Attiecības starp tehnoloģiju uzņēmumiem un žurnālistiem ir neērtas un sarežģītas, lai gan žurnālistikai vajadzētu būt vismaz vienlīdzīgam tehnoloģiju uzņēmumu partnerim, uzskata Emīlija Bela (Emily Bell), Tow digitālās žurnālistikas centra direktore Kolumbijas Žurnālistikas skolā. Viņa norāda, ka mediji ir sasnieguši pārejas brīdi: “Ziņu telpa vairs nepieder ziņu veidotājiem. No preses vairs nav atkarīga brīvas preses pastāvēšana, un tā ir zaudējusi kontroli pār to, kā stāsti sasniedz auditoriju. Publisko sfēru šobrīd pārvalda neliels skaits privātu kompāniju, kas bāzējušās galvenokārt Silikona ielejā.”

Oksfordas Universitātes Reuters žurnālistikas pētījumu institūtā, uzstājoties Reuters 2014.gada piemiņas lekcijā ar runu “Silikona ieleja un žurnālistika: kopā vai šķirti”, kādreizējā Guradian žurnāliste Bela teica, ka žurnālistiem, tāpat kā lielai daļai pilsonisko žurnālistu vārda brīvības standartus, ziņošanas instrumentus un publicēšanās noteikumus šodien “nosaka neatbildīgi programmēšanas uzņēmumi”.

Jautājumu definēšana žurnālistikai un sabiedrībai
“(Šī) ir dienaskārtības definēšana ne tikai žurnālistikai, bet visai sabiedrībai,” teica Bela. “Es negrasos apgalvot, ka tā ir atgriezeniska tendence. Tā tāda nav. Taču es apgalvošu, ka žurnālistikai ir nozīmīga loma jaunu tehnoloģiju veidošanā un attīstīšanā, veidojot nekomerciālo jaunās publiskās sfēras daļu un prasot šīs plašās, jaunās varas sistēmas būt atbildīgām.”

Žurnāistika ir kļuvusi pārāk atkarīga no tehnoloģijā, ko pati nesaprot
Bela teica, ka žurnālistika mūsdienās ir kļuvusi pārāk atkarīga no tehnoloģijām, kuras tā pati pietiekami labi neizprot. “Ceturtā vara, kam ilgstoši patika domāt, ka tā darbojas perfektā izolācijā no citām naudas un varas sistēmām, ir pēkšņi nonākusi pasaulē, kurā tai vairs nepieder nedz unikāli ražošanas līdzekļi, nedz tā kontrolē informācijas izplatīšanas ceļus,” teica Bela.

“Kā tas notika, ir pietiekami labi dokumentēts. Nevienam no mums nav Stenfordas inženierzinātņu doktora grāds. Mums trūka būtisku tehnoloģisko prasmju, lai saprastu, kā šīs jaunās satura izplatīšanas un izpausmju sistēmas parādīsies, mums trūka institucionālās gribas vai izpratnes, lai pietiekami satrauji virzītos pareizajā virzienā un mūs kavēja no pārmaiņām lielas organizācijas un nauda, kas ir to rīcībā. Veikt žurnālistisko darbu labi ir grūti, tas ir pēc resursus apēdošs bizness,” teica Bela.

Mūsdienās praktiski viss mediju saturs ir publicēts sociālajos tīklos, sacīja Bela. Taču šīs platformas, kuras lielākoties pieder Silikona ielejā bāzētām kompānijām, veidoja inženieri, kuri atzīst, ka viņiem nav ne prasmju, ne vēlmes rediģēt un nodarboties ar saturu. Tradicionālajiem medijiem turpretim ir gan žurnālistiskās, gan redaktoru prasmes, taču vairs salīdzinoši maza kontrole pār saturu.

“Ja arī pastāv brīva prese, žurnālisti vairs nav atbildīgi par tās pastāvēšanu. Inženieri, kuri reti domā par žurnālistiku, ietekmi uz kultūru vai demokrātisko atbildību, ik dienas pieņem lēmumus, kas nosaka to, kā tiks radītas un izplatītas ziņas,” uzstājoties teica Bela.

