Rekordliels skaits žurnālistu Ukrainā plāno kandidēt uz iekļūšanu parlamentā, sakot, ka “sistēmas mainīšana no iekšienes” būs efektīvāka nekā vienkārša politiķu kritizēšana.

Sabiedrības reakcija, uzzinot, ka vismaz 12 žurnālisti, tai skaitā, daži no Ukrainā zināmākajiem reportieriem, ir iekļauti kandidātu sarakstos, nav viennozīmīga.

Kad sociālajos tīklos izskanēja informācija, ka Serhijs Leščenko (Serhiy Leshchenko) un Mustafa Naijems (Mustafa Nayeem), abi ļoti augstu vērtēti mediju profesionāļi, startēs vēlēšanās no prezidenta Petro Porošenko partijas, reakcija bija tūlītēja un pretrunīga. Daži teica, ka ir pat labi, ka politikā ieplūst “jaunas asinis”, kamēr citi pastāvēja uz to, ka žurnālistiem ir jāpaliek neatkarīgiem. Leščenko Facebook skaidroja savu lēmumu šādi: “Es esmu pārliecināts, ka, ja mēs gribam pārmaiņas, tad, noliekot malā kritizēšanu, mums vajadzētu pārveidot sistēmu no iekšpuses.”

Pašreizējā vēlēšanu kampaņa ir parādījies vēl nepieredzētu koncentrēšanos uz populārām personībām, kas ievērību guva Eiromaidana revolūcijas laikā un tai sekojošā Austrumukrainas kara laikā. Visas spēcīgākās politiskās partijas ir piesaistījušas jaunos Ukrainas varoņus, lai ar to klātbūtni uzlabotu savus vēlēšanu sarakstus. Starp varoņiem ir dažādu līmeņu paramilitāro veidojumu komandieri, pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un žurnālisti.

Centieni piesaistīt jaunas, respektablas personības tiek skaidrotas ar lielo sabiedrības pieprasījumu pēc jaunām sejām Ukrainas politikā un reformu dzinuli pašiem Eiromaidana protestu organizētājiem, kas šobrīd jau ir pie varas.

Žurnālisti, kuri ir piekrituši balotēties 26.oktobrī gaidāmajām vēlēšanās, saka, ka šādi rīkojas, jo vēlas iniciēt demokrātiskas reformas un mainīt valsts politisko eliti. Leščenko, kurš 14 gadus ir strādājis Ukrainas populārākajā ziņu vietnē Ukrayinska Pravda, saka, ka lielākā daļa viņa veidoto rakstu ir bijuši par korupciju un negodīgiem politiķiem. “Es zinu, kā (korupcijas) shēmas darbojas, un es zinu, kā mums no tām atbrīvoties,” viņš saka.

Tomēr daudzi nav tik pārliecināti, ka žurnālisti būs efektīvi reformatori. Daži žurnālisti, reaģējot uz skeptiķu izteikumiem, ir paziņojuši, ka apvienosies ar citiem aktīvistiem, lai darbotos kooridnēti un noteiktu parlamenta dienaskārtību. Viņi jau nosaukuši savas galvenās likumdošanas iniciatīvas, tai skaitā, jaunu vēlēšanu likumu, kas paredzēs atvērtus partiju sarakstus un pārredzamu politisko partiju finansēšanu. Viņi arī plāno piedāvāt pretkorupcijas likumu paketi, lobēšanas likumu un citas iniciatīvas, kuru mērķis ir demokrātijas vairošana un lielāka valsts pārvaldes caurskatāmība.

Mediju likumdošana ir vēl viens aktuāls jautājums. Natālija Sokolenko (Natalya Sokolenko), Hromadske Radio žurnāliste, kura vada Hromadianska Pozytsiya partiju saka: “Mums ir nepieciešama mediju īpašnieku caurskatāmība.” Viņa ir ierosinājusi veidot jaunu mediju likumu un, ja tiks ievēlēta, plāno pievienoties parlametārajai komisijai, kas nodarbojas ar runas brīvības un informācijas jautājumu risināšanu. Viņa arī iestājas par spēcīgas sabiedriskās televīzijas veidošanu. “Mums ir nepieciešama spēcīga sabiedriskā apraide, tāda, kāda tā ir, piemēram, Vācijā,” viņa teica.

Vai Ukrainas žurnālisti gūs panākumus politikā un veicinās pārmaiņas, redzēsim nākotnē. Tomēr šī brīža priekšvēlēšanu popularitāte parāda, ka Ukrainas iedzīvotāji valstī tik grūtajā laikā viņiem tic.

Raksts tulkots no angļu valodas.

Foto kredīts – Mykhailo Liapin, Flickr