomēr Twitter lietošanas noteikumi, ar kuriem tiek pamatota šāda spamu kontu dzēšana, varētu tikt pielietoti arī kvalitatīvāku ziņu robotu kontu dzēšanai. Kas notiks tad, kad lielā korporācija izlems aizvērt šos ziņu robotu kontus?

Foto kredīts: Flickr Alberto D’Ottavi