Marks Tompsons (Mark Thompson) savā pirmajā lielajā runā pēc stāšanās New York Times vadībā sacīja, ka laikrakstu industrija varētu mācīties no Holivudas to, kā no viena produkta pelnīt naudu vairākos veidos. Viņaprāt pieprasījums pēc nopietnās žurnālistikas ir lielāks nekā jebkad agrāk – nozarei vienīgi jāatrod veids, kā panākt, lai par to maksā. Tompsons pauda pārliecību, ka risinājumi nāks.

“Žurnālistika, ko piedāvā nopietnie laikraksti, ir saglabājusi savu nozīmību un neaizstājamību, un… no viņu puses mēs pašlaik redzam daudz vairāk žurnālistisko un radošo digitālo inovāciju, nekā mēs esam līdz šim redzējuši no tabloīdiem vai raidorganizācijām,” viņš teicis runā, piebilstot, ka lielākā daļa Amerikas mediju – drukātie, TV vai interneta vidē strādājošie, ir novērsušies no starptautiskās žurnālistikas, atstājot šo izcilo Amerikas profesionālās žurnālistikas daļu daudz mazākos konkurences apstākļos nekā tas bija desmit vai piecdesmit gadus atpakaļ.

Tompsons kļuva par The New York Times Company prezidentu un vadītāju 2012.gada novembrī, pēc tam, kad astoņus gadus bija pildījis BBC ģenerāldirektora pienākumus. Viņš ir skeptisks par to, vai digitālā reklāma jebkad kļūs tik spēcīga un droša, lai uz to vien spētu pastāvēt lielas kvalitatīvās ziņu organizācijas.

Uzstājoties 2013.gada Reuters Piemiņas lekcijā Oksfordas Universitātes Reuters žurnālistikas pētījumu institūtā (Reuters Institute for the Study of Journalism) šā gada 6.septembrī, Tompsons piedāvāja, ka risinājums varētu būt tālāka interneta satura abonentmaksu attīstīšana, kā arī zīmola izmantošana, lai attīstītu video, konferences, spēles un e-komerciju.

“Mēs neuzskatām, ka digitālajā sfērā viss jau ir paveikts. Mēs redzama, ka vēl daudzus gadus mēs vadīsim hibrīdu biznesu gan drukātajā, gan digitālajā formātā, kur būs gan abonēšanas maksas un nozīmīgu daļu veidos reklāmas ieņēmumi,” viņš teica.

Tompsons ierosināja, ka ziņu nozare varētu mācīties no Holivudas filmu nozares, kas izmanto “to pašu sākotnējo intelektuālo īpašumu dažādos formātos un laikos”. Citiem vārdiem sakot, filmas uzņemt ir dārgi, taču Holivudai izdodas panākt, ka tās nes peļņu, izmantojot to pašu produktu un konceptu vairākos veidos, sākumā palaižot filmu uz lielajiem ekrāniem kinoteātros, tad izlaižot DVD, pārdodot to TV kanāliem, pievienojot merčendaizingu, papildu produktus un spēles.

“Ziņas daudzos gadījumos ir pārāk jūtīgas attiecībā pret laiku, taču dažādie žurnālistikas izpausmes veidi, pielāgoti konkrētajai auditorijai un lietošanas mērķiem, varētu palīdzēt sasniegt tādu pašu ekeonomisko guvumu,” viņš teica.

Viņš deva mājienu, ka nākotnē viņa vadīto mediju digitālā versija varētu ieviest diferencētu maksājumu sistēmu. “Mēs vēlamies, lai ikvienam ir iespēja izlases kārtībā lasīt Times žurnālistiku. Bet mēs arī vēlamies, lai pēc iespējas vairāk cilvēku par to maksātu… Pirmais mūsu jaunās stratēģijas mērķis ir izstrādāt papildu maksas piedāvājumus, kas būtu orientēti uz tiem, kas mums ir teikuši, ka viņi būtu gatavi maksāt mums par Times žurnālistiku, tiesa, mazāk par 200 dolāriem, kas jau šobrīd ir mūsu zemākā digitālā satura abonentmaksa, lai gan mēs plānojam izveidot arī uzlabotus piedāvājumus ar papildu funkcijām un pakalpojumiem tiem, kas ir pauduši gatavību maksā arī vairāk nekā pašreizējā augstākā abonentmaksa.”

Thompson arī teica, ka, sākot ar nākamo mēnesi, International Herald Tribune tiks aizstāts ar Starptautisko New York Times laikrakstu, ņemot vērā, ka arī tas ir starpautisks izdevums un iznāk angļu un, iespējams, vēl citās valodās. Viņš uzskata, ka New York Times ir reputācija, par kuru cilvēki būs gatavi maksāt.

Foto kredīts: Sheffield Doc/Fest / Flickr CC

Raksta oriģināls publicēts 2013.gada 8.septembrī angļu valodā “Mark Thompson: Bright Future for Serious Journalism”. No angļu valodas tulkojusi Līga Ozoliņa