* Studentes veidots saturs

No vienas puses internets palīdz ziņu mediju redakcijām apmierināt arvien pieaugošo auditorijas pieprasījumu pēc aktualitātēm. Tajā pat laikā informācijas nodošanas-saņemšanas ātrums, ko nodrošina internets, redakcijām uzliek papildu atbildību lietotāju priekšā, lai ātruma vārdā netiktu ziedota satura kvalitāte.

Biznesa augstskolas „Turība” maģistratūras studiju kursa „Žurnālistikas tehnoloģijas” ietvaros tika veikta gadījuma analīze par laikraksta „Dienas Bizness” žurnālistes Sandras Dieziņas sagatavotajām ziņām (30 raksti), kas 2012.gada septembrī – oktobrī bija publicētas interneta mājas lapā db.lv. Šā aprakstošā pētījuma mērķis bija novērtēt žurnālistes sagatavoto ziņu kvalitāti, saskaņā ar  Aināra Dimanta un Stefana Rusa-Mola izvirzītajiem žurnālistikas profesionālajiem standartiem: aktualitāte, objektivitāte, oriģinalitāte, saprotamība, interaktivitāte jeb atgriezeniskā saite, caurskatāmība. Tiesa, šī raksta ietvaros uzmanība vairāk pievērsta kritēriju objektivitāte un saprotamība novērtēšanai.

Apgalvojumi, fakti un viedokļu daudzveidība
Apskatot kvalitātes kritēriju objektivitāte, žurnālistes ziņās pamanāmi nepārbaudāmi faktoloģiskie apgalvojumi, proti, atstāstot intervēto personu teikto, izmantoti vārdi uzskata un domā, piemēram: „Food Union uzskata..” (Dieziņa, 30.okt. 14:22); „Kompānijas valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers ir gandarīts par jauno valdes sastāvu un domā, ka..”  (Dieziņa, 10.okt. 12:52). Šādu darbības vārdu lietojums nebūtu pieļaujams, jo žurnālists nevar zināt, ko persona domā, bet gan, ko intervējamais teicis, stāstījis vai paudis.

Novērojams, ka fona rindkopas iesāktas, izmantojot kādu no frāzēm: „Jau ziņots, ka..” (Dieziņa, 30.okt. 14:22; 18.okt. 18:01; 18.okt. 12:30; 2.okt. 12:58); „Jau rakstīts, ka..” (Dieziņa, 10.okt. 12:52); „Jau vēstīja, ka..” (Dieziņa, 10.okt. 12:52). Šīs frāzes norāda, ka par šo tēmu jau iepriekš laikrakstā ir rakstīts, tomēr nav pievienotas saites, lai gan ziņas ir publicētas internetā.

Kā viens no svarīgākajiem objektivitāti raksturojošiem kritērijiem ir visu notikumā vai tēmā iesaistīto pušu viedokļu apskats. S.Dieziņas ziņās dažādu viedokļu apskata trūkst. Piemēram, ziņā par lauksaimniecības maksājumu diferencēšanu ir pausti divu zemnieku un Zemnieku saeimas priekšsēdētājas vietnieces viedokli, ka nepieciešams veikt maksājumu diferencēšanu, bet pretējais, t. s. „dīvānzemnieku” viedoklis nav izteikts (Dieziņa, 23.okt. 08:20). Zīmīgi, ka žurnāliste tik īsas ziņas ietvaros ir ieguvusi trīs savstarpēji līdzīgus viedokļus, bet nav pacentusies kaut vienu no tiem aizvietot ar pretējās puses nostāju par tēmu.

Vienveidīga valoda un kļūdas
Arī par kvalitātes kritēriju saprotamība ir pelnīta kritika, jo vismaz 15 (50%) no analizētajām ziņām sastopamas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas, kas, iespējams, būtu skaidrojamas kā steigas un paviršības rezultāts. Piemēram, ziņas virsrakstā „Augstās nomas maksas dēļ Saktas tirdziņu pamet ilglaicīgie nominieki” ir kļūda vārdā nomnieki, bet vēlāk tekstā minētais vārds lietots bez kļūdām (Dieziņa, 12.okt. 09:56). Kādas ziņas rindkopas beigās ir ievietoti vārdi „ir pusdien” (Dieziņa, 30.okt. 14:22), kas neievada ne teikumu, ne arī to nobeidz un nav saistīti ar tekstu. Vai nu žurnāliste nav pabeigusi iesākto teikumu, vai arī vienkārši nav pārlasījusi jau uzrakstīto ziņu. Tā kā skaitļi tekstā ir viegli pamanāmi, tajos pieļautās kļūdas ir vēl rupjākas, piemēram, ziņā „Ar padomju traktoru dosies cīņā par tiešmaksājumiem” gadskaitļi pierakstīti šādi: „2014. – 20120. gadam” (Dieziņa, 9.okt. 17:00).

Nesaprotams šķiet arī vārda iekarot biežais lietojums, piemēram, „.. iekarot 5% siera, 8% sviesta un 20% krēmsiera tirgus daļas Krievijā” (Dieziņa, 30.okt. 14:22); „.. jaunajiem produktiem salīdzinoši īsā laikā iekarot vadošās pozīcijas..” (Dieziņa, 25.okt. 13:07); „Nelegālais alkohols ir bīstams, diemžēl tā apkarotāji..” (Dieziņa, 17.sept. 17:49). Vai tiešām nav cits vārds, kuru izmantot karot vietā? Vai tirgus daļas tiek iegūtas iekarojot un vai apkarotāji ierobežo nelegālo alkoholu?

Secinājumi un ieteikumi
Ko mums parāda šis studiju darbs? To, ka laika spiediena ietekmē vai citu apsvērumu dēļ medija saturā ir daudz neprecizitāšu, tāpēc būtu vēlams, lai žurnāliste un vēl kāds cits redakcijas darbinieks (ideālā gadījumā korektors) pirms ziņu publicēšanas tās pārlasītu, lai tekstā nebūtu paviršības un steigas rezultātā pieļautu kļūdu. Tāpat ieteicams pievienot saites ziņām, uz kurām autore atsaucas fona rindkopās, tā paverot lietotājam iespējas sekot līdzi notikumu attīstībai hronoloģiskā perspektīvā.

Kā pozitīvs aspekts S.Dieziņas darbā minams tas, ka pie katras ziņas ir pievienota viņas e-pasta adrese ([email protected]) un arī telefona numurs (+371 67084457), kas sniedz iespēju lasītājam vērsties pie autores ar jautājumiem vai komentāriem par ziņā izlasīto, tā veidojot atgriezenisko saiti ar redakciju.