Tikai divi visiem pieejami sabiedriskās televīzijas kanāli Latvijā. Tāds visticamāk būs 2014.gada1.janvāris pēc MTG Latvijas vadības lēmuma pamest bezmaksas apraidi. Kamēr NEPLP meklē iespējas aizpildīt bezmaksas kanālu vietas un televīzijas maksas pakalpojumu piedāvātāji ar reklāmām cenšas piesaistīt jaunus klientus, arvien biežāk izskan reģionālo TV kanāla Re:TV vārds. Vai šis kanāls ir tik spēcīgs, lai kļūtu par nacionālo TV kanālu? Par to saruna ar Re:TV dibinātāju Ingemāru Vekteri.

Kas par to liecina? Kāpēc radās RE:TV?
Reģionos pamanījām, ka Lattelecom strauji palielina auditoriju, piesaistot attālu apdzīvotu vietu iedzīvotājus. Pēc manas iniciatīvas Lattelecom piedāvāja Vidzemes televīzijai ienākt interaktīvās TV platformā. Es piedāvāju, ka šo kanālu ar saturu varētu aizpildīt vairākas reģionālās televīzijas.
Lai televīzija kļūtu finansiāli neatkarīga, tai jāsasniedz noteikta auditorija. Tikai tad vari būt interesants reklāmdevējiem un piedāvāt normālu reklāmas pārdošanas cenu. Paliekot tikai savā reģionā, veidojot programmu tikai savam reģionam, pat ideālā gadījumā, ja skatās visi reģiona iedzīvotāji, šī televīzija sasniedz mazu auditorijas daļu. Tai nav reklāmas ienākumu, jāmeklē citi ieņēmumu avoti. Tas rada visas pārējās problēmas, kas saistītas ar mediju neatkarību. Atsevišķos gadījumos tas daudziem spēlētājiem ir izdevīgi – būt atkarīgam no kāda, zinot, ka katru gadu budžetā ienāks konkrēta summa. Bet tas nemotivē šo raidorganizāciju attīstīties. Ir pat reģionālās TV, kas apgalvojušas ko pilnīgi neloģisku, ka viņu reģionā reklāmas tirgus nav. Bet es zinu, ka tur, lai arī mazs, ir reklāmas tirgus, taču tas nav apgūts.
Sākumā RE:TV bija redzama tikai internetā, tā kanāls tika testēts. Ar Lattelecom bija vienošanās par kvalitāti un satura apjomu. Gadu testējām produktu. Bija jāsaprot mūsu tehniskās iespējas. Kad jutāmies tehniski labā līmenī, varējām noslēgt vienošanos ar Lattelecom. Bija vienošanās par auditorijas apjomu, testa līgums uz pusgadu kanāla darbam interaktīvajā televīzijā. Ja plānoto auditoriju nesasniegtu, tad tur vairs nebūtu. Bet mēs to stipri vien pārsniedzām. Pēdējie dati rāda, ka vidējais skatītāju skaits dienā ir ap 120 000 cilvēku. Nacionālās apraides kanālam tas nav fantastisks cipars, bet mēs esam pieejami 40% mājsaimniecību. Tātad potenciāls ir liels.

Mēnesī mūs skatās 300 000 unikālie skatītāji. Internetā regulārā auditorija ir ap 16 tūkstošiem.
Visas reģionālās TV interesē iespēja nonākt interaktīvajā televīzijā, kur skatītāji raidījumu var noskatīties sev vēlamajā laikā. Redzot, ka auditorija ir augoša, bija piedāvājums būt virszemes ekonomiskajā pakā. Nemainot programmas konceptu, mēs kļuvām tur redzami, auditorija auga. Formula ir vienkārša – visiem RE:TV partneriem ir izdevīgi būt šajā kanālā, visi saņem tādu raidlaiku labajā laika joslā vakarā. Tiek sasniegta lielāka auditorija nekā vietējos kabeļtīklos un ar vietējo apraidi.
Ja runājam par reģionālo televīziju attīstības un izdzīvošanas modeli, tad, izveidojot platformu reģionālajām televīzijām, tās savu auditoriju palielināja četras līdz desmit reizes. Mūsu kanāla auditorija sadalās šādi: 12% no kopējā pīrāga veido katrs reģions, 48% skatītāju ir rīdzinieki. Internetā mūs skatās galvenokārt Lielbritānijā dzīvojošie latvieši.

