Gan starptautiskajā vidē, gan tepat Latvijā periodiski aktualizējas diskusijas par reģionālo un lokālo, vienalga – drukāto vai elektronisko mediju nākotni. Prognozes svārstās no ļoti pesimistiskām līdz, ja ne optimistiskām, tad vismaz cerīgām.

Piemēram, no Pew pētniecības centra (Pew Center’s Project for Excellence in Journalism) nupat publicētā ikgadējā ziņojuma par žurnālistikas un mediju stāvokli Amerikā secināms, ka, piemēram, reģionālo TV kanālu iespēja attīstīties ir tikai spēcīgu interneta un mobilo platformu veidošana un šīm platformām draudzīga satura radīšana. Centra pētnieki norāda, ka jau šobrīd Amerikas reģionālās televīzijas varētu augt uz vietējo laikrakstus un to interneta vietņu rēķina, jo vietējie laikraksti ievieš interneta satura abonentmaksu (pay-wall), kas daļu līdzšinējās auditorijas atgrūž un mudina doties jauna bezmaksas informācijas kanāla meklējumos.

Latvijā tikmēr situācija ir citādāka.  Te gan jāatzīst, ka vēl 2010.gadā, kad notika pāreja no analogās uz digitālo jeb virszemes ciparu televīzijas apraidi, kas draudēja būtiski ierobežot reģionālo televīziju satura pieejamību, nopietni tika runāts pat par šo reģionālo kanālu iznīkšanu. Tobrīd Latvijā darbojās 21 reģionālā un vietējā televīzija ar kopējo auditoriju ap 300 000 skatītāju.

Tomēr ļaunākās prognozes nepiepildījās: reģionālās televīzijas turpināja un turpina darboties vietējos kabeļtīklos, to radītajam saturam atvēlēti “logi” arī LTV7 programmā. Tomēr, saskaņā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izstrādāto jaunā Latvijas Sabiedriskā medija koncepciju, šī sadarbība ar LTV7 nesniedz gaidīto rezultātu. “Pirmkārt, neapmierinoša un mūsdienu mediju praksei neatbilstoša ir lielas daļas reģionālo TV sagatavotās programmas kvalitāte; otrkārt, LTV7 prioritāte ir sporta notikumu translācijas, tāpēc reģionālo TV raidījumu plānojums ir nestabils, tiem grūti sasniegt iepriekšējās auditorijas grupas un piesaistīt reklāmdevējus,” teikts koncepcijā. Tāpēc nākotnē sabiedriskajam medijam vajadzētu domāt kvalitatīvāku un pilnvērtīgāku reģionālo ziņu plūsmas nodrošināšanu.

Kamēr jaunais sabiedriskais medijs vēl ir tapšanas stadijā, iniciatīvu uzņēmušās pašas reģionālās televīzijas, izlolojot ideju par vienota, vislatvijas reģionālo televīziju kanāla un portāla Re:TV izveidi. Kanāls sāka darboties 2012.gadā, nodrošinot Latvijas iedzīvotājiem regulāru reģionālās informācijas plūsmu. “Ja līdz tam konkrētās televīzijas ziņas un autorraidījumus varēja redzēt tikai pilsētā un tuvējā apkārtnē, tad tagad raidījumi, ko rada, piemēram, Kurzemē, ir redzami Vidzemē un otrādāk,” projekta priekšrocības uzsver Re:TV direktore Aiva Logina. Pēc viņas teiktā, šobrīd vienoto Re:TV platformu izmanto 14 reģionālie un vietējie TV kanāli, kas tādējādi ik mēnesi uzrunā 300 000 lielu auditoriju, ko papildina interneta vietnes apmeklētāji, kuru vidū ir daudz ārzemēs dzīvojošu lietotāju.

Re:TV novērtē ne vien lietotāji, bet šis vienotās platformas koncepts ir guvis atzinību arī profesionālo organizāciju un jomas ekspertu vidū. Piemēram, atskatā uz aizvadīto gadu mediju jomā Latvijā mediju eksperte Anda Rožukalne Re:TV radītājus atzina par gada drosminiekiem un nu to veikumu novērtējusi arī NEPLP, pagājušajā nedēļā pasniedzot Celmlauža balvu, ko piešķir par radošu inovāciju Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomā. A.Logina uzskata, ka Re:TV patiešām attaisno šo vārdu ‘celmlauži’, jo dara patiešām unikālu lietu, jo līdzīgu piemēru, ka vienā platformā tiktu apvienoti vairāki reģionālo televīziju kanāli, vismaz tuvākajās kaimiņvalstīs nav.

Re:TV pārstāve saka, ka aizvadītā gada laikā notikusi tik strauja attīstība, ka pašiem dažbrīd grūti tikt līdzi un visu aptvert. Tas gan neliedz kaldināt nākotnes plānus, kur lielākais izaicinājums ir pilnveidot kanāla saturu, tai skaitā, ar oriģinālraidījumiem, kā arī vēl daudz darāms ārzemēs dzīvojošo latviešu apzināšanā, lai tie būtu informēti par iespējām sekot līdzi notikumiem savā un citos Latvijas novados un neļautu zaudēt saikni ar dzimto vietu.