Kārt, šaut, uts, auns, āzis, – šie ir vārdi, kuri visbiežāk tiek izmantoti Latvijas interneta komentāros, lai paustu negatīvo attieksmi un agresiju pret notikumiem, vienam pret otru vai pret konkrētu mediju.

Starptautiskajā iecietības dienā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) komunikācijas zinātņu eksperti publiskojuši pirmo interneta komentāru agresivitātes indeksu.Tas noteikts, radot īpašu metodoloģiju, kas paredz agresīvu un aizskarošu atslēgas vārdu atlasi un to lietošanas biežuma noteikšanu. Aprakstot analīzes gaitu, RSU Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne atklāj, ka no vairāk nekā 65 000 interneta komentāros izmantotajiem vārdiem RSU eksperti atlasījuši 900 latviešu valodas vārdus, kas izsaka emocionālo agresiju un neiecietību un ir uzskatāmi par vidēji agresīviem, agresīviem vai ļoti agresīviem. Tad ar speciālas Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā izstrādātas IT programmas palīdzību veikta šo atslēgvārdu lietošanas intensitātes uzskaitīšana.

Kā rāda publiskotie dati no pirmā mērījuma (2011.gada 28.maijs – 2011.gada 30.oktobris), kas veikts trīs populārākajos interneta ziņu portālos delfi.lv, tvnet.lv un apollo.lv, visbiežāk sastopamais agresīvais vārds interneta komentāros ir „kārt”, kas ticis lietots 555 435 reizes. Tam seko vārds „uts” – 310 806 reizes, „šaut” – 296 917 reizes, „auns” – 269 912 reizes, „āzis” – 216 267 reizes, „sist” – 168 360 reizes, „ciest” – 151 686 reizes, „karš” – 131 191 reizes, „līķis” – 112 213 reizes un „āksts” – 106 583 reizes.  Šie vārdi ļauj secināt, ka kolektīvajā apziņā var konstatēt daudz mītiskas un arhaiskas domāšanas un izteiksmes formas un sabiedrībā ir jūtama vēlme pēc linča tiesām, saka RSU asociētā profesore Ilva Skulte.

Pētnieki noskaidrojuši, ka komentāros paustā emocionālā agresija ir reakcija uz atsevišķām ziņām, kas lielākoties ir par politiskajiem notikumiem vai ar politiku saistītām personām. Līdzīgu efektu spēj izraisīt arī zaudējumi sporta sacensībās.

Visos trīs analizētajos interneta portālos agresivitātes līmenis ir līdzīgs, un, ja vienā portālā ir vērojams pēkšņs agresivitātes līmeņa pieaugums, tas ir vērojams arī abos pārējos portālos. Kopumā agresija komentāros ir vērsta vai nu pret ziņas varoni, lietotājiem vienam pret otru vai arī pret mediju, kas publicējis konkrēto ziņu. Kā interesantu novērojumu indeksa autori min arī faktu, ka agresija var tikt pausta arī ar segvārda jeb nika izvēli, kas jau pašā saknē pauž personas agresīvo nostāju.

Agresivitātes indeksa mērījums tapis sadarbībā ar Tiesībsarga biroju un Frīdriha Eberta fonda sniegto atbalstu. Šim indeksam paredzēts veidot arī interneta mājaslapu, lai šie dati būtu pieejami plašākai sabiedrībai.