Kā tu to skaidro?Bet kā ar saturu?
Ideja ir attaisnojusies, bet tā jāpilnveido. Esam viens no daudziem TV kanāliem. Konkurējam ar citiem. Ja esi reģionālais vai vietējais kanāls, tas nenozīmē, ka kādam ir pienākums tevi skatīties. Tāpēc jābūt unikāliem. Unikalitāte arī nav glābiņš, jābūt saturā kvalitatīviem. Tādēļ jāuzlabo katras TV un kopējo kanāla satura kvalitāti.
Bet formāts ir pieprasīts jau tāds, kāds tas ir tagad. Ar mūsu auditoriju nav noticis tā, kā parasti ar jaunajiem medijiem, kad sākumā ir kāpums un pēc tam kritums. Mūsu līkne iet uz augšu, tagad tā nostabilizējusies.

Kanālu skatās. Tam ir aura. Pozitīva. Tā man teikuši. Cilvēki to skatās relaksējoties. Tas nepatiks no tradicionālās žurnālistikas viedokļa, bet mēs neesam policisti, esam pozitīvi. Atslābinošs kanāls cilvēkiem, kas vēlas noiet nost no dramatiskās politiskās dzīves un pavērot, kas notiek reģionos.

Kāds ir attiecību modelis ar citām reģionālajām televīzijām?
Maza RE:TV komanda veido programmu, vada tehniskos procesus. Koncepcijas jautājumu lemšanā cenšamies iesaistīt sadarbības partnerus.

No kurienes rodas nauda?
Kanāla izmaksas nosedzam visi kopā. Reģionālās televīzijas maksā simbolisku maksu, lai tehniski nodrošinātu RE:TV darbību. Ieņēmumi veidojas no reģionālo TV saimnieciskās darbības – video un TV pakalpojumu sniegšanas. Tehniskās investīcijas un uzņēmuma stratēģiskā plānošana ir SIA “Vidzemes Televīzija” (Re:TV licences turētājs) ziņā.
Visas televīzijas var izvietot savā joslā reklāmas, bet RE:TV paliek vēl tikpat daudz reklāmu izvietošanas iespējas. Tas nodrošina papildu ienākumus. Mans uzstādījums ir šāds: ieņēmumi, ko saņem RE:TV kā kanāls, tiek novirzīti satura pilnveidošanai. Mēs, kā RE:TV veidotāji šo projektu uztveram kā emocionālu ideju, kura ir jāpierāda un jārealizē. Kaut gan ilgtermiņā es to vērtēju arī kā labu biznesu. Pašlaik tas ir veiksmīgs tāpēc, ka nav ar mīnusa zīmi.
Jo vairāk būs reklāmas, jo vairāk varēsim veidot oriģinālproduktus. Auditorijas dati liecina, ka visai Latvijai domāts saturs ir daudz skatītāks par produktu, kas paredzēts konkrētam reģionam.
Reģionālo TV saražotā satura izmaksas ir zemākas kā nacionālajiem TV kanāliem.

Kā kanāla satura izmaksas var būt tik zemas?
Katra televīzijas pati ražo šo saturu. Pareizā modelī katra tirgo reklāmu, lai saturu varētu ražot, un dod man šo saturu. Man par to nav jāmaksā. Tas dažos gadījumos ir slikti, jo reizēm es būtu gatavs maksāt, nevis saņemt to, ko man iedod.