“Tradicionālie mediji nesaprata, ko tie zaudē, Silikona ieleja nesaprata, ko tā rada”
“Radot šos bezgalīgi viegli lietojamos rīkus un mudinot visu pasauli publicēties, šīm tehnoloģiskajām platformām šobrīd piemīt sociāli mērķi un daudz lielāka atbildība, nekā sākotnēji tie bija domājuši. Pastāvošie (tradicionālie) mediji nesaprata, ko tie zaudē, Silikona ieleja nesaprata, ko tā rada,” Bela teica klausītājiem, kuru vidū bija arī pārstāvji no tādiem tehnoloģiju uzņēmumiem kā Google, Twitter un Facebook, kā arī bijušais Guardian redaktors Alans Rasbridgers (Alan Rusbridger).

Bela apgalvoja, ka sociālo mediju platforma Facebook, ko lieto 20% visas pasaules iedzīvotāju, ir atteikusies no redakcionālajiem pienākumiem savu programmatūru un algoritmu priekšā. “Mēs nevēlamies pieņemt redakcionālos lēmumus. Silikona ielejas uzņēmumos var atkal un atkal dzirdēt atrunas: mēs eam “tikai platforma”, “tehnoloģijas ir neitrālas”, “mēs nepieņemam redakcionālos lēmumus”. Esmu pārliecināta, ka šie inženieri patiešām tam tic, lai arī tas ir acīmredzami nepareizi.

Algoritms var filtrēt, cenzēt vai pārvietot svarīgas ziņas
“Ikreizi, kad algoritms atkal izdara “kniebienu”, patiesībā tiek pieņemti redakcionālie lēmumi,” teica Bela. Viņa to raksturoja kā “netīšo rediģēšanu” un teica, ka ir neparedzamas konsekvences, ko var izsaukt šāda periodiska svarīgu ziņu filtrēšana, pārvietošana vai cenzēšana. Sabiedrībai trūkst zināšanu, kā ziņas viņus sasniedz sociālajās platformās, jo šie algoritmi ir komerciāli jūtīgi un tādējādi nav caurskatāmi. Šo algoritmu caurskatāmības trūkums nesen, kad parādījās informācija, ka Facebook ir izmantojis programmatūtu, lai manipulētu ar lietotāju emocijām kāda akadēmiska eksperimenta ietvaros. Kādā citā eksperimentā Facebook ziņu plūsma bija izmainīta, lai pārliecinātos, vai tādējādi ir iespējams uzlabot vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. Tas izdevās.

Trīs iniciatīvas, ko presei vajadzētu īstenot, lai atgūtu kontroli pār publisko sfēru
Bela nosauca trīs iniciatīvas, ko presei vajadzētu īstenot, lai atgūtu līdzsvaru starp žurnālistikas un Silikona ielejas ietekmi. Pirmkārt, žurnālistiem pašiem vajadzētu izstrādāt savus rīkus un pakalpojumus, kas tehnoloģijām liktu kalpot tieši žurnālistikas vajadzībām, nevis otrādāk. Viņa aicināja žurnālistikas skolas mācību procesā kombinēt gan žurnālistiku, gan datu apstrādes un programmēšanas prasmes. “Žurnālistiem un redaktoriem vajadzētu mācīties programmēt, apgūt programmēšanas domāšanu un vajadzētu labāk izprast pasauli, kādā tiem nākas darboties.”

Bela arī aicināja ieviest striktāku regulāciju, lai gan atzina, ka šī ideja mūsdienās nav nedz stilīga, nedz populāra. Tomēr viņa uzsvēra, ka žurnālistikā strādājošajiem ir intelektuālais kapitāla, lai rosinātu vērā ņemamus regulējuma jautājumus, piemēram, par monopola, saimniecisko statusu un necaurredzamību.

Ziņot, ziņot un vēlreiz ziņot
Belas trešā nosauktā iniciatīva bija vērsta uz to, ko žurnālisti prot vislabāk. “Ziņojiet, ziņojiet, ziņojiet,” viņa teica. “Sniedziet ziņas par tehnoloģijām gluži kā par cilvēktiesību un politikas jautājumiem no parlamenta. Dažkārt pat ar vēl lielāku degsmi un skaidrību. Tas ir interesanti un vismaz desmit tūkstošus reižu svarīgāk,” viņa teica.

Foto kredīts: courtesy of Emily Bell and RISJ