Kādas blogu, Facebook un Twitter ēras ietekmē nākotnē būs ārzemju ziņas? Vai globalizāciju un jaunos medijus ārzemju korespondentiem vajadzētu uztver kā iespēju, vai, gluži pretēji – kā draudus? Uz šo un citiem būtiskiem jautājumiem atbild pieredzējušais žurnālists un „BBC World Service” direktors Ričards Sambruks (Richard Sambrook) ziņojumā „Vai ārzemju korespondenti ir nevajadzīgi?” (Are Foreign Correspondents Redundant?), ko publicējis „Reuters Institute”. R.Sambruks šajā ziņojumā analizē, cik lielā mērā ekonomiskie izaicinājumi, globalizācija un jaunās tehnoloģijas ir mainījušas starptautisko ziņu sniegšanu pēdējo 120 gadu laikā.

R.Sambruks skaidro, ka, pamatojoties uz ekonomisko spiedienu, mediju īpašnieki ārzemju korespondentiem izvirza arvien jaunas prasības. Ideāls informēt sabiedrību ir mazinājies laika ierobežojumu un izmaksu samazināšanas prasību priekšā. „Žurnālistika saskārās ar tirgus apstākļiem un atklāja to ēnas puses,” norāda R.Sambruks, uzsverot nepieciešamību rast jaunus mediju finansēšanas modeļus, lai spētu saskaņot vajadzību dzīties pēc jaunām ziņām un tradicionālo žurnālistikas kvalitāti.

Cits izaicinājums saistās ar digitālo tehnoloģiju attīstību un ar to saistīto straujo blogu, ziņu virsrakstu apkopošanas vietņu (news aggregator) un sociālo mediju pieaugošo popularitāti. Tā vietā, lai meklēt ārzemju ziņas tradicionālajos medijos, cilvēki pašreiz var iegūt šīs ziņas no amatieru blogiem un vietēja mēroga interneta vietnēm, kas piedāvā reportāžas tieši no notikuma vietas. R.Sambruks tajā pašā laikā uzsver, ka situācijas apraksts, ko piedāvā kāda no tieši iesaistītajām pusēm, draud ar vienpusēju skatījumu uz notiekošo – kas profesionālu žurnālistu piedāvātā notikumu atspoguļojumā nav pieļaujams. R.Sambruks ir pārliecināts, ka ārzemju korespondenti var izdzīvot arī šajā digitālajā ērā, tikai nepieciešams pielietot „tīkla žurnālistikas” modeli, kas ir saistīts ar ciešu mijiedarbību starp žurnālistu un auditoriju.

Tomēr globalizācijas ietekme ārzemju korespondentiem rada vēl citus šķēršļus. Pieaugošais spiediens uz ziņu organizācijām, lai to redakcija un ziņu vākšanas process precīzi atspoguļotu mainīgo multikulturālo pasauli, arvien vairāk stimulē vietējo korespondentu algošanu konkrētajās vietās, nevis mediju organizāciju ilggadējo korespondentu sūtīšanu uz katru konkrēto vietu. Tas, līdzīgi kā citas žurnālistikas tendences, gan paver iespējas, gan nes līdzi riskus.

Mēģinot atbildēt uz ziņojuma virsrakstā ietverto jautājumu, R.Sambruks apgalvo, ka, lai arī daudzi ārzemju korespondenti darbinieku skaita samazināšanas nolūkā tiek atlaisti no darba, „viņi tik un tā būs atšķirīgi no saviem priekštečiem un strādās ļoti dažādos veidos, lai spētu pielāgoties un kalpot digitālajai XXI gadsimta ziņu videi”.

Ar pilnu ziņojuma tekstu angļu valodā var iepazīties šeit: http://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/nc/publications/risj-challenges/are-foreign-correspondents-redundant.html