Kanāla vadība neatlasa saturu?
Bijuši precedenti, kad kaut ko neliekam. Tas bijis tas pats politiskais kaut kas. Noformulējot, ka raidījums ir ziņas, bet tās tomēr nav ziņas, tas ir skatlogs (TV reklāmas formāts. – aut.piez.). Ja pieliekam prime time pilnu ar TV skatlogiem, labi nebūs. Plānojam izstrādāt konkrētus kvalitātes kritērijus. Mūsu partneri jau saprot, par ko runāju. Dažai labai televīzijai būs jālūdz uzlabot saturu, mainot attiecības ar pašvaldībām un to finansējumu. Tā leiputrija, kad pašam nav jāpelna, satura kvalitāti nav uzlabojusi. Arī brīvā apraide LTV7 “logos” to nav veicinājusi. Es nesaku, ka pats esmu pilnīgi balts, bet es garantēju, ka neviens no Vidzemes Televīzjas (Re:TV satura sastāvdaļa) ziņu raidījumiem nav pašvaldību naudas apmaksāts. Mums pat bija gadījums, kad pēc pasūtījuma filmējām citā reģionā, pienāk klāt pašvaldības pārstāvis un prasa, kurš sūtīs rēķinu. Esot pieraduši – ja redz tā reģiona televīziju, tad jāmaksā. Ja būs kvalitāte, tad reģionālajām televīzijām būs arī reklāmas nauda. Eju uz to, ka RE:TV spēj veidot oriģinālu saturu, sadarbojoties ar tām televīzijām, kas to vēlas. Precedenti jau ir bijuši.

Kādas bija šī projekta kļūdas?
Šī brīvība, ka neietekmējam saturu. Mēs neizvirzām redakcionālas prasības televīzijām. Es nerunāju par kaut kādu – šito rādām, šito nerādām, bet skaidri pateikt, tas nav produkts, tas nav raidījums, ko tu man iedevi! Baltiem cimdiem esam strādājuši.
Projekts pats par sevi uzskatāms par veiksmīgu. Bet vājais punkts ir arī mūsu spēks – daudzas televīzijas ar dažādu tehnisko un profesionālo bāzi.

Ko nozīmē RE:TV sadarbība ar citām valstīm?
Esmu kontaktējies ar Igaunijas sabiedrisko televīziju, ar Igaunijas Delfi TV. Meklēju partnerus Lietuvā, Vācijā. Attīstot projektu citās valstīs, ne vienmēr sadarbošos ar reģionālajām televīzijām, jo situācijas ir dažādas.
Pamatmodelis ir tāds. Varbūt es jau esmu sasapņojies… RE:TV konceptā strādājošām televīzijām ir piejams saturs arī no citām valstīm. Ap 20% no visas programmas. Igaunijas sabiedriskā TV man lūdz iespēju veidot ziņas un raidījumus par Latviju viņu programmai. Viņi ar RE:TV modeļa palīdzību redz iespēju papildināt savu saturu. Izmantojot un pilnveidojot reģionālo TV resursu, varam veiksmīgi konkurēt ar starptautiskajiem TV koncerniem.

Vai tu redzi RE:TV bezmaksas virzemes apraidē?
RE:TV ir kanāls, kam ļoti ātri jāpilnveido koncepts. Tehniski jau tagad varam veidot reģionālos “logus” bezmaksas apraidē. Es to uzskatu par pilnvērtīgāko modeli. Jautājums, vai televīzijas to var izdarīt? Tai pašā laikā katra televīzija par saviem līdzekļiem var raidīt lokāli. Ja bezmaksas apraidē būtu RE:TV ar reģionālo saturu un ID zonas ar reģionālo saturu, tas būtu bezjēdzīgākais, kas var notikt. Divi identiski satura kanāli, viens par otru švakāki. Ja RE:TV saglabājam kā nacionālu platformu ar reģionālajiem logiem, tam ir jēga. Bet primārā ir kvalitāte. Bezmaksas platforma nav vieta, kur veikt eksperimentus. Bezmaksas apraidi nenogalinās noteiktu kanālu izvēle, to nogalinās marazmātisks saturs.