Vai mēs ticam ziņām? Vai uzticamies? Kā auditorija vērtē ziņu profesionālismu?

Aktuālie starptautiskie notikumi radījuši dažādas versijas par ziņu iedarbības spēku. Tāpēc līdzās jau pierastajiem TNS Latvia reitingiem, kuros Latvijas populārāko ziņu raidījumi vienmēr bijuši skatītāko raidījumu topā, gribu piedāvāt datus par to, kā Latvijas iedzīvotāji vērtē populārāko kanālu ziņu raidījumus.

Datu avots ir RSU Komunikācijas fakultātes pētījums par cilvēku rīcības modeļiem, tajā ietverot arī mediju lietojumu dažādu problēmu risinājumam un attieksmi pret mediju sniegto informāciju (reprezentatīvu aptauju, saskaņā ar RSU pētnieku izveidoto pētījuma dizainu, veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS)*.

Respondenti citu jautājumu vidū atbildēja uz šādu jautājumu par dažādu TV kanālu piedāvātajām ziņām: Novērtējiet Latvijas televīzijas kanālu ziņu raidījumu profesionālo līmeni (operativitāte, objektivitāte, saprotamība) 10 ballu skalā, kur ‘1’ nozīmē- ‘ir pilnīgi neprofesionāls’, ’10’ -‘ir pilnīgi profesionāls’. Visu ziņu raidījumu vērtējumā vērojama līdzīga likumsakarība – jo vairāk skatītāju, jo augstāks ir ziņu kopējais profesionālisma vērtējums un otrādi. Lai gan katra kanāla auditorija pēc struktūras atšķiras, ziņu vērtējumā atšķirības diezgan nelielā apjomā nosaka piederība konkrētai vecuma grupai, dzīves vieta, izglītība vai ienākumu līmenis.

Vislielāko satraukumu radījušas dažādu Krievijas kanālu ziņas, tāpēc kā pirmos piedāvāju datus par PBK Latvijas ziņām.

Arī sabiedriskās televīzijas kanāls LTV7 piedāvā ziņu raidījumu cittautiešiem. Tas gan nepieder pie populārākajiem ikdienas jaunumu avotiem, jo ilgus gadus veidots pēc pārpalikuma principa, tam nav bijis stabils ētera laiks un darbinieku komanda.

LTV7 ziņas skatās aptuveni tikpat daudz aptaujāto kā PBK “Latvijas Laika” ziņas, tās neskatās 39% respondentu, bet par profesionālām tās uzskata 34% aptaujas dalībnieku (vērtējums no 7 – 10 balles). Tātad arī šo ziņu raidījumu skatītāji vērtē visai kritiski un attieksme pret to ir līdzvērtīga “Latvijas Laika” ziņu profesionālisma vērtējumam. Šī ziņu raidījuma auditorijas pārstāvju vidū vērtējumu 8 LTV7 ziņām visbiežāk likuši latvieši, savukārt augstākās balles (9 un 10) piešķīruši krievi un citu tautību pārstāvji. Vērtējumu 7 jeb labi šīm ziņām vairāk likuši skatītāji vecuma grupā no 25 – 34 gadiem, bet augstākās balles piešķīruši skatītāji no 45 līdz 74 gadiem. LTV7 ziņas patīk cilvēkiem, kas strādā publiskajā un privātajā sektorā, viņu vidū ir daudz vadītāju un strādnieku, kam ir augstākā vai pamata izglītība. Skatītāju vidū dominē pilsoņi, bet pašu augstāko vērtējumu (10 balles) raidījumam piešķīruši nepilsoņi. Ar LTV7 ziņu kvalitāti retāk apmierināti ir citu tautību pārstāvji, jaunieši un cilvēki vecumā no 55 līdz 74 gadiem.

Vērts salīdzināt šos datus ar TV5 piedāvājumu, tā ir trešā iespēja skatīties ziņas krievu valodā par Latvijas notikumiem.

