Žurnālistikas diskurss Amerikas Savienotajās Valstīs ir pilns ar jaunvārdiem, kas izdomāti, lai raksturotu nozares tagadni un paredzētu tās nākotni.
Jaunākais papildinājums ir žurnālists-uzņēmējs (entrepreneurial journalism) – ideja, ka žurnālistiem jāapgūst jaunākās inovācijas, lai ieviestu korekcijas tirgū un stātos pretī profesijā pastāvošajai ekonomiskajai realitātei. Šīs idejas atbalstītāji meklējami Brāļu Naitu fondā (John S. and James L. Knight Foundation) un starp tādiem slaveniem interneta žurnālistikas „guru” kā Dens Gilmors (Dan Gillmor), Džefs Džarvis (Jeff Jarvis) un Džejs Rozens (Jay Rosen). Lai arī aktīvi skubināti, žurnālisti tomēr negribīgi slavē šo žurnālistu-uzņēmēju ideju, jo uztver to tikai kā daiļrunīgi maskētu turpmāku sevi ekspluatēšanu.
Amerikas izglītības sistēma ir atzinusi, ka tai vienlīdz jāiesaistās ziņu industrijas krīzes novēršanā. Ņemot vērā, ka patlaban publicēties ir iespējams praktiski visu laiku, jebkur un jebkam, žurnālistu audzinātājiem jāsaprot, kāda vide veicinās vislabākos apstākļus kvalitatīvai žurnālistikai, saprast, kāda žurnālistika būs pilna spriedzes, prasīs daudz laika un izmaksu. Uzdevums ir vairāk kā liels, ņemot vērā, ka esam digitālajā gadsimtā, kad apritē ir vairāk informācijas kā jebkad agrāk, bet ir arvien mazāk vārtsargu.
Tā pati komunikācijas revolūcija, kas, aizstāvot pilsoniskās žurnālistikas ideju, radīja teju ikvienu par potenciālu žurnālistu, vienlaikus ir sakropļojusi Amerikā pastāvošo no reklāmām atkarīgo profesionālas žurnālistikas apmaksas sistēmu.
Protams, digitālā revolūcija ir sniegusi arī nenovērtējamu labumu, piemēram, lai žurnālisti vairs nebūtu spiesti paļauties tikai uz lielajām mediju kompānijām, tiesa, uzsverot, ka nemainīgi nozīmīgas joprojām ir fundamentālas pētnieciskās žurnālistikas prasmes un vērtības. Pēdējās desmitgadēs mediji un tehnoloģijas ir piedzīvojuši būtisku attīstības izrāvienu, radot jaunus digitālos disidentus.
Daudzus gadus žurnālistikas skolas tika uzskatītas par pīšļu krātuvēm ar apsūnojušām fakultātēm, kas darbojas tā, it kā atrastos ārpus digitālā gadsimta. Šodien daudzi ziņu veidotāji uzskata, ka žurnālistu izglītība uzlabojas, radot zinošus absolventus, kas izprot digitālo vidi.
Lai lauztu iepriekš pastāvošos uzskatus, Amerikas žurnālistu izglītotāji ir spēruši platus soļus, lai gūtu panākumus no pievēršanās uzņēmējdarbībai, kas varētu likt zaļot panīkušajam ziņu industrijas modelim. Daudzas žurnālistikas skolas ir paplašinājušas savu programmu klāstu, iesaistot studentus atjautīgā, reālajai dzīvei atbilstošā digitālajā ziņu vākšanas procesā.
Piedāvājam īsu ieskatu mācību programmās un dažādu iestāžu un organizāciju ierosinājumos, kas piedāvā būtiskas inovācijas, lai palīdzētu risināt pastāvošās ziņu industrijas problēmas.
