Lētie attēlu viltojumi jeb ‘cheapfake’ kalpo būstamai propagandai

2022. gada 20. February • Ētika un kvalitāte, Galvenais raksts, Īsās ziņas, Jaunākie raksti, Mediji un politika • by

Manipulēšana ar attēliem, lai sniegtu tiem nepatiesu kontekstu vai sniegtu nepatiesu informāciju, mūsdienās ir izplatīta prakse. Šo “dziļo viltojumu” (deepfake) attīstību veicina dārgu iekārtu un mākslīgā intelekta risinājumu pieejamība, kas spēj radīt pārliecinošus augstas izšķirtspējas viltojumus. Tie ir kļuvuši par tehnoloģiju un mediju nozares postu, jo kļūst arvien grūtāk noteikt, vai saturs ir autentisks vai viltots.

Bilžu manipulācijas pa lēto

Taču pēdējā laikā bažas par šo praksi ir pastiprinājušās, jo plaša patēriņa grafiskās apstrādes risinājumu pieejamība ir veicinājusi vēl vieglāku piekļuvi dziļās viltošanas rīkiem. Tas ir radījis jaunu viltojumu versiju, ko sauc par “lētajiem viltojumiem” — manipulācijām, kas ietver reāla videoklipa paātrināšanu vai palēnināšanu vai reāla attēla fona vai citu tā detaļu izmainīšanu. Šie, salīdzinoši, vienkāršie iestudējumi atšķiras no tehniski izsmalcinātiem viltojumiem, kas ir izdomāts saturs, kurā redzams, ka persona saka vai dara kaut ko tādu, ko tas patiesībā nekad nav teicis vai darījis.

Šīs jaunās lēto viltojumu tendences motīvi svārstās no nekaitīgas izklaides līdz potenciāli kaitnieciskai politiskai propagandai. Taču tā kļūst arvien izplatītāka, jo, lai tādu radītu, ir nepieciešama tikai pamata datora vai mobilā tālruņa programmatūra. Un pietieka ar pavisam sīku manipulāciju, lai mainītu attēla vēstījumu.

Satraucošs lētās viltošanas piemērs ir 1999. gadā Kosovas kara laikā uzņemtās un publicēta aģentūras Reuters foto rediģēšana. Tajā redzama albāniete Šerife Luta (Sherife Luta), kura kopā ar 2000 citiem bēgļiem Blaces robežšķērsošanas punktā mēģināja iekļūt Ziemeļmaķedonijā.

Uzlabotais attēls salīdzinājumā ar oriģinālu.

Divas desmitgades vēlāk tas pats fotoattēls atkal parādījās tiešsaistes vidē. Šoreiz gan tas bija jau apstrādāts, lai izmantotu kā propagandas līdzekli. Rediģētā attēla mērķis bija pārliecināt tā skatītājus, ka šī sieviete ir NATO sprādzienu upure serbiete. Krievijas vēstniecība Dienvidāfrikā ievietoja šo viltoto attēlu savā Twitter plūsmā.

Šķiet, ka šādas propagandas ideja ir atbalstīt Serbijas un Krievijas naratīvu par NATO nelikumīgo iejaukšanos Kosovas konflikta risināšanās 1999. gadā. Lētais viltojums šķietami attēlo NATO bombardēšanās izdzīvojušo. Patiesībā šī sieviete ir albāņu bēgle, kura Serbijas bruņoto spēku rīcības dēļ bija spiesta pamest savas mājas.

Propagandas atmaskošana

Propaganda plaukst no vienaldzības un nezināšanas, kā arī dezinformācijas. Krievijas diplomāti ļoti apzināti izmantoja šo attēlu pasaules daļā, kur cilvēki maz zina par Kosovu.

Taču, lai gan manipulēti fotoattēli dažus var apmānīt, tos ir arī viegli atmaskot. Varat, piemēram, izmantot meklēšanas opcijas “Meklēt attēlu Google” rezultātus, lai noteiktu, vai attēls ir apstrādāts un viltots. Citi noderīgi attēlu pārbaudes resursi ir TinEye, kas ziņo, kad fotogrāfija pirmo reizi tika publicēta internetā, un bezmaksas rīks fotoforensics.com,  kas nosaka, vai attēls ir rediģēts un kuras tā daļas ir mainītas.

Krievijas valsts ziņu aģentūras pārraide, kurā tiek izmantots vitltotais Šerifes Lutas attēls.

Šī nebija pirmā reize, kad Šerifes Lutas attēls tika izmantots propagandai. Šis pats attēls parādījās Krievijas valsts ziņu aģentūras pārraidē arī 2014. gada augustā. Toreiz krievi šo tēlu rāmēja kā serbu upuri, kas cietusi no NATO bombardēšanām. Viņi no fotogrāfijas izdzēsa pārējos bēgļus un sievietes fonā pievienoja sabombardētu ēku.

Kāpēc ikvienam no mums vajadzētu pārbaudīt savus avotus?

Mēs vēl nezinām kāda ir kopējā lēto viltojumu ietekme uz sabiedrisko domu, taču mēs zinām, ka Krievija gadiem ilgi visā pasaulē ir izplatījusi dezinformāciju par karu Kosovā.

Foto manipulācijas var radīt naratīvus, kuru pamatā ir nepatiesība, kas savukārt var ietekmēt cilvēku viedokli. Tāpēc ir svarīgi vairot sabiedrības izpratni par lēti viltotu attēlu plašo izmantojumu un apzināties, ka ir varas, kas izmanto šo praksi kā propagandas instrumentu.

Viena no svarīgākajām mācībām, ko varam iemācīt jaunajai paaudzei, ir pareizi pārbaudīt savus informācijas avotus un rūpīgi izvērtēt visu vizuālo informāciju, lai atpazītu maldinošus un bīstamus viltojumus un uz tiem neuzķertos.

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , ,

Send this to a friend