Uzmanība prezidenta vēlēšanās bija pievērsta liela, tomēr mediji ne vienmēr salika pareizos akcentus, nākas secināt pēc pirmsjāņu nedēļā Rīgas Stradiņa universitātē notikušās diskusijas. Tajā mediju pārstāvji, politikas vērotāji, bijušie un esošie prezidenta institūcijas pārstāvji runāja par to, ko mediju darbība priekšvēlēšanu laikā mums stāsta par mediju prioritātēm, politikas kvalitāti un sabiedrības iespējām izprast un ietekmēt deputātu un parlamenta izvēli, vēlot valsts prezidentu.

Piedalīties diskusijā bija aicināts arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš uzsvēra, ka mediji ir spējīgi izdarīt ļoti daudz, lai mums būtu labs prezidents. Jautājums, vai tie apzinās, kad un kā viņu spēkos ir ietekmēt šo procesu?

V.Zatlers diskusijā uzsvēra, ka prezidenta vēlēšanu procesam ir četri periodi: pirmais līdz konkrētu kandidātu izvirzīšanai, otrais līdz vēlēšanām, trešais līdz zvērestam un ceturtais atlikušie četri gadi. Viņaprāt Latvijas mediji līdz galam nav atšķīruši šos periodus, tādējādi nav izpratuši arī savus uzdevumus katrā šajā posmā. „Mediji centās. Ļoti. Katrs kaut kur trāpīja, taču, ja skatāmies par visu mediju vidi kopumā, tad pietrūka šī dalījuma pa vēlēšanu posmiem,” secina V.Zatlers.

Kā būtu bijis jākomunicē? Eksprezidents uzskata, ka medijiem visbūtiskākā loma un ietekme ir pirmajā un trešajā vēlēšanu posmā. Piemēram, periodā līdz oficiālo kandidātu nosaukšanai „nav liela jēga intervēt un tērēt laiku ar bijušajiem prezidentiem un citu valstu prezidentiem”. Tā vietā „mediju uzdevums ir izgaismot potenciālos kandidātus. (..). Ja tiek izvirzīts pat nereāls kandidāts, to būtu jānointervē”. Piemēram, pie Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 stundas laikā visiem, viņaprāt, būtu skaidrs, vai šis cilvēks der vai neder. „Taču tika ņemti tikai labākie, potenciālākie, mediji paši izdomāja, kuri varētu būt tie favorīti,” novērojis V.Zatlers, uzsverot, ka šo laiku žurnālistiem nevajadzēja izniekot, jo „līdz ar brīdi, kad tiek izvirzīti oficiālie kandidāti, mediji, vairs neko būtiski nevarat ietekmēt”. Jauni kandidāti vairs netiek izvirzīti.

Viņš spriež, ka otrajā vēlēšanu posmā mediji savu darbu veica samērā veiksmīgi: „Bija četri kandidāti. Viņus gaismoja, (..) cilvēkiem radās priekšstats, bet tas daudz mazāk ietekmēja politiķu izvēli.” Taču trešajā posmā, kas ilgs vēl līdz 8.jūlijam, kad jaunievēlētais prezidents Raimonds Vējonis nodos svinīgo zvērestu un stāsies amatā, jau esot vērojamas kļūdas. Proti, „starp ievēlēšanu un zvērestu prezidents veido savu komandu, veido savas prioritātes. Nu neprasiet viņam par visu, viņš nezina. (..) daudz būtiskāk šajā laikā ir jautāt par to, kā tiek izvirzītas šīs prioritātes, kāda top komanda, kāda top kancelejas struktūra”. „Runāt par privātā lietām un detaļām, kā tas šobrīd notiek (iespējamā sievas krāpšana ar sava biroja vadītāju – red.piez.), ir dzelteni un nekādā veidā neietekmē jaunā prezidenta prioritāšu ranžējumu. Tas ir tikai nedaudz troksnis un vairāk nekas,” secina V.Zatlers.

Kā rīkoties tālāk? Medijiem ir jādara savs darbs, taču ar „kritiku un visu pārējo sākat nodarboties 100 dienas pēc zvēresta”, aicina eksprezidents.

Diskusijas video ieraksts skatāms šeit: