Eiropas mediji bieži ignorē vai arī ziņo negatīvi par jautājumiem, kas skar minoritātes vai nelielas pamatiedzīvotāju grupas, kā piemēram, Krimas tatārus un romu tautības pārstāvjus, vēsta dažādas cilvēktiesību aizstāvju grupas.

Šo apgalvojumu apstiprina arī nesen veikts pētījums par minoritāšu atspoguļojumu poļu un slovāku medijos. Pētnieki atklāja, ka poļu un slovāku mediji reti publicēt rakstus, piemēram, par šajās valstīs dzīvojošajiem romu tautības cilvēkiem.

Mediju pētnieks Teuns van Daiks (Teun van Dijk), kurš ir specializējies diskursa analīzes pētījumu veikšanā, aprakstījis minoritāšu atspoguļojumu presē kā “jauno ziņu rasismu” (“new(s) racism”).

“Mūsdienu medijos gluži tāpat kā pirms 50 un 100 gadiem, ārzemnieki, imigranti, bēgļi un minoritātes šķiet neredzamas, vai, ja ne gluži neredzamas, tad tās tiek raksturotas drīzāk kā problēma. Drīzāk kā “viņi”, nevis kā daļa no “mums”,” van Daiks rakstīja savā darbā “New(s) racism: a discourse analytical approach”.

Van Daiks apgalvo, ka jaunais ziņu rasisms rodas, kad minoritātes ir “… stereotipizētas, marginalizētas, atstumtas vai pat pilnībā izslēgtas tekstos un runās: Caur neobjektīvu tēmu atlasi (parasti noziedzība, vardarbība, narkotikas vai nelikumīga ieceļošana), virsrakstiem, bildēm, izvietojumu, vārdiem, metaforām un daudzām citām negatīvām ziņu un fona informācijas īpašībām, imigranti un minoritātes sistemātiski tiek definētas ne tikai kā atšķirīgas, bet arī kā deviantas vai pat kā drauds pārējai sabiedrībai”.

Neils Klārks (Neil Clark), Eiropas Minoritāšu tiesību aizsardzības grupas (Minority Rights Group Europe, saīsinājumā – MRG), saka, ka mediji bieži ignorē minoritātes. Viņš min, piemēram, Ukrainas un Krimas notikumu atspoguļojumu. “Notikumi Ukrainā, Krievijas karaspēka klātbūtne un Krimas atdalīšana ir nopietns drauds minoritātēm un Krimas pamatiedzīvotājiem, tāpēc informācijas trūkums medijos par šo jautājumu situāciju tikai pasliktina,” saka N.Klārks.

Nesenie notikumi Krimā, kad Krimas tatāru namu durvis tika atzīmēti ar “X” zīmēm, atsauca atmiņā Staļina laikā (1944.gads) realizētās Krimas tatāru deportācijas uz Vidusāziju. Laikā no 1944. līdz 1959.gadam visi Krimas tatāri tika deportēti. Ja XX gadsimta sākumā Krimas tatāri veidoja 34% no šī reģiona iedzīvotāju skaita, tad 1959.gadā šis skaitlis bija 0%. Pēc Padomju Saienības sabrukšanas, Krimas tatāri sāka atgriezties dzimtenē. Šodien tie veido aptuveni 12% no kopējā Krimas iedzīvotāju skaita.

“Šobrīd ir jūtams pret tatāriem vērsts noskaņojums, kas arī ir ticis veidots un uzturēts no plašsaziņas līdzekļu puses,” saka Krimas pamatiedzīvotāju izpētes un atbalsta fonda presidents Nadirs Bekīrovs (Nadir Bekirov).

Cits piemērs skar Eiropas romu atspoguļojumu medijos. Nesens Poznaņas Universitātes pētnieku Mihala Bučnovska (Michal Buchnowski) un Bartoša Višņevska (Bartosz Wisniewski) pētījums liecina, ka romu tautības cilvēki, piemēram, poļu mediju saturā ir nepietiekami pārstāvēti. Kad tie ir pieminēti, tas parasti ir negatīvā kontekstā. Pētnieki atklāja, ka Polijas sabiedriskajos medijos nestrādā neviens romu tautības žurnālists, un Polijā arī nedarbojas neviens romu medijs.

Divās lielākajās poļu dienas avīzēs – liberālajā Gazeta Wyborcza un konservatīvajā Rzeczpospolita, rakstu skaits, kas jebkā saistīts ar romu tautu, ir neliels. Laika posmā no 2005. līdz 2012.gadam Rzeczpospolita publicēti tikai 93 raksti (gadā vidēji 13), kas saistīti ar romu minoritāti, kamēr Gazeta Wyborcza publicēti 226. Lielākā daļa no tiem bija ar negatīvu ievirzi, nostiprinot sabiedrībā valdošos stereotipus.

Pētījuma gaitā līdzīga situācija atklājās arī Slovākijas medijos. Lai gan divos nozīmīgākajos slovāku dienas laikrakstos – SME un Pravda, tajā pašā laika posmā ir bijušas 1213 publikācijas par romiem, tomēr jāņem vērā, ka Slovākijā romu minoritāte  ir daudz lielāka nekā Polijā. Proti, Slovākijā dzīvo aptuveni 500 000-600 000  romu, kamēr Polijā tikai 20 000 līdz 40 000 romu.

Tāpat kā Polijā analizētajos laikrakstos, arī Slovākijā raksti par romiem bija lielākoties negatīvi, uzsverot galvenokārt sociālās problēmas, kā piemēram, romu slikto izglītību, augsto bezdarba līmeni, atbilstoša ​​mājokļa trūkumu un veselības problēmas. Romu tautības cilvēkiem tiek izcelta tikai viņu etniskā piederība, kā rezultātā šīs iedzīvotāju grupas mediju radītais tēls ir ļoti viendabīgs.

Gan van Daiks, gan pētnieki no Poznaņas Universitātes uzskata, ka negatīvs minoritāšu atspoguļojums medijos noved pie tālākas šo cilvēku marginalizēšanas un sociālās atstumtības, kas tikai saasina viņu dzīves apstākļus.

Virkne dažādu iestāžu un organizāciju, piemēram, Mediju daudzveidības institūts, UNESCO un MRG ir vienisprātis, ka ir svarīgi par minoritāšu jautājumiem informēt un izglītot žurnālistus. Piemēram, MRG organizē bezmaksas tiešsaistes kursus žurnālistiem, lai veicinātu “minoritātēm draudzīgāku ziņošanu”. Šos kursus līdzfinansē Eiropas Komisija un to mērķis ir uzrunāt mediju profesionāļus Polijā, Bulgārijā, Čehijā, Lietuvā, Latvijā, Slovākijā, Igaunijā un Ungārijā. Nākamais kursu cikls sāksies jau pavisam drīz – 2014.gada septembrī.

Foto: https://www.flickr.com/photos/bojabee/