TV5 ziņu raidījumam ir salīdzinoši vismazāk skatītāju, 44% no respondentiem to neskatās. Tam ir arī zemākais profesionālais vērtējums visu ziņu raidījumu vidū – 32% no aptaujātajiem tās vērtē ar 7 līdz 10 ballēm, bet tās patīk vairāk nekā pusei šo ziņu skatītāju. Tv5 ziņas vienlīdz augstu vērtē abu dzimumu skatītāji, pozitīvu attieksmi biežāk pauduši krievu un citu tautību auditorijas pārstāvji, visaugstākās balles (no 8-10) tām piešķiruši skatītāji vecumā no 45 līdz 74 gadiem, viņu vidū ir salīdzinoši vairāk strādnieku, mājsaimnieču un pensionāru, rīdzinieku un Latgales iedzīvotāju. Salīdzinoši kritiski šo ziņu profesionālo kvalitāti vērtē skolēni un studenti.
LTV1 ziņu raidījumu pozitīvi vērtē 43% respondentu (devuši 7 – 10 balles), to neskatās aptuveni viena trešdaļa no aptaujātajiem – 35%. “Panorāma” vairāk patīk latviešiem un sievietēm, raidījumu salīdzinoši biežāk pozitīvi vērtē skatītāji no 45 līdz 74 gadu vecumam, šo skatītāju vidū vairāk ir publiskajā sektorā strādājošu vai nestrādājošu cilvēku, nozīmīga ir vadītāju, pensionāru un mājsaimnieču grupa, cilvēki ar augstāko izglītību, LR pilsoņi, ar zemiem vai vidēji zemiem personiskajiem ienākumiem vai ienākumiem uz vienu ģimenes locekli (šie skatītāji “Panorāmai” devuši 8 balles). Kritiski pret “Panorāmas” profesionālo līmeni ir cittautieši, jaunieši no 18 – 24 gadiem, kā arī pieaugušie no 35 – 44 gadu vecumam.
TV3 ziņu raidījums tiek salīdzinoši augstu vērtēts – 52% respondentu tam piešķīruši 7 līdz 10 balles, aptaujātie to skatās vairāk nekā citas populārākajos kanālos pieejamās ziņu programmas, tikai 28% no respondentiem nepieder pie TV3 ziņu auditorijas.

TV3 ziņas vienlīdz augstu vērtē kā vīrieši, tā sievietes, pozitīvi noskaņoto skatītāju vidū lielākās grupas veido latvieši un citu tautību pārstāvji. Lai gan profesionālais vērtējums ir līdzīgs visās vecuma grupās, nedaudz augstāk šīs ziņas vērtē skatītāji no 18 līdz 34 gadiem, pozitīva attieksme pret šīm ziņām salīdzinoši augstāka ir vadītājiem, indviduālā darba veicējiem un pensionāriem, vidzemniekiem, cilvēkiem ar vidēji augstiem personiskajiem ienājumiem, vērtējumu 10 biežāk devuši studenti un skolēni. Savukārt jau minētie vadītāji, skatītāji ar augstāko izglītību un LR pilsoņi ir bijuši arī visskritiskākie, vērtējot TV3 ziņu kvalitāti.
Līdzīgi kā TV3 ziņas, arī LNT ziņas ir populāras, tās neskatās tikai 27% no respondentiem un 52% tās uzskata par profesionālām (vērtējums no 7 – 10 ballēm). LNT ziņas kopumā augstāk vērtē sievietes, savukārt 10 balles piešķīruši nedaudz vairāk vīriešu, šīs ziņas vairāk patīk latviešiem un citu tautību pārstāvjiem. Vērtējumu 8 uz LNT ziņām attiecina kopumā vairāk jaunu cilvēku no 18 līdz 24 gadiem, bet vēl augstākus vērtējumus (no 9 – 10 balles) tām piešķīruši skatītāji vecumā no 45 līdz 74 gadiem. To cilvēku vidū, kam patīk LNT ziņu profesionālā kvalitāte, salīdzinoši ar citām grupām, vairāk ir sabiedriskajā sektorā strādājošie, vadītāji, zemnieki  un individuālā darba veicēji, cilvēki ar zemiem vai vidējiem personiskajiem ienākumiem, kā arī Kurzemē dzīvojošie Latvijas pilsoņi. Kritiski šo ziņu profesionālo līmeni biežāk vērtē cittautieši un pusmūža ļaudis no 55 gadu vecuma.

