Eiropas Žurnālistikas observatorija turpina paplašināties. Tai pievienojusies Rumānija.

Alīna Vasīliju (Alina Vasiliu), Eiropas Žurnālistikas observatorijas interneta portāla rumāņu versijas redaktore, piedāvā ieskatu Rumānijas mediju vidē.

1989.gads Rumānijas medijiem bija izteikts pārmaiņu brīdis. Šajā gadā visās jomās tika pielikts punkts, jo beidza pastāvēt komunistiskās mediju organizācijas un to vietā parādījās jauni, demokrātiski mediji. Gandrīz visi Rumānijas mediji mainīja nosaukumus, atsakoties no dogmatiskajiem komunistiskajiem nosaukumiem. Jaunajos nosaukumos plaši sāka lietot vārdus „brīvs”, piemēram, Brīvā jaunatne (nacionālais laikraksts), Brīvā Rumānijas televīzija (sabiedriskā televīzija), Brīvā dzīve (laikraksts Galati provincē), Brīvās domas (laikraksts Konstancē). Laikraksts Dzirkstele tika pārdēvēts par Taisnība. Vienīgais izdevums, kas nemainīja nosaukumu bija România Liberă (“Brīvā Rumānija”), lai gan arī šī frāze 1989.gada decembrī ieguva pavisam citu nozīmi.

Žurnālistikas profesionāļi
Tomēr, kamēr mainījās mediju nosaukumi, lielākajā daļā gadījumu darbinieki palika tie paši. Pirms-revolūcijas žurnālisti, kas bija pieraduši rakstīt tā, kā liek, jo tika cenzēti, nu kļuva par pēc-revolūcijas žurnālistiem, kas uzvedās diezgan agresīvi, lai kaut kā līdzsvarotu aizgājušo laiku paklausību. Šajā īsajā pārejas laikā žurnālisti pārvērtēja iegūto brīvību, pārkāpa daudzus noteikumus, sāka rakstīt visu par visiem, nejūtot nekādas robežas. Ja nosaukumi mainījās, tad tie, kas koordinēja un cenzēja žurnālistu darbu pirms revolūcijas, nekur nepazuda, drīzāk tikai uz pāris gadiem nogāja no skatuves, lai jau pāris gadus vēlāk atkal nonāktu daudzu mediju vadībā. Tos, kas ieņēma vadošos amatus 1989.gadā, būtu grūti saukt par žurnālistikas „paraugiem”, jo attieksme un paradumi, ko bija radījusi dzīvošana komunisma režīmā, pēkšņi nekur nepazuda.

Tādējādi Rumānijas žurnālistikai visvēlamākais attīstības scenārijs būtu pilnībā nomainīt veco žurnālistu paaudzi, kas tika izskolota „zelta laikmetā”, pret jaunās paaudzes žurnālistiem, kuri ir gatavi strādāt saskaņā ar profesionālajiem principiem, kādi tiek mācīti universitātē, nevis pārņemt vecāko kolēģu paradumus.

Profesionālā ētika
Nozīmīgs bija socioloģiskais pētījums (“Media Self-Regulation in Romania”), ko 2009.gadā veica IMAS jeb Center for Independent Journalism and Active Watch, kas Rumānijas mediju vidē atklāja daudzas novirzes no žurnālistikas standartiem. Piemēram, 31% žurnālistu atzina, ka ir bijuši spiesti parakstīt reklāmas līgumus, tādējādi kļūstot teju par reklāmas aģentiem. Daudzi sūdzējās, ka medijos netiek labotas pieļautās kļūdas. 43% piekrīt, ka ir grūti pārbaudīt no dažādiem avotiem nākušas informācijas ticamību, bet 33% norāda, ka nav viegli piedāvāt auditorijai visu iesaistīto pušu viedokļus par kādu konkrētu jautājumu. Lielākā daļa žurnālistu uzskata, ka presē nedarbojas profesionālie standarti un 60% žurnālistu apgalvo, ka tas ir politiskā spiediena dēļ.

Starp citiem iemesliem ir minēta nepietiekama žurnālistu sagatavošana, darba devēju ietekme, komerciālais spiediens un likumdošanas nepilnības. Pusei aptaujāto žurnālistu nezināja nevienu pastāvošu „ētikas kodeksu” un 17% pat apgalvoja, ka šāds jautājums viņu pārstāvētajos medijos vispār ir tabu tēma.

