Par žurnālistiku!

2011. gada 7. January • Ētika un kvalitāte, Žurnālistu izglītība • by

Esiet sveicināti Eiropas Žurnālistikas observatorijas portāla latviešu versijā! Ceram, ka turpmāk tieši šis portāls būs jums līdzās ikreiz, kad aktuāls kļūs kāds mediju vidi un žurnālistiku skarošs jautājums.

Te centīsimies runāt ar visām sešām (un ir pat vairāk) iesaistītajām pusēm jeb ietekmes auditorijām – ar mediju īpašniekiem (1) un izdevējiem, sākot ar mediju uzņēmumu vadītājiem (2), un ar dažādo ikvienas mediju organizācijas daļu, bet it īpaši ar reklāmas un sabiedrisko attiecību, darbiniekiem (3), protams, ar redaktoriem un žurnālistiem (4), ar mediju pētniekiem (5) un ar jebkuru dziļāk ieinteresētu mediju patērētāju (6).

Kāpēc šāds portāls ir vajadzīgs un kāpēc tieši tagad?
Ja paraugāmies uz pēdējā gada un pat pēdējo mēnešu notikumiem Latvijā un citur pasaulē, redzam ļoti daudz situāciju, kuras liek runāt tieši par medijiem, to lomu un nozīmi demokrātijā, patērētāju paradumu maiņu, žurnālistikas kvalitāti un mediju ētiku.

Šķiet, ka gan informācijas brīvības, gan cilvēkdrošības kontekstā pasaulē vēl ilgi tiks runāts par interneta vietnes „WikiLeaks” aktivitātēm, kas tiek īstenotas ar saukli „Mēs par jaunu žurnālistiku” un izpaužas kā dažādu slepenu dokumentu nodošana atklātībai. Tiesa, ko pavisam līdzīgu piedzīvojām arī, kad Latviju pāršalca tā saucamā Neo lieta jeb slepenu datu nopludināšana no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēm. Šim notikumam tika pievērsta arī nopietnu Eiropas mediju, piemēram, „Frankfurter Allgemeine Zeitung”, uzmanība. Abi šie gadījumi ir aktualizējuši diskusiju par vārda brīvību, sabiedrības interesēm, žurnālistu tiesībām un pienākumiem.

Bez šiem gadījumiem var uzskaitīt vēl virkni dažādu mūsu valsts mēroga notikumu. Piemēram, laikraksta „Diena” slepenā īpašnieku maiņa, kas viesa bažas par avīzes vājināšanu it īpaši pirmsvēlēšanu laikā. Tagad izskan bažas par līdzīgu notikumu attīstību arī vienā no krievvalodīgajiem Latvijas laikrakstiem – „Telegraf”, turklāt jau pavisam skaidrā autoritārās Krievijas kontekstā, kuras klātbūtne Latvijas mediju telpā ekonomiskās krīzes gados pieaug. Preses brīvības indeksa kritums Latvijā, pirmsvēlēšanu laikā spilgti demonstrētā mediju instrumentalizēšana viena vai cita politiskā spēka labā – šajā ziņā par jauniem atslēgas vārdiem kļuva LNT un izdevniecības nams „Petits” / avīze „Čas”. Arvien lielāka apzināta vai neapzināta sabiedrisko raidorganizāciju vājināšana. Nelikumīga žurnālistu telefonsarunu noklausīšanās, pret žurnālistiem vērsta šantāža un draudi, kratīšana, patvaļīgi izņemot datus ar informācijas avotiem.