Žurnālistu-uzņēmēju apmācību un tālākizglītības programmas
Divas tālākizglītības programmas ar leģendāru reputāciju – Hārvardas Nīmana Fonds (Harvard’s Nieman Foundation) un Stenfordas Brāļu Naitu fonds (John F. Knight Fellowships at Stanford) – joprojām saglabā nemainīgu līderu lomu, piedāvājot jaunus risinājumus žurnālistikas nozarei.
Nīmana Fonda stipendiju programma ir vecākā un respektablākā žurnālistikas studiju programma pasaulē, kopš 1938.gada vairāk kā 1300 žurnālistiem visā pasaulē sniedzot profesionālu un intelektuālu izaugsmi. Programma, gadiem ejot, ir palikusi praktiski nemainīga, tiesa, ir nākuši klāt vairāki vērā ņemami jauninājumi. Starp tiem lielu popularitāti iemantojusī Nīmana Žurnālistikas Laboratorija (Nieman Journalism Lab), veiksmīga interneta mājaslapa, kas ziņo par ziņu industrijas nākotni, ņemot vērā, jaunos biznesa modeļus, kas parādās, inovācijas, kā arī analizējot digitālā laikmeta labākās prakses piemērus. Šī laboratorija uztur arī interneta rīku Fuego, kas pārrauga tviteri kontekstā ar žurnālistiku saistītām tēmām, un Encyclo – interneta enciklopēdiju, kas apkopo informāciju par organizācijām, institūcijām un tēmām, kas ietekmē ziņas. Iznāk arī Nīmana ziņojums (Nieman Reports), viens no iecienītākajiem ceturkšņa žurnāliem (arī mājaslapa), kas koncentrējas uz žurnālistikas izaicinājumiem un iespējām, kā arī pastāv Nīmana sargsuns (Nieman Watchdog), kas ir interneta mājaslapa, kas izveidota, lai žurnālisti būtu informēti par sabiedrībai nozīmīgu personu gaitām un varētu prasīt šīm personām būt atbildīgām pret sabiedrību. Ne mazāk svarīga ir Nīmana stāstu krātuve (Nieman Storyboard), kas ir kā vitrīna labiem naratīvās jeb stāstu žurnālistikas piemēriem un pēta patiesu stāstu rakstīšanas nākotni.
Stenfordas Brāļu Naitu stipendiju programma nesen ir pārorientējusi savu uzmanību uz žurnālistikas inovācijām un līderības veicināšanu. Naita stipendiju programmas direktora Džeimsa Betingera (James Bettinger) viens no lepnumiem ir 18 dienas Ēģiptē (18 Days in Egypt), ko viņš raksturo kā „pūļa veidotu dokumentālu/ziņošanas rīku”. Šis projekts, ko īstenoja 2010./2011.gada stipendiāti Džigars Mehta (Jigar Mehta) un Hugo Soskins (Hugo Soskin), tika izveidots ar mērķi notvert Arābu pavasara protestu laikā ēģiptiešu izplatītās fotogrāfijas, video, e-pastus un tvitera ierakstus. Šis rīks saskaņā ar Betingera skaidrojumu „izmanto ģeogrāfiski marķētus mobilo telefonu video un foto ar precīzu atspoguļotā datumu un laiku, lai radītu interaktīvus ziņojumus par notikumiem”.
Tiecoties gūt panākumus, nākot klajā ar unikālām idejām, Stenforda ar citu savu lolojumu, Naitu Ziņu izaicinājumu (Knight News Challenge), ir būtiski aktivizējuši sarunu par žurnālistikas pārmaiņām. Naita Ziņu izaicinājumu projekts jeb Naitu Fonda starptautiskais mediju inovāciju konkurss tika aizsākts 2006.gadā, lai, sponsorējot labākās idejas, veicinātu inovāciju ienākšanu ziņu industrijā. Pēc pieciem gadiem un ieguldītiem 27 miljoniem Amerikas dolāru, Naitu fonds ir pārrakstījis aizsāktā projekta principus un nācis klajā ar Naitu Ziņu izaicinājumu 2.0, akcentējot nepieciešamību pēc ātruma un veiklības (gadā izsludinot trīs, nevis vienu konkursu, liekot ātrāk sagatavot pieteikumus), kā arī izvirzot jaunus tematiskos uzstādījumus. Tagad tiek meklēti projekti, kas izmantotu labāko no jau esošās tehniskās bāzes, taču atrastu tam jaunu pielietojumu ziņu radīšanā un informācijas apstrādē.