Jautājums par žurnālistu profesionalitāti kļuva īpaši aktuāls pēc vairākiem skandāliem. 2009.gadā tika publiskota informācija, kurā divi pazīstami žurnālisti Sorins Roska Stanešku (Sorin Roşca Stănescu) un Bogdans Čiriak (Bogdan Chirieac) mēģināja šantažēt kādu sabiedrībā zināmu cilvēku. Gadu vēlāk nāca klajā Realitatea TV īpašnieka Sorina Ovidiu Vantu (Sorin Ovidiu Vântu) sarunu atšifrējumi, kurās bija atspoguļotas sarunas ar žurnālistiem un politiķiem. Bez tā, ka šie atšifrējumi apliecināja politisko ietekmi uz mediju saturu, tie atklāja arī hierarhiju, kāda pastāv starp mediju īpašniekiem un žurnālistiem.

2011.gadā Bukarestē notikušajā Rumānijas Žurnālistu federācijas organizētajā konferencē MediaSind, federācijas prezidents un TVR vadītājs Aleksandru Lāzešču (Alexandru Lăzescu) skaidroja: „Ņemot vērā, ka mediju ekonomika ir vāja, ir sagrauti profesionālie ētikas standarti un vērtību neesamība tiek uztverta kā normāla, rodas jautājums, cik daudz medijs vairs ir medijs un cik žurnālists ir žurnālists, nevis ierocis? Ja kādu sauc par žurnālistu, tas nebūt nenozīmē, ka tas, ko viņš dara ir žurnālistika. Gandrīz desmit gadus mēs esam liecinieki tam, ka arvien vairāk mazinās uzticība medijiem. Šantāža ar preses starpniecību Rumānijā ir plaši izplatīta. Ir skaidra sistēma, kā tas strādā. Es zinu cilvēkus, kurus notiekošais ir ļoti nokaitinājis. Tas ir plašs un labi organizēts uzbrukums žurnālistikai.”

Tas darbojas aptuveni šādi: žurnālisti izpēta un atklāj neglaimojošus faktus par kādu publisku personu. Tie savukārt ir gatavi maksāt vai slēgt reklāmas līgumus ar medijiem, lai šī informācija nekad netiktu publicēta. Ir arī gadījumi, kad, izmantojot šantāžu, valsts iestādēs strādājošie tiek piespiesti izpaust konfidenciālu informāciju.

Lāzešču, kurš, par spīti piedāvājumam vadīt Rumānijas sabiedrisko televīziju, nolēma turpināt žurnālistikas profesora darbu universitātē, atzīst, ka komunikācijā ar studentiem sastopas ar pretrunām, jo studenti apzinās, ka universitātē mācītais praksē notiek pilnīgi savādāk.

Preses brīvība
Tomēr arī tad visas nevalstiskās organizācijas un preses asociācijas pieķērušās idejai, ka žurnālistu darbu nevajadzētu regulēt ar likumdošanas palīdzību, jo tādējādi tiktu radīti priekšnoteikumi vārda brīvības ierobežošanai. Pat, ja likumprojekts tiktu izstrādāts un apspriests kopā ar žurnālistiem, profesionāļos saglabājas pārliecība, ka, nonākot Rumānijas parlamenta „mikserī”, kurā politiķi presi uztver kā traucēkli, likums ātri vien tiktu izmainīts citās, ne žurnālistu interesēs.

Par spīti mediju organizāciju nepārtrauktam lobijam galvenokārt pret Krimināllikuma 205. un 206.pantu, kas aizliedz aizvainošanu un neslavas celšanu, tas nav medusmaize vārda brīvības kontekstā. Vispār Rumānija Starptautiskās preses brīvības organizācijas “Reportieri Bez Robežām” Preses brīvības 2011.gada reitingā ierindojusies tikai 54.vietā, kas pret iepriekšējiem gadiem ir kritums par divām pozīcijām. Šajā reitingā Rumānijas pozīcija iepriekšējos gados ir tikai pasliktinājusies (2007.gadā – 42.vieta, 2008.gadā – 47.vieta, 2009.gadā – 50.vieta, 2010.gadā – 52.vieta).

Preses brīvība Rumānijā tiek ierobežota mazāk no likumdošanas viedokļa, cik no mediju organizācijām, kas algo žurnālistus. Tas ir novedis pie tā, ka pieaug šantāžas fenomens un notiek „uzticama un pārbaudāma redakcionālā satura mazināšanās manipulatīvu žurnālistu, viedokļa rakstu un izklaidējoša satura priekšā”, teikts FreeEx ziņojumā „Preses brīvība Rumānijā – 2010”.