Tas mūs nogalinās vai padarīs stiprākus? Virsraksts uz poļu Gazeta Wyborcza 25.jūnija izdevuma vāka.

Laikraksti Eiropā vērtēja negatīvi Lielbritānijas balsojumu par izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit), liecina 13 valstu preses pētījums. Lielākā daļa analizēto rakstu pauž viedokli, ka Brexit ir slikts lēmums Eiropas Savienībai (ES), tas ir pretrunā ar valstu nacionālajām interesēm un būs slikts arī pašai Lielbritānijai. Atsevišķajos rakstos, kas vispār runā par iespējamu sekošanu Lielbritānijas piemēram izstāties no ES, noslēgumā gan secina, ka tas nebūtu šo valstu interesēs.

Laikraksti plaši runa par to, ka Brexit ir izgaismojis nopietnas ES iekšējās problēmas, tomēr valdoša ir pārliecība, ka ES ir jāreformē, nevis jāļauj tai sabrukt. Lielākā daļa arī pauž pārliecību, ka Lielbritānijas izstāšanās ES ir zaudējums (81 raksts pret 14, kas pauž pretēju viedokli). Tikai vienas valsts – Krievijas – izdevumos lielākā pārsvarā bija raksti, kas Brexit iznākumu vērtē kā pozitīvu, nevis negatīvu.

Eiropas Žurnālistikas observatorija (European Journalism Observatory – EJO) veica 12 Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) preses izdevumu kontentanalīzi. Katrā valstī pētījumam tika atlasīti trīs laikraksti, kas iznāca laika periodā no 25.jūnija līdz 1.jūlijam. Kopumā tika uzskaitīti 1638 raksti par Brexit. Pētījums tika veikts Albānijā, Čehijā, Itālijā, Krievijā, Latvijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Šveicē, Ukrainā, Ungārijā, Vācijā un ASV. Analizēti tika arī Lielbritānijas izdevumi.

Kodējot pētnieku pamatuzdevums bija noteikt raksta dominējošo tēmu (piemēram, kāda ir/būs Brexit ietekme uz ES un valstu nacionālajām interesēm; vai ES būs labāk ar vai bez Lielbritānijas tās sastāvā; vai arī citām valstīm būtu jāseko Lielbritānijas piemēram un kāda būs Brexit ietekme uz pašas Lielbritānijas nākotni)  un novērtēt to ar negatīvu (pret Brexit), pozitīvu (par Brexit) vai neitrālu atzīmi.

Rezultāti
Kopumā 56% no visiem Eiropas un ASV preses izdevumos publicētajiem rakstiem vērtēja negatīvi Brexit iznākumu. Tikai 8% rakstu pauda pozitīvu Brexit vērtējumu, bet 36% uz referenduma rezultātu lūkojās neitrāli.

Pašā Lielbritānijā, kurā no trīs analizētajiem izdevumiem (The Telegraph, Guardian, Daily Mail) divi bija atbalstījuši izstāšanās kampaņu, referenduma atspoguļojums bija lielākoties negatīvs (39%). Pozitīvi tas tika vērtēts 27% publikāciju, bet neitrāli 34% rakstu.

Eiropas un ASV izdevumi, neatkarīgi no to redakcionālās politikas, pēc referenduma par iznākumu rakstīja kā par “apdullinošu pārsteigumu” un “apmulsumu”. Kamēr kreisi orientētie izdevumi aktīvāk nostājās ES pusē un bija kritiskāki par britu lēmumu, apgalvojot, ka tas varētu sagraut ES, labēji orientētie izdevumi arī referenduma rezultātus galvenokārt vērtēja negatīvi, tomēr vairāk tiecās analizēt un izprast iemeslus, kas britiem lika pieņemt šādu lēmumu.

Vācija un Itālija: ES ir nepieciešamas reformas
ES dibinātājvalstīs Vācijā un Itālijā tika publicēts visvairāk rakstu par Brexit rezultātiem. Vācijā referendumam sekojošajā nedēļā trīs analizētie izdevumi – Süddeutsche Zeitung, Bild un Frankfurter Allgemeine Zeitung (FAZ) publicēja kopumā 252 rakstus par Brexit. Lielākā daļa rakstu (62) šajos izdevumos rakstīja, ka šis lēmums negatīvi ietekmēs Lielbritāniju, kamēr tikai viens raksts runāja par šī lēmuma pozitīvo ietekmi uz Lielbritāniju. 40 raksti pauda pārliecību, ka Brexit negatīvi ietekmēs ES, kamēr tikai četri raksti pauda viedokli, ka balsojuma iznākums ES varētu būt pozitīvs.