Šie daudzie notikumi, kas rāda tendences, bijuši ne tikai kā akmens valsts mediju politikas, mediju īpašnieku un izdevēju, bet arī pašu žurnālistu dārziņā, jo Latvijā arvien ir vāja redakciju darbinieku un brīvo žurnālistu organizēšanās profesionālajās apvienībās. Pašreizējo mediju darbinieku profesionālo apvienību, t. i., Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA), Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA), Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) un arī jaunās un cerīgās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), loma mediju neatkarības un augstākas žurnālistikas kvalitātes nodrošināšanā šimbrīžam bijusi visai pasīva, frakcionāla, aprobežojoties ar ekonomisko interešu pārstāvību vai pat vāji slēptu darbības imitāciju. Tādēļ īpaši daudz sagaidāms no programmatiski mērķtiecīgas LŽA darbības, kuras cāļus vēl skaitīsim.

Galu galā tikai rūpes par augstiem un vienotiem profesionālajiem standartiem un žurnālistu profesionālo un sociālo tiesību aizstāvība var nodrošināt žurnālistikas ticamību un iedarbību un līdz ar to arī labu mediju biznesu kā žurnālistikas neatkarības saimniecisko garantu.

Viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā to panākt, ir zināšanu pārnese – izglītība un tālākizglītība, jo tās ir dzirnas, kas maļ lēni, bet neatgriezeniski.

Ceļā uz Eiropas Žurnālistikas obsevatorijas redzējumu latviešu valodā
Tādēļ arī Mediju institūts pēdējā gadā īstenojis tieši žurnālistu izglītības projektus. Kopā ar Lietuvas un Igaunijas žurnālistu savienībām, Biznesa augstskolu „Turība” un Frīdriha Eberta fondu Baltijas valstīs ir sekmīgi uzsākta Baltijas Žurnālistu akadēmijas darbība. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā šī ir vienīgā žurnālistu tālākizglītības institūcija Latvijā. Savukārt ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu 121 Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales vietējo un reģionālo mediju pārstāvis saņēma sertifikātus Mediju institūta rīkotajā semināru ciklā reģionālo mediju profesionāļiem Kuldīgā un Valmierā.

Redzot trūkumus žurnālistu profesionalizācijā, tagad Mediju institūts, atkal ar Frīdriha Eberta fonda Baltijas valstīs atbalstu un sadarbībā ar Biznesa augstskolas „Turība” komunikācijas zinātnes doktora studiju programmu „Komunikācijas vadība”, ir pievienojies Šveices itāliešu unversitātē Lugāno bāzētajai Eiropas Žurnālistikas observatorijai, kura izvirzījusi sev mērķi būvēt tiltu starp žurnālistikas kultūrām Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, veicinot žurnālistikas kvalitātes uzlabošanos ar pētniecībā iegūto zināšanu pārnesi žurnālistikas un mediju praktiķiem.

Šīs organizācijas sūtība ir mazināt plaisu starp mediju redakcijām un komunikācijas pētniecību, bet arī – mediju patērētājiem. Organizācijā ir iesaistījušies itāliešu, vācu, poļu, anglosakšu un nu arī latviešu mediju pētnieki un mācībspēki.

Galvenais šīs organizācijas projekts ir savstarpēji saistīti interneta portāli, kuros tiklab inteliģentā, kā arī viegli uztveramā formā notiek mediju pētniecībā iegūto zināšanu pārnese – vienuviet un regulāri tiek sniegta informācija par dažādām tendencēm un pārmaiņām žurnālistikā un medijos, salīdzinošo pētījumu rezultātiem, koncentrējoties uz inovāciju un optimālo praksi. Šādu starptautisku informāciju nodrošinās arī portāls latviešu valodā, kuram līdzās starptautiskajam domēna vārdam http://lv.ejo-online.eu ir arī savs nacionālais domēna vārds www.parzurnalistiku.lv.

Te varēsiet sekot līdzi gan nacionāla mēroga aktualitātēm mediju nozarē, gan dažādiem komunikācijas zinātnes pētījumiem un tirgus izpētes datiem, kas ļaus ieraudzīt kopsakarības un labāk izprast mediju attīstību ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

Uz tikšanos arī turpmāk! Par žurnālistiku!

Ainārs Dimants, portāla zinātniskais redaktors
Līga Ozoliņa,
portāla redaktore

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , ,

Send this to friend