Itin bieži žurnālistu vidē, kā arī publiskajā telpā parādās viedokļi un apgalvojumi par to, cik grūti ir Latvijā būt pilnasinīgam žurnālistam un cik nelabvēlīga ir situācija nozarē.

Vai tā domā un tādos apstākļos strādā visi žurnālisti, vai arī tie, kam skaļāka balss, tiek sadzirdēti un, vadoties no tā, tiek izdarīti vispārināti un nepamatoti secinājumi? Skaidru atbildi uz to nespēj sniegt neviens, tai skaitā, profesionālās organizācijas, jo Latvijā neviens nezina, cik žurnālistu reāli strādā nozarē. Gluži vienkārši nekur netiek veikta šāda uzskaite. Tāpat neviens arī nezina to, kāds ir vidējais žurnālista atalgojums un kā tas veidojas. Šādu nezināmo par Latvijas žurnālistiku ir daudz.

Vismaz uz daļu no tiem atbildes sola sniegt starptautiskais pētījums Žurnālistikas pasaules (The Worlds of Journalism Study), kurā iesaistījusies arī Latvija.

Pētījums Žurnālistikas pasaules ir akadēmisks pētniecības projekts, kurā iesaistījušās vairāk kā 80 pasaules valstis, līdz ar to Latvijas pētījuma rezultātus būs iespējams salīdzināt ar situāciju citās valstīs. Pētījuma pamatmērķis ir sniegt žurnālistikas pētniekiem, mediju vadītājiem, kā arī valsts politikas veidotājiem labāku izpratni par pastāvošajām žurnālistu darba rutīnām un paredzamajām (nepieciešamajām) pārmaiņām nozarē. Pētījums iepazīstinās arī ar dažādajiem apstākļiem, kādos strādā žurnālisti visā pasaulē, ar kādiem ierobežojumiem un problēmām tie saskaras ikdienas darba gaitās. Pētījums atklās arī pašu žurnālistu viedokli par profesijas sociālo lomu mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē.

Šī pētījuma iniciators ir Tomas Haničs, Minhenes Universitātes Komunikācijas studiju un mediju pētījumu institūta profesors. Ideja par tik apjomīgu pētniecisko projektu radās, strādājot pie līdzīga pētījuma, kas no 2007. līdz 2011.gadam tika veikts 21 valstī un kura ietvaros tika aptaujāti 2100 žurnālisti no vairāk kā 400 dažādiem ziņu medijiem. Šis pētījums bija vairāk orientēts uz dažādu atšķirību atklāšanu dažādās žurnālistikas kultūrās (sociālās lomas uztvere,  orientācija, profesionālās ētikas izpratne žurnālistu vidū utt.).

Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, pētnieki varēja identificēt četras tipiskas žurnālistu uztveres formas sabiedrībā, kas vērojamas praktiski jebkurā pasaules malā. Žurnālisti, attiecīgi, tiek uztverti vai nu kā populisma izplatītāji, objektīvi sargsuņi, kritiski pārmaiņu aģenti vai nekonsekventi informācijas koordinatori.

Šī, nu jau daudz apjomīgākā pētījuma mērķis ir ne tik daudz aprakstīt žurnālistikas kultūru dažādās valstīs, cik izprast reālos apstākļus, kādos strādā žurnālisti. Latvijā pētījuma ietvaros pēc īpaši izstrādātas izlases formulas tiks aptaujāti 100 žurnālisti un redaktori.

Piedāvājam iepazīties ar pētījuma aptaujas anketu šeit: Starptautiska_petijuma_Worlds_of_Journalism_aptaujas_anketa (PDF)

Šis pētījums Latvijā top ar Frīdriha Eberta fonda (Friedrich-Ebert-Stiftung) finansiālu atbalstu.