Latvijas Radio ar kādreizējo tā ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu priekšgalā bija viens no pirmajiem medijiem Latvijā, kas izveidoja kontu mikroblogošanas vietnē Twiter un sāka to aktīvi izmantot.

Eiropas Žurnālistikas observatorija skaidro, kādiem mērķiem Latvijas Radio (LR) izmanto sociālos tīklus šodien un vai ir izstrādāta sociālo mediju stratēģija vai vadlīnijas, kam sekot lietojot dažādos sociālos tīklus.

Pēc LR sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Gintas Subbotas teiktā, gan pirms aptuveni diviem gadiem, kad tika izveidots LR tviter konts, kam laika gaitā sekoja arī profili draugiem.lv un Facebook, gan šodien visas radio sociālo tīklu aktivitātes ir raksturojamas drīzāk kā pašiniciatīva, kas netiek īpaši reglamentētas.

„Zinu, ka ir uzņēmumi, kuros tiek speciāli algoti darbinieki darbam ar sociālo tīklu profiliem. Latvijas Radio to darām mēs, divi cilvēki sabiedrisko attiecību nodaļā, un kopš šā gada arī radio interneta redaktors,” stāsta G.Subbota. Pēc viņas teiktā, LR izveidot pārskatāmu sociālo tīklu komunikāciju ir sarežģītāk kā citiem uzņēmumiem, jo viņu gadījumā ir mediju organizācija, kurai ir 4 kanāli, kam ir savas programmas un raidījumi. To visu pārskatīt un koordinēt nav viegls darbs. Tāpēc bieži esot situācija, ka tikai pēc ilgāka laika vadība uzzina, ka ir izveidots tāds vai cits profils. „Galu galā nav jau arī skaidrs, kāds ir optimālais profilu skaits, jo ir, protams, muļķīgi cerēt, ka, izveidojot, piemēram, simts dažādus kontus, katrā no tiem būs simtiem tūkstošu sekotāju,” saka G.Subbota.

Patlaban ir panākta iekšēja vienošanās, ka Latvijas Radio tiek uzturēts kopējais uzņēmuma konts, bet ka katrs kanāls var veidot savus kontus un tādus var veidot arī programmas un raidījumi. „Sapulcēs esam arī vienojušies par to, kas tad ir rakstāms no oficiālā konta, proti, izmantojam to galvenokārt savas produkcijas reklamēšanai un kontaktu uzturēšanai ar klausītājiem, ja mums tiek uzdoti jautājumi vai izteikti komentāri par saturu, taču mēs nekādā gadījumā no šī konta nerakstām nekādus privātus pārspriedumus par dažādiem jautājumiem,” stāsta G.Subbota.

Ņemot vērā Latvijas Radio kā valsts finansēta sabiedriskā medija specifiku, viņasprāt, LR sociālo tīklu stratēģijai nevajadzētu orientēties uz skaitliski izmērāmiem datiem. „Nedomāju, ka mums ir jāsasniedz, piemēram, 3000 sekotāju, lai uzskatītu, ka realizētā komunikācija sociālajos tīklos ir bijusi efektīva,” pārliecināta G.Subbota, piebilstot, ka stratēģijai drīzāk vajadzētu ieskicēt sociālo mediju komunikācijas struktūru, dot instrumentus, kā labāk koordinēt raidījumu un darbinieku privātos kontus. „Šajā ziņā pasaulē pastāv ļoti atšķirīgi viedokļi par to, ko mediju organizācija un tās darbinieki – žurnālisti un redaktori vispār drīkst vai nedrīkst darīt sociālajos tīklos. Tajā pašā BBC, kas bieži tiek stādīts par piemēru citām mediju organizācijām, ir ļoti detalizētas sociālo tīklu lietošanas vadlīnijas, kas pasaka, ko un kā drīkst rakstīt medija un žurnālistu profilos. Tikmēr pie mums lielā mērā valda viedoklis, ka žurnālistu rīcību nedrīkst nekā ierobežot. Tāpēc es domāju, ja mums šāda stratēģija taptu vai būtu jau uzrakstīta, pretestība ieviest to dzīvē būtu ļoti liela,” pārliecināta G.Subbota.