Patiesība par aktīvajām saitēm jeb linkiem

2012. gada 6. August • Jaunie mediji • by

Jaunā pētījumā cenšas noskaidrot atšķirības interneta žurnālistu un blogeru teksta salinkošanas jeb hipersaišu lietošanas paradumos.

Žurnālistikas un blogu vidē, kur hipersaites parādās biežāk kā visur citur, pārsteidzoši maz ir zināms tas, kā un kāpēc autori savos tekstos izmanto aktīvās saites.

Jauns International Journal of Communication pētījums atklāj, ka interneta žurnālistu un blogeru salinkošanas paradumi ietekmē lasītāju viedokli un informācijas atspoguļojuma plašumu. Veicot ziņu kontentanalīzi par trīs Amerikas Savienotajās valstīs iecienītiem ziņu tematiem, Marks Kodingtons (Mark Coddington) no Teksasas Universitātes Ostinā salīdzināja interneta ziņu žurnālistu, neatkarīgu blogeru un žurnālistu-blogeru (no žurnālistikas pētnieces Džeinas Singeres (Jane B. Singer) termina J-bloggerred.) izmantotos teksta salinkošanas paradumus.

Kontentanalīzei izvēlētās tēmas bija 2010.gada senāta vēlēšanas, Deepwater Horizon naftas platformas avārija un izveidotais islāma kultūras centrs netālu no tā dēvētā “ground zero” jeb kādreizējā Pasaules Tirdzniecības Centra, kura debesskrāpjos 2001.gada 11.septembrī ietriecās teroristu vadītās lidmašīnas. Analīze rāda, ka interneta ziņu medijiem ir tieksme vairāk izmantot iekšējo salinkošanu (91%), kamēr neatkarīgie blogeri daudz vairāk izmanto linkus uz ārējiem avotiem, iekšēji salinkojot saturu vien 18% gadījumu. Blogeri arī tikai vidēji 1/3 reižu savos tekstos izvietoja aktīvas saites uz ziņu medijiem.

Pētījumā netika ņemti vērā linki, kas izvietoti, piemēram, interneta lapas sānu joslās, „saistīto rakstu” sarakstos, bildēs vai informatīvajos grafikos. Kontentanalīzei sekoja intervijās ar žurnālistiem un blogeriem, kuru veidotais saturs tika analizēts.

Pretēji līdzšinējiem pētījumiem, Kodingtona analīze sniedz pilnīgāku ieskatu blogeru un žurnālistu linkošanas paradumos, atklājot „ko šīs saites nozīmē, kā šī nozīme veidojas vai tiek veidota, pateicoties tekstam, ar kādu tās tiek pasniegtas”. Saišu nozīmes apzināšanās labāk arī ļauj saprast, kādā virzienā ar tām tiek mērķēts.

Pētījuma gaitā Kodingtons atklāja, ka žurnālisti-blogeri aktīvās saites izmanto līdzīgi interneta ziņu mediju izvirzītajām normām. Tikmēr neatkarīgie blogeri ir brīvi no jebkādiem noteikumiem un var brīvi izvietot saites uz jebko, ko vien vēlas. Blogeri biežāk izmanto saites, kurās izteikts kāds viedoklis, lai tādējādi piešķirtu papildu argumentus paši savam viedoklim un pārliecinošāk vadītu lasītāju viedokļa formēšanos. Žurnālisti-blogeri tikmēr daudz vairāk piedāvāja saites uz vietnēm un saturu, kas sniedz faktus.

Lai arī interneta ziņu mediji, izmantojot saites, varētu piedāvāt ļoti plašu klāstu ar tālākas informācijas avotiem, bieži saites tiek piedāvātas „noteikta rāmējuma ietvaros, strikti nosakot konkrēta jautājuma diskursa pieļaujamās robežas”.

Ņemot vērā, ka linkošana kļūst arvien izplatītāka ziņās un politiskajā dialogā, kas veidojas internetā, Kodingtons redz tām lielu potenciālu. „Apvienojot hipersaišu savienošanas un konteksta sniegšanas potenciālu, gan tradicionālajiem medijiem, gan blogeriem var izdoties izveidot daudz vērtīgāku un spēcīgāku informācijas aprites tīklu internetā.”

Pilnu pētījuma tekstu var lasīt šeit.

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , , , , ,

Send this to friend