Kamēr liela daļa mediju profesionāļu skaļi debatē par sponsorētā ziņu satura izplatīšanas ētiskajiem aspektiem, Barts Brouvers (Bart Brouwers) klusiņām piedāvā saviem „reklāmdevējiem” maksāt tieši par izvietotajiem rakstiem, nevis reklāmas laukumu.

Pamatojoties uz nesenu Eiropas Žurnālistikas centra (European Journalism Centre) rakstu, Brouvers, kas radījis holandiešu interneta vietņu tīklu, veidotu sekojot hiperlokālās žurnālistikas (hyperlocal journalism) modelim, palielina „jaukto zonu” starp redakcionālo un apmaksāto saturu.

Pretēji tradicionālajiem laikrakstiem, Dichtbij hiperlokālo ziņu vietņu tīkls – Telegraaf Media Groep (TMG) projekts un Brouvera ideja – iekasē no klientiem maksu nevis par reklāmas laukumu, bet gan par pārraidīto ziņojumu skaitu. Piedāvājuma ietvaros var tikt publicētas aktīvas saites uz klienta interneta vietnēm vai raksti par klienta pasākumiem vai produktiem. Šo saturu mēdz saukt par advertorials jeb „netiešās reklāmas rakstiem”.

Neraugoties uz strīdīgo finansēšanas modeli, šis projekts Nīderlandē ir veiksmīgs. Brouvers tic, ka nelieli vietēja rakstura notikumi cilvēkiem joprojām ir svarīgāki nekā lielas lietas, kas notiek kaut kur citur. Tādējādi visi ziņojumi Dichtbij interneta vietnēs ir pasniegti no vietēja skatu punkta.

Acīmredzami, šāda perspektīva tīklam dod priekšrocības. Darbinieku skaits Dichtbij gada laikā ir pieaudzis no viena līdz 80 un sagaidāms, ka līdz vasaras beigām tas sasniegs 100. Uz globālā fona, kur žurnālisti tiek atlaisti no darba, šī straujā izaugsme ir tiešām iespaidīga. Līdzīgi arī aktīvo Dichtbij interneta vietņu skaits ir pieaudzis no trijām līdz 85 pagājušajā mēnesī, kad vairāk kā 80 nedēļas laikrakstu interneta vietņu pievienojās šim projektam.

Daudzi mediju profesionāļi ir apgalvojuši, ka apmaksātais saturs pakļauj milzīgam riskam mediju objektivitāti. Brouvers tikmēr argumentē, ka lielākā daļa viņa vietnēs publicētā apmaksātā satura (netiešās reklāmas) vietējiem iedzīvotājiem ir nozīmīga un, visdrīzāk, tiktu publicēti tik un tā. „Vienīgā atšķirība – mums par to tie samaksāts,” viņš saka. Lēmumu publicēt šādus materiālus, pēc viņa teiktā, pieņem redaktors. Tikai laiks un dziļāka izpēte var parādīt, vai un kādā mērā konkrētais saturs ir ietekmēts no ārienes.

Vairāk informācijas Alexandru-Brăduţ Ulmanu rakstā Eiropas Žurnālistikas centrā.