Līdzšinējie Naitu Ziņu izaicinājuma projekta dalībnieki ir attīstījusi tādus jaunus rīkus kā dokumentu mākonis (DocumentCloud), kas ir dokumentu lasītājs, kas ļauj lietotājiem pārlūkot plašus informācijas apjomus par noteiktiem cilvēkiem, vietām un organizācijām, Ushahidi pūļa informācijas vākšanas rīks, NextDrop, kas Indijā iedzīvotājiem ziņo, kad ir pieejams ūdens.
2011.gadā ar 4,2 miljonu Amerikas dolāru lielu stipendiju fondu tika izveidota Naitu Ziņu inovāciju laboratorija, kuras izveidē piedalījās arī Medillas Žurnālistikas skola (Medill School of Journalism) un Makkormikas inženierzinātņu un praktisko zinātņu skola (McCormick School of Eengineering and Applied Science). Šīs sadarbības pamatā ir ideja par žurnālistikas un datorzinātņu saplūšanu. Naitu laboratorijā ir iesaistījušās virkne Amerikas žurnālistikas programmu ar moderno tehnoloģiju ievirzi, piemēram, Ņujorkas Universitātes Studio 20, Kolumbijas universitātes apvienotā Žurnālistikas un datorzinātņu programma u.c. Šīs laboratorijas unikalitāte ir tā, ka tajā iesaistījušies arī Čikāgas reģiona mediji (The Tribune, Chicago Public Media, The Daily Herald, Chicago Community News Trust, Chicago News Cooperative), lai uzlabotu savas auditorijas informācijas pieejamību.
2011.gadā CUNY Žurnālistikas aspirantūra saņēma 6 miljonus Amerikas dolāru lielu stipendiju, lai radītu Tow-Knight žurnālistu-uzņēmēju centru un pirmo žurnālistu-uzņēmēju maģistratūras programmu. Šis centrs, lai attīstītu ilgtspējīgu kvalitatīvās žurnālistikas nākotni, realizē trīs virzienu programmu, apmācot jaunos un esošos profesionāļus inovācijās un biznesa menedžmentā, nodrošinot pētniecību par aktuālām tēmām, radot jaunus žurnālistu uzņēmumus. Jaunā žurnālistu-uzņēmēju mācību programma ietvers tādus kursus kā Jauni ziņu biznesa modeļi, Tehnoloģiju rašanās un ieviešana, Prakse jaunajos medijos, Jauna biznesa radīšana u.c.
*****
Ņemot vērā, ka izglītības iestādes Amerikas Savienotajās Valstīs arvien vairāk koncentrē savu uzmanību uz žurnālistikas inovācijām, kļūst arvien grūtāk atbildēt uz jautājumu, kas šajā jomā notiek Eiropā. Tāpēc drīzumā gaidāms arī Eiropas Žurnālistikas observatorijas pētījums par to, vai un kā observatorijas dalībvalstīs virzās uz priekšu žurnālistu-uzņēmēju virziena attīstība.
Atslēgvārdi:Dan Gillmor, digitalizētā žurnālistika, Harvard Nieman Foundation, James Bettinger, Jay Rossen, Jeff Jarvis, Knight News Challenge, komunikācijas revolūcija, Mediju inovāciju institūts, pilsoniskā žurnālistika, Stanford Knight Fellowship, Tow-Knight Center for Entrepreneurial Journalism, žurnālisti-uzņēmēji, žurnālistikas nākotne, žurnālistu izglītība