Vadošajā vācu konservatīvajā laikrakstā FAZ, Brexit tika raksturots kā nozīmīga ES krīze. “Ikviens komentārs, bez izņēmumiem, bija kritisks pret ES politiku un tās pieņemtajiem lēmumiem. ES reformu pieprasīšana bija visu šo rakstu centrālais pavediens,” rezultātus komentē Ēriha Brosta Starptautiskās žurnālistikas institūta pētnieks, vācu EJO partneris Gordons Vuilners (Gordon Wüllner).

Itālijā šajā pašā laika periodā analizētajos trīs izdevumos – Corriere della Sera, La Repubblica un Il Giornale, tika uzskaitīts 249 publikācijas par Brexit. No tām lielākā daļa (132) pauda negatīvu vērtējumu par balsojuma iznākumu, 29 tika kodētas kā pozitīvas, bet 88 kā neitrālas.

Neraugoties uz valdošo pret Brexit vērtējumu Eiropas kvalitatīvajos izdevumos, vislielākais atbalsts un entuziasms par Brexit iznākumu bija vērojams labējajā itāļu laikrakstā il Giornale, kas pieder Silvio Berluskonī ģimenei. Šis izdevums Brexit iznākumu pasniedza kā cilvēku uzvaru pār ES hierarhiju. Tas publicēja 20 rakstus, kuros Brext tika vērtēts kā pozitīvs pavērsiens, 8 – kā negatīvs (galvenokārt potenciālo  ekonomisko konsekvenču dēļ), un 17 neitrālas publikācijas. Šis laikraksts bija arī tas, kas publicēja divus no visos izdevumos publicētajiem četriem pozitīvi virzītajiem rakstiem par iespējamu sekošanu Lielbritānijas piemēram. Pārējie divi pozitīvi orientētie raksti šajā jautājumā tika uzskaitīti vācu FAZ un portugāļu Público (salīdzinājumam, 34 raksti rakstīja par iespējamu sekošanu šim solim, taču argumentēja, kāpēc to tomēr nevajadzētu darīt).

Rietumvalstu tabloīdos Brexit atspoguļojums bija galvenokārt virspusējs un koncentrējās galvenokārt uz tādiem jautājumiem kā imigrācija, rasisms un Lielbritānijā iebraukušais lētais darbaspēks.

Centrāleiropa un Austrumeiropa: ‘postošs lēmums’
Austrumeiropā – gan ES jaunākajās dalībvalstīs, gan valstīs, kuras vēl tikai cer pievienoties šai savienībai, arī valdošs bija negatīvs vērtējums par Brexit iznākumu. Piemēram, Čehijā 84 no kopumā 118 rakstiem bija vērsti pret Brexit. 29 raksti uz notikušo tiecās skatīties neitrāli, kamēr seši raksti runāja par to, kāpēc sekot britu paraugam čehiem nebūtu vēlams. Tikmēr tikai 5 rakstos tika apspriesti Brexit pozitīvie aspekti.    

Daudzās Austrumeiropas valstīs, kas ir arī ES dalībvalstis, Brexit raisīja bažas par viņu valsts piederīgo turpmākajiem likteņiem Lielbritānijā, tomēr tas īpaši neizvirzījās priekšplānā kā galvenā tēma. Tikai poļu tabloīds Fakt ļoti plaši un detalizēti aprakstīja agresiju, ar kādu saskaras Lielbritānijā dzīvojošie poļi. Šis jautājums tika atspoguļots arī Latvijas presē, tomēr bažas par Brexit ekonomiskajām konsekvencēm tika atspoguļotas plašāk. Viesstrādnieku jautājumam pieskārās arī Rumānijas prese, tomēr tā vienlīdz daudz arī analizēja un vērtēja valsts turpmāko lomu ES. Lielākā daļa rumāņu preses publikāciju vērtēja kā negatīvu referenduma iznākumu un to aprakstot izmantoja tādus apzīmējumus kā “postošs lēmums”, “šokējošas ziņas” utt.

