Mediji visa pasaulē saskaras ar nopietnām problēmām: finansiālais un laika spiediens redakcijās kavē ziņu veidošanas procesu un mazina žurnālistikas kā profesijas pievilcību. Liela daļa mediju cenšas palielināt pārdošanas apjomus un ienākumus, izmantojot tabloidizācijas stratēģiju. Konkurence, kas pastāv starp tradicionālajiem masu medijiem un interneta ziņu piedāvātājiem, vēl vairāk palielina spiedienu. Nesamērīga taupīšana žurnālistikā neizbēgami noved pie žurnālistikas kvalitātes krituma. Tiesa, tas ir atkarīgs no auditorijas izpratnes par kvalitāti un vai tam ir tālejošākas sekas, atsaucoties uz mediju pārdošanas apjomiem. Tāpēc jautājums par to, vai mediju lietotāji spēj novērtēt ziņu kvalitāti, ir vienlīdz interesants kā pētniekiem, tā plašsaziņas līdzekļu speciālistiem.

Ir veikta virkne pētījumu par saņēmēju gaidām attiecībā uz ziņu kvalitāti. Gandrīz vienmēr mērīti tiek vispārējie priekšstati par mediju zīmolu, piemēram, New York Times un BBC News kvalitāti. Bet jautājums arvien saglabājas, vai saņēmēji vērtē faktisko zīmola žurnālistikas kvalitāti, vai tie par to spriež, vadoties no sabiedrībā pastāvošā mediju zīmola tēla, piemēram, viss, kas parādās New York Times ir laba žurnālistika tikai tāpēc, ka tas parādās New York Times. Lai novērtētu, vai ziņu lietotāji spēj novērtēt žurnālistikas kvalitātes atšķirības, ir tuvāk jāpēta, kā lietotāji novērtē kvalitāti konkrētas ziņas ietvaros. Tieši to arī darījuši Ilmenavas Tehnoloģiju Universitātes pētnieki Vācijas Pētniecības fonda finansēta projekta ietvaros.

Izmantojot tiešsaistes eksperimentus, pētnieki centās noskaidrot, vai ziņu saņēmēji saskata atšķirības starp augstas un zemas kvalitātes ziņām. Proti, tika sagatavoti vairāki eksperimenta raksti, kas abilda augstiem vai zemieme kvalitātes standartiem un tie tika pasniegti gan kā Vācijas kvalitīvā dienas laikraksta Sueddeutsche Zeitung, gan kā Vācijas tabloīda Bild-Zeitung saturs. Pētījumā piedalījās 3167 dalībnieki, kas lasīja un vērtēja ziņu rakstus. Tika vērtētas šādas kvalitātes dimensijas:

• Dažādība (viedokļu un vieodkļu paudēju dažādība)
• Atbilstība (būt lietas kursā par jaunāko, informācijas pilnīgums, analīzes kvalitāte)
• Objektivitāte (līdzsvars, neitralitāte)
• Precizitāte (pareizība, caurskatāmība)
• Saprotamība (vienkāršība, struktūra, domas loģika, teksta garums)

Pārsteidzošākais pašiem pētniekiem izrādījās tas, ka visi mediju lietotāji ir vienlīdz spējīgi spriest par ziņu kvalitāti, neraugoties uz dzimumu, izglītības līmeni vai to, kādus medijus ikdienā patērē – lasa kvalitatīvo presi vai tabloīdus. Tādējādi, var secināt, ka spēja novērtēt ziņu kvalitāti netiek iegūta vispārējās izglītības ceļā vai pateicoties intensīvai plašsaziņas līdzekļu lietošanai, drīzāk, tas ir mediju izglītības un, iespējams, arī pašu masu mediju uzdevums, mācīt šīs prasmes. Katrā gadījumā žurnālistiem nevajadzētu novērtēt par zemu auditorijas spēju novērtēt ziņu kvalitāti, dalot to kvalitatīvo vai tabloīdu mediju lietotājos.

Balstoties uz pētījumā gūtajiem rezultātiem, mediju lietotāju spēja novērtēt ziņu kvalitāti ir ierobežota. Mediju lietotāji spēj labi novērtēt satura pilnīgumu: tie novērtē, vai raksts sniedz jaunāko informāciju, vai tas atbild uz žurnālistikas “5 W” (kas, ko, kad, kur, kāpēc), vai tas sniedz informāciju par cēloņiem un sekām, un notikumu secību. Tas pats attiecas uz spēju novērtēt ziņu objektivitāti. Mediju lietotāji atšķir, vai raksts ir uzrakstīts neitrālā stilā un tajā ievērots līdzsvars starp dažādām viedokļa un viedokļu sniedzējiem, vai nav. Taču mediju lietotājiem sagādā grūtības novērtēt, vai raksts ir pareizs, precīzs, daudzveidīgs un saprotams. Pētnieki uzskata, ka tam var atrast loģisku skaidrojumu. No vienas puses, atbilstību (vismaz tādā veidā, kā tā tika mērīta pētījumā) un objektivitāti var novērtēt, izmantojot formālus kritērijus, jo jāvērtē, vai un cik lielā mērā noteikta informācija parādās rakstā. No otras puses, lai novērtētu satura precizitāti un dažādību, ziņu lietotājam ir nepieciešamas fona zināšanas. Tieši to mediju lietotājiem pietrūkst, un tās viņi vēlas iegūt, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Kā secināts, satura kvalitātes vērtējumu lielā mērā nosaka arī medijs, kurā tas publicēts un lietotāja viedoklis par to. Ja lietotājs mediju zīmolu uztver kā uzticamu, kompetentu un kvalitatīvu, tas labāk spēj novērtēt publikāciju kvalitāti tieši šajā medijā. Būtiski mainoties medija tēlam, lietotājam var vairoties vai, gluži pretēji, mazināt vēlme to izmantot. Šīs tēla izmaiņas var ietekmēt gan individuālā medija lietošanas pieredze, gan publiskajā telpā cirkulējoši viedokļi.

Noslēgumā pētnieki norāda, ka, lai arī mediju lietotājiem ir grūti vispusīgi novērtēt, vai raksts ir sagatavots labā vai sliktā kvalitātē, mediju praktiķiem, pieņemot lēmumu taupīt uz žurnālistikas kvalitātes rēķina, jāpatur prātā: ja lietotāju acīs mediju zīmola tēls tiks sabojāts, tas tieši ietekmēs arī viņu vēlmi maksāt par šo saturu.

Foto: Markus Hein / pixelio.de

Raksta oriģināls publicēts 2013.gada 8.jūlijā vācu valodā “Leser binden durch Qualität?” No angļu valodas tulkojusi Līga Ozoliņa