Vajadzība būt pārstāvētiem sociālajos tīklos noved pie tā, ka daudzas kompānijas pamet tradicionālos medijus. Tajā pat laikā jaunais spēles lauks – internets var arī neizrādīties tā vērts, jo TV priekšā zaudē ticamības aspektā.

Luīze Kellija (Louise Kelly), Geila Kerra (Gayle Kerr) un Džūdija Drennena (Judy Drennan) no Kvīnslendas Tehnoloģiju universitātes ir veikušas pētījumu, lai noskaidrotu jauniešu auditorijas attieksmi pret reklāmu sociālajos tīklos. Šis pētījums ir publicēts „Journal of Interactive Advertising”.

Neraugoties uz faktu, ka neviens no respondentiem nenorādīja uz negatīvu pieredzi attiecībā uz reklāmu internetā, lielākā daļa izteica pārliecību, ka klikšķināšana uz interneta reklāmām drīzāk aktivizēs kādu datorvīrusu vai spamu.  Vairāki pētījuma dalībnieki norādīja, ka jūtas, ka tiek traucēti vai manipulēti, kad reklāma tiek atvērta automātiski, lietotājam uz tās pat nenoklikšķinot. Citi savukārt ar aizdomām raugās uz ikvienu piedāvājumu vai reklāmu, kurā tiek lūgts ievadīt viņu personas datus.

Balstoties uz pētījuma datiem, neticību interneta reklāmai sekmē arī fakts, ka internetā jebkurš var brīvi publicēt jebkādu saturu un reklāmu. Televīzijai un laikrakstiem tajā pašā laikā pastāv diezgan stingra likumu regulācija, kas auditorijai rada pārliecību, ka šajos medijos tā nav pakļauta kādām viltībām vai blēdībām.

Līdz brīdim, kamēr interneta medijos netiks radīts kāds pamatīgs un uzticību viesošs biznesa modelis, šī noraidošā lietotāju attieksme pret interneta reklāmu turpinās strādāt tradicionālo mediju labā.

Visu rakstu par šo pētījumu vari atrast „Journal of Interactive Advertising”