Ungāru prese ir pieskaitāma pie tiem, kas pauda pārliecību par nepieciešamību reformēt ES. “Labēji orientētajā Magyar Idők raksti, kas izrādīja “izpratni” par Brexit izvirzījās priekšplānā līdz ar Ungārijas valdības politiķu un premjera komentāriem, kas runāja par nepareizo ES imigrācijas politiku kā galveno referenduma rezultāta iemeslu,” saka Mertek Media Monitor pārstāve un ungāru EJO partnere Budapeštā Marta Benksika. Tikmēr ungāru kreisi orientētais izdevums Népszabadság aicināja Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu pārtraukt pret ES vērstos izteikumus, jo ES vajadzētu tikt stiprinātai, nevis nomelnotai. Lielākā daļa (51 no 83) rakstiem Ungārijas presē Brexit vērtēja negatīvi, 24 neitrāli un tikai astoņi notikušo vērtēja pozitīvi.

Portugāle: saskaras ar ES sankcijām, tomēr vēlas palikt
Portugālei, kas ir ES dalībvalsts kopš 1986.gada, pērn tika draudēts ar ES sankcijām, ja tā neizpildīs savas budžeta saistības, tomēr, neraugoties uz to, portugāļu prese Brexit tiecās vērtēt negatīvi un atbalstīja valsts nākotni ES sastāvā. Visai plaši (17 raksti) portugāļu presē bija pārstāvēts viedoklis, ka britu aiziešana iedragās Portugāles ekonomiskās intereses un Brexit nelabvēlīgi ietekmēs arī portugāļu strādniekus Lielbritānijā. Tikai viens no 174 rakstiem atbalstīja domu sekot britu piemēram izstāties no ES, kamēr septiņi citi raksti, kas arī pieskārās šim jautājumam, tomēr argumentēja, ka Portugālei ES sastāvā ir jāpaliek.

Krievija: tās loma un optimisms
No visām 13 valstīm, kuru izdevumi tika analizēti, tikai Krievijā nebija neviena raksta, kas teiktu, ka Brexit varētu negatīvi ietekmēt valsts nacionālās intereses. Gluži pretēji, no 52 analizētajiem rakstiem 13 runāja par to, kāpēc Brexit Krievijai ir izdevīgs, un 12 no šīm publikācijām bija atrodamas Putinu atbalstošajā konservatīvajā izdevumā Regnum.

Raksti, kuros tika atspoguļota Krievijas loma un ieguvumi no Brexit, galvenokārt parādījās Austrumeiropas izdevumos, kā arī ASV laikrakstos (21 no 186 ASV analizētajiem rakstiem atsaucās uz Krieviju). Kopumā valdošs bija priekšstats, ka Krievijai Brexit iznākums varētu būt izdevīgs, jo turpmākas ES sankcijas pret Krieviju varētu būt grūti noteikt bez Lielbritānijas atbalsta. ‘Sadalīta ES Krievijai ir izdevīga’ pauda vairāki no poļu laikraksta Gazeta Wyborcza rakstiem.

Lielākā daļa no Brexit atspoguļojuma krievu presē sastāvēja no “īsām ziņām par referendumu un ar to saistītajiem notikumiem, nepiedāvājot  padziļinātāku notikušā interpretāciju vai autoru komentārus,” norāda EJO platformas krievu valodā redaktors Andrejs Berdņikovs. Viņš arī novēroja, ka šajos rakstos nebija atrodami atklāti politiski apgalvojumi un atspoguļojums kopumā bija selektīvs. “Kurus citātus izmantot, bija atkarīgs no katra izdevuma ideoloģiskās nostājas. Piemēram, konservatīvais Regnum tiecās radīt vadošo Eiropas politiķu apmulsuma iespaidu, kas parasti tiecoties eiropeiski noskaņotos parādīt kā naivus un triviālus, kamēr eiroskeptiķus pasniedz kā asprātīgus un gudrus. Opozīcijas izdevums Novaya Gazeta par Brexit ziņoja neitrāli, tikai atsevišķās publikācijās paužot bažas par pieaugošo labā spārna populisma pieaugumu Eiropā. Tāpat arī Moskovskiy Komsomolets trūka vērtējuma par notikušo,” piebilst A.Berdņikovs.

Šveice: Brexit slikts kā Lielbritānijai, tā Šveicei
Šveice bieži tiek minēta kā labais piemērs tam, kā valsts var funkcionēt ārpus ES, jo tā nav savienības dalībvalsts, tomēr piedalās Eiropas vienotajā tirgū, ko nodrošina 120 divpusējās vienošanās, un uztur interesi par Eiropas politiku. Tomēr lielākā daļa no trijos Šveices izdevumos analizētajiem rakstiem bija negatīvi vērtējot Brexit iznākumu. Tā, piemēram, 60 raksti pauda pārliecību, ka Brexit negatīvi ietekmēs Lielbritāniju, kamēr tikai viens pauda pārliecību, ka britu nākotne ārpus ES būs labāka.

Kreisi liberālā Tagesanzeiger un labēji liberālā NZZ negatīvais vērtējums bija diezgan pretēji orientēts. Atsaucoties uz komunikācijas pētnieku Filipu Dingerkusu no Cīrihes Pielietojamo zinātņu universitātes, Tagesanzeiger britu lēmumu raksturoja kā draudus Eiropas vienotībai, kamēr NZZ apgalvoja, ka Brexit ilustrē ES iekšienē samilzušās problēmas. Neraugoties uz nelielo optimismu politiķu vidū, ka Brexit rezultātā varētu uzlaboties Šveices sarunu pozīcijas ES, valdošais uzskats tomēr bija, ka tas neko būtiski nacionālā līmenī nemainīs. 21 no 187 rakstiem vēstīja, ka Brexit valsts nacionālajai ekonomikai nekādu labumu nedos, kamēr tikai septiņi raksti pauda pārliecību, ka tas būs ieguvums.

ASV: negatīvs, tomēr niansēts skatījums
Viens no ievērības cienīgākajiem aspektiem Brexit atspoguļojumā ASV medijos bija apjoms, kādu šim notikumam veltīja divi vadošie valsts laikraksti. “Brexit dienu pēc dienas iekļuva ziņu virsrakstos, kas ir neierasta uzmanība Eiropai ASV centriski orientētajā presē,” saka komunikācijas pētnieks Oregonas Universitātē Skots Maijers. No 186 rakstiem, kas nedēļā pēc referenduma tika publicēti Wall Street Journal, New York Times un New York Post, 31 pauda vēstījumu, ka Brexit rezultāts ir slikts Eiropai (tikai 2 pauda pretēju skatījumu), bet 39 pauda neitrālu nostāju. ASV komentētāji diezgan līdzvērtīgi sadalījās vērtējumā par to, vai Brexit varētu būt ieguvums ASV nacionālajām interesēm, jo 8 raksti argumentēja par to, ka tas varētu būt ieguvums, kamēr 6 bija pretējās domās.

Ziņas, kas Brexit pasniegtu pozitīvā gaismā, bija reti sastopamas gan Wall Street Journal, gan New York Times, atspoguļojumam “kaut kādā ziņā līdzvērtīgi sadaloties starp neitrālu un negatīvu vērtējumu”, norāda S.Maijers. “Negatīvas ievirzes publikācijas atsaucās uz realitāti – krītošajiem tirgiem, ekonomisko nenoteiktību, politiskajiem nemieriem. Tikai daži raksti bija krasi subjektīvi – pat komentāri bija pārsteidzoši niansēti un līdzsvaroti,” viņš piebilst. Pat Rūperta Mērdoka korporācijai piederošais tabloīds New York Post bija “pārsteidzoši līdzsvarots” savā atspoguļojumā, vērtē S.Maijers.

New York Times valdošā tēma bija Brexit negatīvās konsekvences uz pašu Lielbritāniju. 17 no 64 šī izdevuma rakstiem bija par šo tēmu. Negatīvais vērtējums atspoguļojās arī virsrakstos, kas ietvēra tādus vārdus kā bailes, dusmas, vilšanās, haoss, panika, nemieri, populistu dumpis, apjukums. Šī izdevuma redakacijas sleja “Dusmu un vilšanās sauciens”, kas tika publicēta dienu pēc balsojuma noslēdzās ar sekojošiem vārdiem: “Nelaimes prognozēšana nekad nav tas pats, kas pati nelaime. Par spīti visam, kas tika teikts un rakstīts par to, kas varētu notikt, ja briti izlemtu pamest Eiropas Savienību, nekas nebija salīdzināms ar šoku un apjukumu, kādu Lielbritānija un pasaule izjuta piektdienā.”

