Pagājušajā gadā maijā Rīgā notika slēgta konference, ko rīkoja NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centrs. Mērķis – diskutēt par problēmjautājumiem, kas skar ISIS un Krievijas komunikāciju ar starptautiskām auditorijām un to, vai, kā un kāds efekts ir šai komunikācijai.

Pirms lūkoties uz atbildēm uz katru no šiem jautājumiem, ir būtiski palūkoties, kas ir komunikatori. No vienas puses, ISIS un Krievija ļoti atšķiras to konstrukcijas un varas projekcijas ziņā. ISIS ir teroristiska organizācija, kuras ambīcija, balstoties uz subjektīvu vēsturisko notikumu interpretāciju, ir izveidot valstij līdzīgu struktūru (Kalifātu). Tās vara ir balstīta uz tās spēju, izmantojot informāciju un komunikāciju, vairot savas varas atbalstītāju skaitu. Šādā gadījumā militārā rīcība ir pakārtota informatīvo aktivitāšu nozīmībai un lomai. Krievija, tikmēr, ir staurptautiskajā sistēmā atzīta valsts un, balstoties uz viņu īstenoto komunikāciju, tā tiecas uzturēt Vestfālenes starptautisko kārtību. Pretēji ISIS, Krievijai ir sava ekonomika, iedzīvotāji un militārā bāze. Informācijas un komunikācijas loma ir atbalstīt un leģitimizēt valsts politiku, tai skaitā, militārās operācijas. Tādējādi informācija un komunikācija spēlē politikas veidošanai atbalstošu lomu.

Tātad kāpēc ISIS un Krievija komunicē? Ja sākam ar visvienkāršāko funkciju, tad komunikācija ir saistīta ar vēlamo iznākumu – iegūt politisku ietekmi, lai brīvāk varētu īstenot organizatoriskos mērķus. Šajā gadījumā ISIS strādā, lai izveidotu Kalifātu, bet Krievija, saskaņā ar pēdējo ārpolitikas doktrīnu, vēlas sasniegt savus ārpolitikas mērķus, tai skaitā, mest izaicinājumus ASV globālajai hegemonijai. Lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešams ietekmēt auditorijas uztveri un viedokli, kas ir atspēriena punkts politiskās leģitimitātes un varas iegūšanai.

Kā ISIS un Krievija komunicē ar starptautisko auditoriju? Liela daļa komunikācijas ir emocionāli bāzēta un tiecas izmantot dažādus neapmierinātības cēloņus, kas pastāv mūsdienu Rietumu sabiedrībās. Komunikācija bieži tiek veidota uz konkurējošu vērtību un normu kopuma bāzes, kas ir pretstatīts valdošās politikas un sabiedrības daļas pārstāvētajām vērtībām un normām. Ļoti bieži tiek izmantota starp atsevišķiem indivīdiem un grupām pastāvošā uzticības plaisa esošajai politiskajai un ekonomiskajai sistēmai. Daži indivīdi un grupas tiek “atstātas novārtā” un tiek izolētas tādos procesos kā globalizācija, tirgus ekonomija un jaunajā valsts pārvaldes formā. To vēl vairāk atvieglo novājinātā pilsoņu identitātes un kopīgo vērtību sajūta. Rezultātā arvien vairāk cilvēku jūtas bezspēcīgi, aizmirsti un bez skaidras mērķa un piederības sajūtas savai valstij. To var skaidrot arī ar Maslova piramīdu, kas saka, ka cilvēkiem kā indivīdiem un grupās ir nepieciešama mērķa un piederības sajūta. Tie ir aspekti, kuru trūkums nereti tiek pārmests Rietumu sabiedrībai.

ISIS, lai piesaistītu auditorijas uzmanību un izplatītu savu vēstījumu, lielu uzsvaru liek uz aktivitātēm sociālajos medijos. Tomēr joprojām ir nepieciešams zināms tiešs, aci-pret-aci kontakts, lai kaut kādā mērā konsolidētu un apstiprinātu indivīdu par viņa pārliecībām un reāli piedalītos cēloņu radīšanā. Krievijai, no otras puses, ir daudz plašākas iespējas izmantot uz medijiem bāzētas komunikācijas pieeju gan ar jauno, gan tradicionālo mediju starpniecību. Tai ir iespējas izmantot arī valsts diplomātiju visa pasaulē ar Russkiy Mir un Baltic Dialogue Programme starpniecību. Krievijas mediju politika un diplomātiskā dienesta darbības tiek izmantotas, lai atbalstītu valsts ārpolitikas mērķus. Tādējādi gan ISIS, gan Krievija, lai arī dažādiem mērķiem, cenšas veidot politiskas attiecības ar savām mērķauditorijām.

