Dzidrā rudens dienā grupa akadēmiķu pulcējās Berlīnē Potsdamas laukumā, lai apspriestu, ko tie varētu darīt, lai pasargātu nākotnes žurnālistiku.

Potsdamas laukums savulaik bija viena no Eiropas lielākajām tikšanās vietām, tāpēc šķita, ka tā ir piemērota vieta, kur sapulcināt kopā Eiropas komunikācijas pētniekus un profesorus, lai apmainītos domām un liktu pamatus Eiropas Žurnālistikas observatorijas (EJO) doktorantūras skolai.

Skolas mērķis ir radīt starpdisciplināru, salīdzinošos pētījumos balstītu pieeju mediju studijām. Studiju ietvaros tiktu radīti pētījumi, kas būtu tieši saistīti ar plašsaziņas līdzekļu nozari un par kuriem, izmantojot EJO interneta mājaslapu tīklu un citus kanālus, stāstītu plašākai publikai, tai skaitā, citiem akadēmiķiem un žurnālistiem, kam šī informācija varētu būt noderīga.  Tā ir oriģināla pieeja, kas jomas profesionāļiem ļaus nonākt tiešā saskarē ar akadēmiķiem, kuri pēta un analizē viņu darbu.

Rasmuss Kleiss Nīlsens (Rasmus Kleis Nielsen), komunikācijas zinātņu asociētais profesors Roskildes universitātē (Dānija) un zinātniskais līdzstrādnieks Oksfordas Universitātes Reuters žurnālistikas pētījumu institūtā (Lielbritānija) pamato, kāpēc šāda iniciatīva ir svarīga: „Žurnālistikas studijas ir zinātne. Kā zinātniekam man nav profesionālas ieinteresētības žurnālistikas veiksmēs vai neveiksmēs. Bet žurnālistikas studijas ir arī sociālā zinātne, kas ir ne tikai nesavtīga patiesības meklēšana, bet veido arī cilvēku ikdienu. Mēs ietekmējam to, kā žurnālisti redz sevi, kā žurnālistikas nozare attīstās.” “Neatkarīgi no motivācijas, lielākā daļa no mums šajā telpā piekrīt tam, ka žurnālistika ar visiem tās ierobežojumiem kopumā ir rietumu demokrātiju balsts,” tikšanās laikā teica R.K.Nīlsens.

Un EJO vēlas darīt visu, kas tās spēkos, lai šī žurnālistika nepazustu. Nīlsens apgalvoja, ka daudzi pētījumi, kas tiek veikti angļu valodā, darbojas pēc pieņēmuma, ka „pasaule galu galā izskatīsies kā Amerika”. EJO doktorantūras skola tāpēc koncentrēsies uz salīdzinošo pieeju mediju studijās, meklēs strukturālas problēmas, kas palīdz mums ieraudzīt dažādos virzienus, kādos notiek žurnālistikas attīstība dažādās valstīs.

Komunikācijas profesors Lugāno Universitātē Stefans Russ Mols (Stefans Russ-Mohl) kopā ar profesori, Dortmundes Universitātes Ēriha Brosta institūta vadītāju Suzanni Fengleri (Susanne Fengler) un Robertu Pikardu (Robert Picard) no Reuters žurnālistikas pētījumu institūta ir galvenais EJO doktorantūras skolas idejas virzītājs.

Pirmais lielais notikums, kas tika organizēts ar Daimler Benz fonda finansiālu atbalstu, bija konference, kas 18. un 19.septembrī notika Potsdamas laukumā. Jaunie zinātnieki konferences laikā iepazīstināja ar jauniem pētījumiem un jaunām pētījumu metodēm. Tika apspriests tas, kā Wikileaks maina žurnālistikas definīciju, tika prezentēts neliels matemātisks pētījums par to, vai Vācijas laikraksts Bild guva kādu labumu no tā, ka panāca Vācijas prezidenta Kristiana Vulfa (Christian Wulff) atkāpšanos no amata.

Iecerēts, ka Eiropas Doktorantūras skola varētu finansēt pētniekus trīs gadu garumā. Šajā laikā tiktu sagaidīts, ka pētnieki iegūst doktora grādu. Darbi tiktu izstrādāti partnerinstitūcijās, bet saņemtu uzraudzību un vadību arī EJO iekšienē, pētnieki piedalītos konferencēs, kopīgās diskusijās un semināros.

„Mērķis ir veidot valodu, kas rodas apvienojot žurnālistikas pētījumus un ekonomisko analīzi. Mērķis ir atrast jaunas pētniecības perspektīvas, kurās būtu apvienotas abas šīs nozares,” konferencē teica S.Fenglere. „Praksē ekonomika būtiski ietekmē to, kā funkcionē žurnālistika, kamēr mediju pētniecībā starp abām šīm sfērām tik tieša saikne nepastāv, drīzāk pat ir vērojama plaisa. Ir, protams, mediju ekonomikas disciplīna, tomēr mēs vēlamies runāt par žurnālistiku, kas darbojas pēc ekonomikas principiem. Mums šķiet, ka šī doktorantūras skola būs unikāla. Tā varētu radīt jaunus, starpdisciplinārus pētījumu laukus, jaunus biznesa modeļus, jaunus informācijas izplatīšanas kanālus, un, cerams, radīt arī ilgtspējīgas kvalitatīvas žurnālistikas modeļus,” teica S.Fenglere.