Negatīvisms, ar kādu Eiropas mediji atspoguļoja un ziņoja par Lielbritānijas referenduma iznākumu, norāda uz to, kā šis jautājums nacionālā līmenī varētu tikt apspriests nākotnē, spriež rumāņu EJO platformas direktore Raluka Radu no Bukarestes Universitātes. Viņasprāt, atspoguļojuma tonis ir būtisks: “Pamatojoties uz dienaskārtības noteikšanas teoriju, atšķirīgs tās pašas realitātes, šajā gadījumā Brexit, atspoguļojums ļauj prognozēt, kā valstu valdības pozicionēs sevi nākotnē.”

Analizētie laikraksti:
Albānijā: Mapo, Shqiptarja.com (drukātā versija), Panorama
Čehijā: Mladá Fronta Dnes, Právo, Blesk
Itālijā: Corriere della Sera, La Repubblica, Il Giornale
Krievijā: Regnum, Novaya Gazeta, Moskovskiy Komsomolets
Latvijā: Latvijas Avīze, Diena, Vesti Segodnja
Polijā: Gazeta Wyborcza, Rzeczpospolita, Fakt
Portugālē: Correio da Manhã, Jornal de Notícias, Público
Rumānijā: Adevărul, Evenimentul Zilei, Libertatea
Šveicē: Tagesanzeiger, NZZ, Blick
Ukrainā: День, Сегодня, Факты
Ungārijā: Magyar Idők, Népszabadság, Blikk
Vācijā: Frankfurter Allgemeine Zeitung, Süddeutsche Zeitung, Bild

ASV: Wall Street Journal, New York Times, New York Post
Lielbritānijā: Guardian, Daily un Sunday Telegraph, Daily Mail/Mail on Sunday

Par pētījumu:
Šis raksts ir daļa no žurnālistiskā pētījuma par to, kā mediji ziņoja par Brexit un tā ietekmi uz Eiropas Savienību un Eiropu.

Metodoloģija:
Šis žurnālistiskais pētījums tika veikts, sadarbojoties universitātēm Eiropā un Amerikā. Laikrakstu raksti tika kodēti atbilstoši to pamattēmai, ņemot vērā virsrakstā un raksta pirmajās 5 rindkopās ietverto ziņojumu. Katrā valstī tika atlasīti trīs laikraksti, ņemot vērā gan to auditoriju, gan ideoloģisko spektru. Valstīs, kurās tas bija iespējams, tika atlasīts viens kreisi orientēts izdevums, viens labēji orientēts un viens tabloīds. Lielākajā daļā valstu laikraksti tiek izdoti tikai darba dienās, taču izdevumi, kas iznāk arī sestdienās, svētdienās, arī tika analizēti.

Latvijā un Ukrainā kopumā tika analizēts mazāk izdevumu, jo nacionālo brīvdienu dēļ vēl vismaz vienu dienu, neskaitot svētdienu, prese neiznāca.

Krievu izdevumiem tika anlizēti to interneta versijās, jo analīze tika veikta no Latvijas.

Autoru saraksts:

Atbildīgā redaktore:
Kerolaina Līss, angļu EJO, Oksfordas Universitātes Reuters žurnālistikas pētījumu institūts

Līdzautori:
Rapo Zguri, Tirānas Universitāte, albāņu EJO
Sandra Štefanikova, Prāgas Kārļa Universitātes Komunikācijas un žurnālistikas institūts, čehu EJO
Tīna Betels-Švabauere, Anna Karina Zape and Gordons Vuilners, Ēriha Brosta Starptautiskās žurnālistikas institūts, vācu EJO
Gabors Poļaks, ungāru EJO, Marta Benksika, Mertek Media Monitor, Ungārija
Filips di Salvo, itāļu EJO
Līga Ozoliņa, Biznesa augstskola “Turība”, latviešu EJO
Ādams Szinols, Mihals Kušs, Vroklavas Universitāte, poļu EJO
Anna Pinto Marčinjo, ISCTE – Lisabonas Universitātes institūts, portugāļu EJO
Antonija Matei, Anamarija Nei, Oskars Stančiuleskī, rumāņu EJO
Andrejs Berdņikovs, krievu EJO
Filips Dingerkuss, Cīrihes Pielietojamo zinātņu universitāte
Haļina Budivska, Kijevas Mohila akadēmijas nacionālā universitāte, ukraiņu EJO
Skots Maijers, Tomas Šmits, Damians Radklifs, Oregonas Universitāte

Grafisko ilustrāciju autore: Sāra Belličīnī, USI
Pic credit: Flickr CC Democracy International (main pic); Front page of Gazeta Wyborcza, Poland June 25