Kāpēc žurnālistikai ir nepieciešams piesaistīt zinātniekus

2017. gada 22. May • Ētika un kvalitāte, Galvenais raksts, Jaunākie raksti, Jaunie mediji • by

Žurnālisti, kuri saprot un var izskaidrot kiberdrošības sarežģītību un tās sekas, spēj veikt lielu datu apjomu analītiku un izprot algoritmus, kļūst arvien pieprasītāki.

Teju gadu pēc Lielbritānijas referenduma un sešus mēnešus pēc ASV prezidenta vēlēšanām mēs joprojām nezinām, kāda bija mākslīgā intelekta vietņu jeb botu, viltus ziņu un vēlētāju mērķtiecīgas analizēšanas un uzrunāšanas ietekmi uz šiem nozīmīgajiem politiskajiem notikumiem, ja tāda vispār bija. Tomēr mediju organizācijām atbildei vajadzētu būt skaidrai: ziņu organizācijām vajadzētu algot vairāk ekspertu ar maģistra vai doktora grādu tādās jomās kā datorzinātne, fizika, statistika un matemātika. Globālo kiberuzbrukumu, Cambridge Analytica, politisku interešu vārdā veidotu botu laikmetā un algoritmiem vēl nebijušos mērogos vairojot dezinformāciju, ar tradicionālajām žurnālistikas prasmēm vairs nepietiek, lai ziņotu par sarežģītiem jautājumiem.

Nākotnes medijiem ir vajadzīgi pareizie cilvēki
Iemesls ir vienkāršs. Pat pētniekiem analizēt šos jautājumus, būt lietas kursā par jaunākajām attīstības tendencēm un rakstīt par tām var būt liels izaicinājums. Tad kā žurnālists ar grādu, piemēram, angļu valodā vai politikā (nekā personīga) cer iegūt padziļinātu izpratni par neskaitāmajām niansēm, kas ir svarīgas šajos jautājumos?

Tādi cilvēki kā Džons Nautons (John Naughton), Zeinepa Tufecka (Zeynep Tufecki) vai Hanna Frai (Hannah Fry) raksta tik prasmīgi par internetu, datoriem vai datu zinātni, jo viņi ir pavadījuši gadus pētot un cenšoties saprast šos jautājumus. Es ticu, ka būtu vienkāršāk apmācīt kvalificētu zinātnieku rakstīt akurātus un auditorijai viegli uztveramus rakstus, nevis padarīt žurnālistu par ekspertu, piemēram, datormācīšanās jomā.

Tas nenozīmē, ka rakstīšana būtu viegla. Koncentrētu un uzrunājošu rakstu veidošana plašākai auditorijai (nevis jomas profesionāļiem) prasa prasmes, kas visiem nepiemīt. To apgūšana var būt grūts un sāpīgs process. Tomēr to, visdrīzāk, ir vieglāk iemācīties, nekā apgūt sarežģīto tīkla zinātni vai algoritmus. Turklāt, zinātnieka veidotu rakstu vēl pārlasa redaktors, kas var pieslīpēt tekstu.

Protams, ir viens jautājums – atlīdzība. Zinātnieki, kuriem ir šīs pieprasītās prasmes, var prasīt arī augstu atalgojumu, visdrīzāk, augstāku nekā viņi varētu pieprasīt esot žurnālisti. Tomēr tas nemaina lietas būtību un pamatideju: eksperti medijos ir nepieciešami. Šobrīd pat vairāk kā jebkad iepriekš.

BBC 2017.gada 15.maijā ziņo, ka nesenais kiberuzbrukums varētu būt tikai pirmais no virknes līdzīgu uzbrukumu.

Jāizvēlas pareizās kaujas
Ziņu organizācijas cieš no milzīga spiediena, ko tām uzliek arvien sarūkošie ieņēmumi. Tos vajā arī to būtiskākā aktīva – auditorijas uzticības – kritums. Daudziem ir nācies domāt, kā atgūt savu uzticama informācijas avota reputāciju.

Atbilde varētu skanēt sekojoši: ir jāizvēlas pareizās kaujas. Apturēt dezinformācijas (viltus ziņu) izplatību ir ārkārtīgi grūti, un ziņu organizācijas, visdrīzāk, nespēj vienas pašas “aizlāpīt” šo cauru (tiesa, joprojām aktuāls ir jautājums, vai viltus ziņas vispār ir tika liela problēma). Tomēr viena lieta, kas nemainīsies, neraugoties uz vētru, kurā žurnālistika mūsdienās atrodas, ir nepieciešamība pēc akurātas, nelokāmas un informatīvas ziņošanas.

Industrijai, attiecīgi, vajadzētu savu uzmanību koncentrēt uz šo. Laikā, kad krustojas sabiedrības, tehnoloģiju un politiskie jautājumi, ir vitāli nepieciešams, lai sabiedrība pilnībā saprastu šo jautājumu savstarpējo mijiedarbību.

Žurnālistikā ir nepieciešams labākais no abiem – zinātnes un un žurnālistikas
Mediji nevar piespiest cilvēkus pašus izglītoties par šiem jautājumiem. Nezināšanu vai vienaldzību vienmēr ir grūti pārvarēt, un tas nav žurnālistikas pienākums vienai šīs problēmas atrisināt. Vienlaikus, nevar noliegt, ka ekspertiem pēdējā laikā ir visai slikta slava, jo cilvēki ir noguruši un saka: “Mums pietiek ekspertu!” Šādos apstākļos, protams,  var šķist ne pārāk gudri algot vēl vairāk ekspertu.

Tomēr savā ikdienas dzīvē mēs uzticam teju visu ekspertiem, sākot ar grāmatvedību un beidzot ar auto labošanu, tad kāpēc gan mēs to pašu nevarētu darīt žurnālistikā? Zinātnieku algošana negarantē, ka izdosies atgūt to cilvēku uzticību medijiem, kuri to jau ir zaudējuši. Tas, ko šāda prakse varētu darīt, tā varētu palīdzēt tiem, kuri vēlas saprast jaunāko sociāli tehnoloģisko procesu jēgu. Žurnālistika var sniegt faktus, diagrammas un to indivīdu viedokļus, kuriem ir dziļa izpratne par šiem jautājumiem. Tie var būt eksperti, kuri spēj izskaidrot kontekstu un likt ieraudzīt plašāku kopainu.

Šis komentārus ir ne tikai lūgums žurnālistikai piesaistīt vairāk zinātnieku, tas ir arī aicinājums zinātniekiem ņemt rokās pilspalvas un dot savu pienesumu. Mūsdienās, vairāk kā jebkad agrāk, žurnālistikai ir nepieciešams labākais no abām šīm pasaulēm.

 

Šajā rakstā paustas autora domas. Tas nepārstāv un nepauž Eiropas Žurnālistikas observatorijas viedokli un pozīciju šajā jautājumā.  

Foto kredīts: Flickr, CC Worlds Direction, Licence

 

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , , , , , ,

Send this to friend