Šī jau ir otrā reize trīs gadu laikā, kad  MTG sola pamest bezmaksas TV ēteru. Šoreiz paziņojums, ka TV3 un LNT vairs nebūs pieejami bezmaksas virszemes apraidē, varētu piepildīties.

Ja sekots MTG darbībai, lēmums bija paredzams. Svaigi publiskotā iecere ir sekas notikumiem vairāku gadu garumā. Sentimentu vai romantiku tajos grūti ieraudzīt.

Īsa notikumu hronika
MTG pārstāvji ik pa laikam snieguši skaļus paziņojumus. Lūk, daži piemēri.

2010.gadā TV3 un LNT vadība paziņoja, ka varētu pamest bezmaksas ēteru, ja netiks samazināta maksa par apraidi – tā ir 650 000 latu gadā, krīzes nomocītajiem kanāliem ļoti liela naudas summa. Tā tika noteikta tik milzīga tāpēc, ka Latvijā maksu par apraidi nosedz tikai 4 bezmaksas kanāli (LTV1, LTV7, TV3, LNT).

Tolaik normatīvie akti paredzēja, ka nacionālo kanālu programmas tiek pārraidītas virszemes apraidē un bez maksas iekļaujamas kabeļtelevīziju “pakās”. Nacionālā kanāla statuss dod iespēju piekļūt visas valsts auditorijai, tas ir spēcīgs arguments reklāmdevējiem. TV un LNT noslēdza līgumu par atrašanos bezmaksas apraidē līdz 2013.gadam, lai gan vēlāk sacīja, ka tā esot pārāk dārga maksa par šīm priekšrocībām.

2011.gadā TV3 jau vienreiz paziņoja, ka pametīs bezmaksas virszemes apraidi. Argumenti bija līdzīgi – nesamērīgi augstā apraides maksa, sabiedrisko mediju līdzdalība reklāmas tirgū, nevienlīdzīgā konkurence TV reklāmas tirgū (pārrobežu kanāli, piemēram, PBK, nemaksā par apraidi, tiem ir daudz zemāki satura ražošanas izdevumi). Pirms diviem gadiem TV3 palika bezmaksas apraidē. Sekoja citas pārmaiņas TV tirgū.

2012.gadā Konkurences padome atļāva zviedru MTG Brodacasting AB iegādāties uzņēmuma “Neatkarīgie nacionālie mediji” pārziņā esošos kanālus LNT, TV5 un Latvijas ziņu kanāls (pašlaik – Kanāls 2). Spēcīgākie nacionālie komerckanāli nonāca viena īpašnieka rokās. Šo lēmumu lika atbalstīt nacionālo komerctelevīziju biznesa intereses un skatītāju vajadzības – labāk apvienoti kanāli, nekā vismaz viens no viņiem pamet tirgu, samazinot skatītāju iespējas iegūt Latvijā veidotu TV saturu.

Jau drīz pēc šī darījuma ieceres 2012.gadā MTG paziņoja, ka TV biznesa situācija liek atteikties no obligātās retranslācijas jeb t.s. “must carry” principa – tas paredz, ka kabeļtelevīzijas obligāti izplata bezmaksas kanālus, kas nevar prasīt samaksu par sava satura izmanošanu. Par spīti kabeļtelevīziju protestiem, ka lēmums palielinās TV skatītāju izdevumus, LR Saeima pieņēma izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un atcēla “must carry” principu. TV3 un LNT kanāli sāka sarežģītas sarunas ar kabeļtelevīziju operatoriem, bet 2013.gada pavasarī skatītāji ieraudzīja reklāmas, kurās komerckanāli pateicās par oriģinālsatura veidošanā ieguldīto skatītāju naudu.

2012.gada sākumā, diskusijā par obligātās retranslācijas atcelšanu Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls izteica prognozi, ka, atsakoties no “must carry”, TV3 un LNT gada laikā pametīs bezmaksas apraidi. Pēc avīzes “Dienas Bizness” lūguma atbildēt uz šo pieņēmumu, MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš iebilda: “Bezmaksas apraide un must carry principa atcelšana, ko atbalsta TV3 un LNT, ir savstarpēji nesaistāmas lietas, jo lēmums par must carry tiešā veidā neietekmē TV3 un LNT atrašanos bezmaksas apraidē”.

Tomēr šī rudens lēmums pamest bezmaksas apraidi seko ļoti drīz pēc must carry atcelšanas un samaksas iekasēšanas par TV3 un LNT saturu kabeļelevīzijās.

Notikumu konteksts
4.oktobrī saņēmu MTG TV un radio vadītājas Latvijā Baibas Zūzenas vēstuli, kurā plaši pamatots jaunākais lēmums.

Lūk, īss citāts ar svarīgākajiem argumentiem: “Pirmkārt, reklāmas tirgus lēnā atlabšana pēc ekonomiskās krīzes 2008.gadā. Otrkārt, likumdevēja veiktās izmaiņas likumdošanā, kas ļauj regulētajam politiskās reklāmas budžetam „aizplūst” uz presi, radio un interneta medijiem, savukārt pirmsvēlēšanu periodā sabiedriskā pasūtījuma apjoms ir niecīgs un nespēj aizpildīt šo likuma „robu”. Treškārt, Latvijas televīzijas tirgus joprojām ir nesakārtots – LTV kā sabiedriskā televīzija saņem valsts dotācijas, kuras veidojas no Latvijas nodokļu maksātāju naudas, bet vienlaikus LTV piedalās arī reklāmas tirgū, kas komerctelevīzijas nostāda nevienlīdzīgā stāvoklī. Ceturtkārt, MTG grupas ienākumus ierobežo Konkurences padomes noteikumi, kas regulē reklāmas cenas un ierobežo komerctelevīziju nozarē nozīmīgāko ienākumu apjomu. Tāpat šobrīd nav skaidrības par tā saukto „must carry”, kas būtiski ietekmē TV3 un LNT satura veidošanu. Pašlaik lēmums ir spēkā tikai līdz šī gada 31.decembrim, un nav skaidrs, kas būs tālāk”.

Daži komentāri. Pirmkārt, lai gan reklāmas tirgus aug lēni, TV tiek vislielākā daļa no Latvijā esošās reklāmas naudas – 45%. TV reklāma ir vienīgā, kas uzrāda izaugsmes pazīmes. Šā gada augustā, salīdzinot ar 2012.gada augustu, pieauga tikai TV reklāmas apjoms, turklāt ievērojami – par 23%. TV3 un LNT saņem lielāko daļu no TV reklāmas investīcijām, to sadalē piedalās arī PBK un LTV.

Otrkārt, Baibas Zūzenas vēstulē pieminēti pirmvēlēšanas aģitācijas aizliegumi televīzijās mēnesi pirms vēlēšanām, ko pirmo reizi izbaudījām pavasarī. To mērķis bija samazināt naudas ietekmi uz vēlētāju izvēli. Vai dažu kanālu biznesa intereses ir augstākas par mēnesi ilgu dzīvi bez vēlētāju smadzenes skalojošām TV reklāmām?

Treškārt, sabiedrisko mediju darbība reklāmas tirgū Latvijā allaž tiek piesaukta strīdos par komerctelevīziju peļņas interesēm. Šis un ceturtais arguments – par Konkurences padomes nosacījumiem – mazliet atgādina jau iepriekš redzēto upura pozu, ko MTG, kuram pašlaik pieder lielākā TV auditorijas daļa un lielākā TV reklāmas investīciju daļa, izmanto sarunās ar valsts institūcijām un sabiedrību. Ne vārda par to, ka komerckanāli var stundā iekļaut divreiz ilgāku reklāmu nekā sabiedriskā televīzija.

Valsts ir izrādījusi pretimnākšanu nacionālajiem komerckanāliem TV3 un LNT, mainīti likumi un nosacījumi, radīti apstākļi ienākumu palielināšanai. Abu komerctelevīziju apvienošanās centās mazināt gan krīzes nestos zaudējumus, gan biznesa stratēģiju kļūdas (galvenokārt LNT gadījumā). Konkurences padome jau savā 2012.gadā tapušajā plašajā lēmumā atzīmē, ka kāda komerckanāla iziešana no bezmaksas apraides radītu piedāvājuma samazināšanās risku patērētājiem. Kamēr televīzijas nebija apvienojušās, tās varēja zaudēt auditoriju un konkurētspēju reklāmdevēju piesaistē. Pēc apvienošanās, aizņemot ievērojumu reklāmas tirgus daļu, šis risks samazinās: aizejot no bezmaksas apraides, saruktu auditorija, bet reklāmas ienākumi nesamazinātos, uzsver Konkurences padome.

Pašreizējā situācijā nav jaunu un būtisku apstākļu, kas spiestu komerckanālus pamest bezmaksas apraidi. Tieši otrādi, kā LR1 intervijā 7.oktobrī minēja NEPLP locekle Aija Cālīte–Dulevska, nacionālo kanālu apraides maksa ir krietni samazināta – tā varētu būt 250 000 latu. Negribas ticēt, ka MTG vadītāji nemācētu rēķināt, jo Konkurences padomes nosacījumi tika akceptēti un sabiedrisko mediju darbība reklāmas tirgū arī nav nekāds jaunums. Savukārt MTG pašrefleksija par saviem pretrunīgajiem paziņojumiem nav redzēta. Vai uz tiem vispār var paļauties?

Nav mainījies vērtējums par to auditorijas daļu, kas izmanto tikai bezmaksas kanālus un ciestu, ja samazinātos bezmaksas kanālu skaits.  Pirms diviem gadiem dažādi avoti minēja skaitļus no 9% līdz 15% no visiem TV skatītājiem, līdzīgi skaitļi tiek minēti arī pašlaik. Bezmaksas TV paku pievilcīgums samazināsies, MTG lēmums ir izdevīgs maksas TV veidotājiem.

Notikumu (iespējamās) sekas
Kā risinājums piedāvāta kārtējo valsts līdzekļu meklēšanu bezmaksas apraides nodrošināšanā. Atkal! Pirms TV digitalizācijas Latvijas Valsts Radio un Televīzijas centrs kā Lattelecom projekta partneris infrastruktūras izveidošanā un ieviešanā ieguldīja 14 miljonus latu, ko veidoja ienākumi no uzņēmuma īpašumā esošo LMT kapitāla daļu dividendēm un procentu maksājumiem par to noguldīšanu komercbankās. Lattelecom digitalās TV ieviešanā 2009. gadā ieguldīja 2 miljonus latu. Izdevumi bija lielāki nekā kaimiņvalstīs, pieejamo kanālu mazāk: Igaunijā – 7 bezmaksas kanāli, Lietuvā – 11 kanāli. Arī TV skatītājiem nācās investēt dekoderu vai modernāku televizoru iegādē.

MTG paziņojums liek vēsu prātu novērtēt dažus nesenos raidošo mediju attīstības  gadus Latvijā. TV digitalizācijas ieguvumi ir nelieli. Jautājums par Latvijā ražota satura daudzveidību un tā kvalitāti auditorijai ir tikpat aktuāls. Spēcīgi nacionālie kanāli var veicināt arī TV žurnālistikas un neatkarīgo producentu biznesa attīstību. NEPLP attiecības ar komerckanāliem atgādina reaģēšanu uz aktuālajiem lēmumiem, nevis ilgtermiņa politiku. Vai tāda iespējama, ja aktuālās peļņas intereses (pasniegtas kā izdzīvošanas garants) vienmēr nostājas priekšplānā un nosaka satura politiku? Bet atbildīgums nav būtisks. Valsts investīcijas, uzraudzība, valodas un Eiropas audiovizuālo darbu aizsardzības pasākumi ar mērķi nodrošināt vismaz dažu kanālu bezmaksas pieejamību un rūpēties par informācijas daudzveidību šobrīd neizskatās pēc  veiksmes stāsta. Lai cik no sabiedrības naudas esam maksājuši, Latvijā nespējam līdzsvarot globālo tendenci – par televīzijas skatīšanos jāmaksā arvien vairāk. Bet MTG seriāls jau vēl nav beidzies.

Foto – ekrānšāviņš no tv3play.lv