Neraugoties uz pēdējo divu desmitgažu pozitīvām pārmaiņām, dzīvesstila žurnālistika joprojām no pētnieku puses saskaras ar diezgan lielu nevērību.

Jaunā pētījumā, kas tika prezentēts Gdaņskā, Polijā notikušā konferencē „Žurnālistika: izpratne par profeisonālajiem izaicinājumiem un dilemmām”, izmantotas dziļās intervijas, lai atklātu 89 austrāļu un vācu dzīvesstila žurnālistu profesionālos uzskatus, tai skaitā, par to, kā viņi ietekmē savas auditorijas izpausmes, identitāti un patērēšanas paradumus.

Ar dzīvesstila žurnālistiku parasti saprot tāda žurnālistiskā satura radīšanu, kam raksturīgas izteiksmīgas vērtības un paradumi, kas patērētājam palīdz radīt un uzsvērt noteiktu identitāti. Žurnālistikā, kas saskaras ar dažādiem tehnoloģiskiem un finansiāliem izaicinājumiem, dzīvesstila žurnālistikas svarīgums turpina augt. Tā piemēram, kamēr tradicionālo ziņu patērētāju skaits samazinās, dzīvesstila žurnālistikas saturam izdodas piesaistīt arvien jaunu auditoriju.

Interesanti, kā paši dzīvesstila žurnālisti uztver savu darbu, tā lomu. Austrālijā un Vācijā veiktais pētījums atklāj dažādus raksturojumus, sākot ar to, ka dzīvesstila žurnālistikai ir jāsniedz izklaide un atpūta, jāpiedāvā praktiski padomi un ikdienā pielietojamas ziņas, beidzot ar iedvesmojoša satura piedāvāšanu, kas ietver ieteikumus, kas ļaus piedzīvot pozitīvas pārmaiņas dzīvē, kā arī stāsta un rāda piemērus, kas atbilst visu iekārotam dzīvesstilam.

Atsaucoties uz pētījumu, dzīvesstila žurnālisti savu auditoriju uztver kā patērētājus, kam ar savu saturu piedāvā un māca konkrētus dzīvesstila modeļus.  Aprakstot jaunas idejas un iekārdinot ar dažādām lietām, kas ļautu dzīvot noteiktu dzīvesveidu, dzīvesstila žurnālistika aktīvi strādā ar patērētājiem un ietekmē viņu identitātes veidošanos.

Lai arī paši dzīvesstila žurnālisti uzskata, ka viņu radītais saturs būtiski atšķiras no citu žurnālistikas tematisko nozaru pārstāvju radītā satura, viņi sevi uzskata par pilntiesīgiem žurnālistiem, uz kuriem attiecas arī daļa žurnālistikas profesionālo pamatprincipu. Tas arī ir tas, kam būtu jāatšķir dzīvesstila žurnālistus no tipiskiem dzīvesstila ieprogrammētājiem. Tomēr jautājums paliek, vai bieži  šī robeža tomēr netiek pārkāpta.

Hanitzsch, Thomas; Hanusch, Folker: Reporting on leisure: Exploring lifestyle journalists’ professional views, International conference Matters of Journalism: Understanding Professional Challenges and Dilemmas. Gdansk, 14-15 September 2012.

No angļu valodas tulkojusi Līga Ozoliņa. Raksta oriģināls Lifestyle Journalism Dictates Consumption ir publicēts Eiropas Žurnālistikas observatorijas interneta portālā angļu valodā.