Ja laikraksti vairs netiks drukāti, žurnālistikas profesiju gaida dramatiskas pārmaiņas, turklāt, ne vienmēr tās pašas labākās un vēlamākās.

Kamēr vairākas mediju organizācijas vāciski runājošajā pasaulē – Ringier un Springer, ir sagatavojušas interneta platformas, tādējādi paplašinot esošās redakcijas, Amerikā vairāki mediji ir pilnībā atteikušies no drukātajām versijām, piedāvājot saturu tikai internetā. Viens no šādiem medijiem ir Capital Times, kas darbojas Medisonā, Viskonsīnā.

Šajā ziņā Capital Times, iespējams, ir pirmais laikraksts vēsturē, kas pēc ļoti padziļinātas izpētes ir pārorientējies no drukātā satura uz elektronisko. „Žurnālistika kā process” – šāds ir nosaukums pētījumam (publicēts žurnālā Journalism Monographs, Vol.13, No.3, 2011), ko Viskonsīnas Universitātē veikusi Sjū Robinsona (Sue Robinson), kas atklāj, kā elektroniskie interneta mediji ir mainījuši tradicionālās redakcijas robežas un profesionālās lomas, ka ziņas vairs netiek uzskatītas par „pabeigtu produktu”, drīzāk tiek uzskatīts, ka ziņas tiek radītas un papildinātas žurnālistu un auditorijas mijiedarbības procesā.

Pamatojoties uz Robinsonas pētījumu, privātās un profesionālās dzīves nošķiršana samazinās, jo redaktoram, kas kļuvis par „interneta pilsoni”, vairs ilgāk nav nepieciešams fiziski atrasties redakcijā, gluži pretēji no viņa tiek prasīts būt visuresošam. Tomēr starp iedzīvotājiem pagaidām ļoti neliela grupa cilvēku, kas aktīvi līdzdarbotos kopējā interneta informācijas plūsmā.

Tomēr par šo tēmu joprojām ir vērojams būtisks pamatotu, dziļu pētījumu trūkums. Attiecībā uz aktīvu sabiedrību jeb „pilsonisko žurnālistiku” Robinsona neizdala atsevišķi „vidusmēra pilsoņus”, kas komunicē kā vienkārši cilvēki, un cilvēkiem, piemēram, sabiedrisko attiecību speciālistiem, kas cenšas ietekmēt žurnālistiku. Tādējādi bezgalīgais pilsoniskās žurnālistikas potenciāls dažkārt tiek būtiski pārvērtēts un uztverts pārāk rožaini.

Raksta oriģināls publicēts Schweizer Journalist, 12/2011 + 1/2012