Saskaroties ar sīviem uzbrukumiem pēc sava jaunākā pētījuma publicēšanas, Seimūrs Heršs (Seymour Hersh), viens no Amerikas leģendārākajiem un cienījamākajiem žurnālistiem, uzrunāja vairāk kā divus simtus Amerikas Savienoto Valstu pētniecisko žurnālistu, stāstot par saviem reportēšanas principiem.
Heršs, kurš ir regulārs The New Yorker žurnāla rakstu autors, nesen tika kritizēts par rakstu, kas maijā tika publicēts London Review of Books un kurā viņš apstrīdēja oficiālo Osama bin Ladena nonāvēšanas versiju. Viņš apsūdzēja Obamas administrāciju melošanā par būtiskiem šīs militārās operācijas faktiem.
Rezultātā reportieri, bijušie valdības pārstāvji un Obamas administrācijas preses pārstāvji apsūdzēja Heršu sazvērestības teoriju vērpšanā, paļaujoties uz neuzticamiem, anonīmiem avotiem. Lai arī daļu no Herša izvirzītajām šaubām atbalstīja arī citi ziņu izdevumi, mutuļojošā kritika vēl nav pilnībā pagaisusi. Heršs ir pretrunīgi vērtēts, īpaši, dēļ aktīvās anonīmo informācijas avotu izmantošanas, tomēr viņš ir Pulicera prēmijas ieguvējs par to, ka atklāja sabiedrībai Mai Lai ciematiņā notikušo slaktiņu Vjetnamas kara laikā un ir spēlējis nozīmīgu lomu izgaismojot ASV militāristu ļaunprātības Abu Graibas cietumā Irākā.
Ikgadējā Pētniecisko žurnālistu un redaktoru konferencē Filadelfijā Heršs, netipiski ieturēts, nesāka uzreiz ar kritiku par saņemtajiem pārmetumiem. „Man nepatīk aizstāvēt to, ko es rakstu,” viņš teica. „Ļausim laikam visu nolikt savās vietās. Viss noskaidrosies.” Taču, runājot par savu pieeju pētnieciskajai žurnālistikai, Heršs piedāvāja ieskatu savās darbības pamatstratēģijās.
Šeit viņa izteikto tēžu kopsavilkums:
Atrodi vērtīgus avotus. „Domā par kādu, kas ir iesaistīts, kas ir nenovērtējams sava prāta un spēju dēļ un kurš nebaidās būt kritisks attiecībā uz valdošo politiku, nebaidās no konsekvencēm. Tas notiek reti. Taču, kad tev tas ir, tu rullē. Un man tas ir. Citiem cilvēkiem tā nav. Tīrā veiksme. Es esmu profesijā jau 45 gadus.”
Aizsargā savus avotus. Heršs pastāv uz to, ka atsevišķi pētnieciskie raksti var tapt tikai ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta informācijas avotu pilnīga anonimitāte. Viņš velta daudz pūļu, lai slēptu pēdas informācijai, kas varētu jebkādā veidā identificēt viņa avotus. „Neko neglabāt datorā”, viņš iesaka.
Esi kritisks, bet neesi cinisks. „Nenovērtē par zemu to, cik daudz izlūkdienestos un militārajā dienestā patiesībā ir labu cilvēku un to, ka viņiem piemīt labā griba. Tur strādā cilvēki, kuriem patiešām nepatīk tas, kas notiek, kuri ir devuši savu ieguldījumu dienestā un kuriem nepatīk melot.”
Esi drosmīgs un uzticies saviem spriedumiem. „Es redzu ļoti daudz rakstu, kas tiek uzrakstīti pāragri. Es nedomāju, ka tad, ja pastāv pretruna starp A un B, mediju pienākums ir rakstīt, ka pastāv pretruna starp A un B. To pienākums ir atklāt, kam ir taisnība. Izteikt spriedumu. Un tas nav vienkārši.”
Turies pie uzņēmtā kursa. Acīmredzami nesenā kritika Haršu netraucē, un viņš saka: „Man pats galvenais ir patiesība.”
Foto kredīts: Flickr, CC: Giorgio Montersino
Atslēgvārdi:anonīmi informācijas avoti, informācijas avoti, patiesības atklāšana, pētnieciskā žurnālistika, Seimūrs Heršs, Seymour Hersh, The New Yorker