LTV ziņu raidījums Panorāma daudzus gadu desmitus baudīja lielu skatītāju mīlestību, tādējādi baudot populārākā (ilgi arī vienīgā) vakara TV ziņu raidījuma statusu Latvijā. Tiesa, pēdējos gados raidījums ir piedzīvojis krasu auditoriju kritumu.

Panorāmas liktenis mudināja mediju pētnieku Jāni Juzefoviču veikt pētījumu “Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko grupu mediju izvēles Latvijā”.

Izmantojot regulāro televīzijas auditoriju mērījumu datus, Latvijas iedzīvotāju aptauju un fokusgrupas diskusijas, šī pētījuma mērķis ir noskaidrot ziņu mediju lietošanas paradumus Latvijas iedzīvotāju vidū, īpašu uzmanību pievēršot ziņu mediju preferencēm dažādās mediju lietotāju paaudzēs un etniskajās (lingvistiskajās) grupās. Pētījuma fokuss ir televīzijas ziņu raidījumu lietošana ar īpašu interesi par sabiedriskās televīzijas ziņu konkurētspēja cīņā par auditoriju uzmanību.

Kā jau minēts ievadā, šo pētījumu rosināja pēdējo gadu plaša un strauja auditoriju novēršanās no daudzus gadus populārākā TV ziņu raidījuma Latvijā – LTV tradīcijām bagātās ziņu pārraides Panorāma. Šodien uzticīgas Panorāmai galvenokārt ir tikai gados vecākās latviešu paaudzes, kas ir arī LTV 1.programmas pamata auditorijas. Pārējās latviešu paaudzes dod priekšroku ziņām komerckanālos, kur līderis ir TV3 – lielākās vakara TV ziņu auditorijas pulcējas ap šo kanālu. Ziņas sabiedriskajā televīzijā skatās mazāk un tām arī uzticas mazāk. Etnisko mazākumgrupu auditorijās galvenais ziņnesis televīzijā ir PBK, tas šajās auditorijās tiek uzskatīts arī par objektīvāko un politiski neitrālāko ziņnesi.

Šodienas piesātinātais ziņu mediju piedāvājums – plaša ziņu avotu izvēle dažādās mediju platformās – ir mainījis arī auditoriju uzvedību, tostarp tas ir atstājis nospiedumus uz sabiedriskās TV ziņu lietošanas paradumiem. Auditoriju acīs sabiedriskās televīzijas ziņu tonis ir konservatīvs un oficiāls, kas konfliktē ar auditorijās valošajiem noskaņojumiem un gaidām – tā ir vēlme aizbēgt no ikdienas grūtībām izklaidējošā TV piedāvājumā, zema interese par valsts politisko dzīvi un neuzticēšanās politiskajai elitei. Auditorijās dominē uzskats, ka LTV ir valsts televīzija, kura nodrošina komunikāciju starp varas pārstāvjiem un iedzīvotājiem, un novēršanās no LTV vienlaikus ir protests pret politiskās elites dienaskārtības dominēšanu ziņu saturā.

Lai arī etnisko mazākumgrupu auditorijas galvenokārt pulcējas ap krievu valodas TV kanāliem, tostarp tādiem, kas piegādā ziņu plūsmu no Krievijas, tas nav pierādījums nelatviešu intereses trūkumam par Latvijas dzīvi. Citu tautību auditorijas tāpat kā latviešus interesē nacionālās ziņas, tomēr citu tautību respondenti aptaujā sliktāk novērtēja savu informētību par šiem tematiem. Īpaši gados jaunie nelatvieši uzsver, ka jūtas piederīgi Latvijai un viņus ļoti maz interesē notikumi Krievijā, viņi ir arī kritiski par dzīvi Krievijā un tās reprezentācijām ziņās Krievijas TV kanālos. Lielāka interese par ziņām no Krievijas ir vecākajās mazākumtautību paaudzēs, šajās auditorijās arī vismazāk skatās ziņas latviešu valodā.

Par spīti pieaugošai online ziņu popularitātei pēdējos gados (strauji krītošās dienas preses auditorijas pārceļas uz interneta ziņu platformām) Latvijas iedzīvotāju nozīmīgākais ziņu avots joprojām ir televīzija. Atšķirībā no interneta televīzija ir ziņu avots, ko izmanto visas paaudzes, arī jauni cilvēki, tomēr pretēji vecākajām paaudzēm to dara neregulāri, epizodiski. Lai arī jauniešu ziņu mediju lietošanas paradumiem nav raksturīga vakara TV ziņu skatīšanās tradīcija, tomēr jauni cilvēki veido savus ziņu rituālus – daudziem tāda ir interneta ziņu virsrakstu caurskatīšana, sākot dienu. Pētījumā arī konstatēts, ka jaunu cilvēku paļaušanās uz internetu kā galveno ziņu avotu nav radījusi intereses trūkumu par politiku šajās vecuma grupās – interese un informētība par politikas ziņām šajās auditorijās nav nedz nozīmīgi lielāka, nedz mazāka kā citās paaudzēs, izņemot vecākās mediju lietotāju paaudzes.

Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties ŠEIT>>