Šīs aptaujas dati rāda, ka dažādu kanālu ziņu raidījumi sasniedz aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, bet vairāk nekā puse krievu un citu tautību iedzīvotāju skatās Latvijā veidotos ziņu raidījumus krievu valodā.  Latvijas TV kanālos pieejamo ziņu profesionālo kvalitāti pozitīvi vērtē vairāk nekā 50%  no ziņu skatītājiem. Tas nozīmē, ka ziņu auditorija ir visai kritiska. Pārsteidzīgi būtu apgalvot, ka ziņu skatīšanās un sekošana jaunumiem jau liecina par nekritisku attieksmi, pilnīgu uzticēšanos un bezdomu ticēšanu ziņās ietvertajiem vēstījumiem. Zīmīgi, ka sabiedrisko kanālu LTV1 un LTV7 piedāvāto raidījumu profesionālais vērtējums nepārsniedz komerckanālu ziņu kvalitātes vērtējumu. Katra kanāla TV ziņu skatītāju struktūra diezgan precīzi atspoguļo arī visa kanāla auditoriju. Salīdzinoši augstāko TV3 un LNT ziņu popularitāti varētu skaidrot ar šo ziņu spēcīgajiem un pievilcīgajiem zīmoliem, kā arī atraktīvo jaunumu pasniegšanas stilu, raidījuma tempa dinamiskumu, kā arī izklaidējošu ziņu īpatsvaru konkrēto ziņu saturā.

Arī šī aptauja parāda, ka latvieši, krievi un citu tautību pārstāvji skatās atšķirīgus ziņu raidījumus un skatīšanās paradumi ir saistīti ar piedāvāto ziņu (arī kanālu) valodu, tomēr pozitīva ir iezīme, ka cilvēkiem, neatkarīgi no etniskās piederības, interesē Latvijā tapušie ziņu raidījumi. Jauni cilvēki skatās TV ziņas mazāk un vērtē tās kopumā augstāk nekā lielākā TV ziņu skatītāju grupa – iedzīvotāji pusmūžā, turklāt izglītotāki cilvēki un latvieši ziņu kvalitāti vērtē kritiskāk nekā cittautieši. Ienākumiem nav liela ietekme uz ziņu vērtējumu, bet ziņu raidījumus krievu valodā kopumā skatās vairāk cilvēki ar augstākiem personiskajiem ienākumiem. Zīmīgi, ka Krievijas kanāla PBK un sabiedriskā medija kanāla LTV7 krievu valodas ziņu profesionālais vērtējums ir diezgan līdzīgs. Pieļauju, ka profesionāli spēcīgs un regulārs ziņu piedāvājums krievu valodā varētu dažu gadu laikā izmainīt Latvijā dzīvojošo nelatviešu ziņu skatīšanās paradumus, pievēršot viņu uzmanību jaunam vai atjauninātam ziņu raidījumam krievu valodā. Savukārt pārmaiņas LTV1 ziņu saturā un kanālā kopumā varētu pamazām pārdalīt starp sabiedrisko mediju un populārākajiem TV komerciālkanāliem to latviešu auditoriju, kas ieinteresēta regulāri skatīties televīzijas ziņu raidījumus. Šo pārmaiņu pamatā būs auditorijas un ziņu veidotāju izpratne par ziņu profesionālismu un spēja piemēroties situācijai, ka arvien lielāka auditorijas daļa klasiskās ikdienas ziņas neiegūst no televīzijas.

* Šos datus apkopotā veidā raksta autore  prezentēja NEPLP rīkotajā “Radio un televīzijas dienā” 2014.gada 21.martā.