Kā nākotnē varētu finansēt medijus?

2010. gada 21. December • Mediju ekonomika • by

Tā kā tradicionālie žurnālistikas finansēšanas modeļi vairs nestrādā, izdevēji pievērsušies internetam un meklē jaunus veidus, kā gūt līdzekļus redakcijas darbības nodrošināšanai, lai tā nebūtu atkarīga tikai no reklāmas ieņēmumiem. Rezultātā kļuvis grūti pārlūkot visas līdz šim jau ”pārbaudītās un nestrādājošās” ierosmes.

Pētnieki Džefs Kejs (Jeff Kaye) un Stefans Kvins (Stephen Quinn) savā jaunākajā grāmatā „Funding Journalism in the Digital Age: Business Models, Strategies, Issues and Trends” piedāvā pārskatu par apspriestākajiem potenciālajiem jaunajiem mediju biznesa modeļiem.

To vidū ir izdevēju sadarbība ar tādiem mediju gigantiem kā Google.com un Yehoo.com, ziņu internetvietņu pielāgošana meklētājprogrammām, lai veiksmīgāk „noķertu” savus lasītājus, kā arī izteikta koncentrēšanās uz īpaši lokāliem notikumiem. Tāpat grāmatā ir aplūkota arī tā saucamā „dayparting” – lietotāju profila informācijas ievākšana, lai pielāgotu medija saturu jaunām interneta auditorijas grupām.

Mikromaksājumi šajā grāmatā tiek uzlūkots kā finansēšanas projekti, kuru mērķis ir finansēt žurnālistiku pēc brīvprātības principa un piesaistīt filantropu-miljonāru palīdzību pētnieciskās žurnālistikas izdzīvošanai interneta laikmetā, kad nepieciešami miljoni dotāciju, lai spētu uzturēt tādas redakcijas kā New York Times un Washington Post no nežēlīgā kapitālisma tirgus.

Džefam Kejam ir nozīmīga pieredze strādājot gan kā žurnālistam, gan mediju konsultantam un arī akadēmiskajam mācībspēkam gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Lielbritānijā. Stefans Kvins savukārt ir žurnālistikas profesors Austrālijā un ir vairāk kā 20 gadus ir darbojie sarī kā praktizējošs žurnālists Lielbritānijā un Austrālijā. Abu autoru pieredze ļauj sniegt pietiekami plašu, lai arī visai virspusēju pārskatu par mediju finansēšanas modeļiem. Grāmatā ir minēti dažādi avoti, tomēr daudzos gadījumos ne visai precīzi un pietiekami plaši. Tāpat nav iespējams izvērst maksimāli plašu mediju finansēšanas modeļu aprakstu, ņemot vērā, ka grāmata ir tikai 177 lappuses bieza.

Būtiskākais grāmatas trūkums ir tās koncentrēšanās uz anglosakšu pasauli. Protams, mediju attistības tonis lielākoties tiek noteikts šajā pasaules daļā, ņemot vērā, ka būtiskākās interneta inovācijas arvien nāk no Amerikas un arī drukātās preses krīze visizteiktāk skar tieši šo mediju telpu. Tajā pat laikā interesanti mediju biznesa modeļi ir attīstīti arī Skandināvijā, Itālijā un Spānijā. Šie aspekti un piemēri diemžēl autoru grāmatā nav apskatīti.
Pirmpublicējums: Neue Zürcher Zeitung, October 19, 2010
Recenzija grāmatai: Jeff Kaye/Stephen Quinn:  Funding Journalism in the Digital Age: Business Models, Strategies, Issues and Trends, New York u.a.: Peter Lang, 2010

Atslēgvārdi:, , , , , , , , ,

Send this to a friend