Kā tas izskatās praksē? No ISIS puses daudz uzmanības tiek veltīts šokējošu eksekūcijas video veidošanai un izplatīšanai, bet maz tiek domāts par to, lai skaidrotu savus nodomus un būtu pievilcīgi. ISIS atbalstītājiem tādējādi tiek nodots vēstījums par varas palielināšanu pār esošo politisko sistēmu, oponentus, turpretim, tādā veidā ir mērķis psiholoģiski iebiedēt un nodot vēstījumu, kas vājina viņu gribu cīnīties un pretoties. ISIS izmanto gan arī vēl citus uzsaukumus, kas tiek rāmēti kā viņu grūtības cīņā par sociālās, politiskās un cita veida netaisnības mazināšanu. Krievijas komunikācija arī ir pievilcīga atsevišķām sabiedrības grupām, īpaši, tām, kas iestājas pret ASV dominanci pasaulē un tajā saredz jebkādu netaisnību. Arī konservatīvo vērtību piekritējus uzrunā idejas par konservatīvās vērtībās balstītu valsts iekārtu, kas iestājas pret multikulturālismu un liberālismu, bet atbalsta spēcīgas kristīgās identitātes veidošanu.

Kāds ir šīs komunikācijas efekts? Ietekme uz dažādām segmentētajām sabiedrības grupām atšķiras, tāpat sabiedrības aktivitātes mērījumi automātiski nenozīmē attiecīgu sasniegto efektu. Daži no ziņojumiem cilvēkus uzrunā tikai īpašos apstākļos, ko Rietumu valstu valdību un ierēdņu rīcība, ieviešot politiku, kas vēl vairāk izstumj neaizsargātās (viegli ietekmējamās) grupas, tikai veicina. Problēma ir tā, ka daudzas no sasāpējušajām problēmām, piemēram, imigrācija, ekonomiskā situācija un globālie konflikti nav atrisināti. Dažkārt saukļi par ISIS vai krievu propaganda tiek izmantoti, lai izvairītos no politiski riskantu lēmumu pieņemšanas. Visai spilgts piemērs ir ziņošana par Ķelnes masveida seksuālajiem uzbrukumiem 2016. gada Jaunajā gadā. Tomēr, nevar noliegt, ka pastāv arī risks pārāk asi un spēcīgi noreaģēt uz šo pušu komunikāciju, tādā veidā tikai palīdzot citādi neefektīvai un nepamanītai ziņai izplatīties tālāk un iegūt nozīmību.

Te varam runāt arī par Austrumu Stratcom (East Stratcom) nodaļu, kas strādā Eiropas Ārējās darbības dienestā (European External Action Service). Tās pilnvaras ir skaidras – izgaismot Krievijas dezinformāciju. Arī tās aktivitātes ir ļoti skaidras – veidot periodiskus pārskatus ar konkrētiem piemēriem, kas atspoguļo Krievijas dezinformāciju un izplatīt to elektroniskā formātā. Taču, kad tiek uzdots jautājums par šo darbību efekta mērīšanu, atbilde vairs nav tik skaidra. Jo arī šajā pieejā var būt savas problēmas. Nesen Zviedrijā notikušā pasākumā, kurā piedalījās arī pārstāve no Austrumu Stratcom, viņa paziņoja, ka uzskata, ka viena no Krievijas dezinformācijas pazīmēm ir tad, kad dažādi Krievijas plašsaziņas līdzekļi ziņo par notikumu atšķirīgi! Mediju terminoloģijā to sauc par plurālismu, kas parasti tiek uzskatīts par labu zīmi. Tieši tad, kad trūkst plurālisma un tiek izmantota viens ziņas rāmējums, ir nopietna problēma.

Atliek tikai palūkoties uz Rietumu mediju saturu par Vidējo Austrumu konfliktu, par Krieviju un nesenajām ASV prezidenta vēlēšanām, lai saprastu, ka ar mūsu pašu mediju sistēmu un tās vērtībām ir būtiskas problēmas. Šīs problēmas kļūst pamanāmas brīžos, kad Eiropas žurnālistu savienības tiecas lobēt Eiropas Savienībā žurnālistiku kā “sabiedrisko labumu”. Cilvēki saprot un arvien skaidrāk saredz šīs problēmas, kas Austrumu Stratcom darbību konkrētajā kontekstā padara drīzāk triviālu vai liekulīgu. Šajā ziņā ir nepieciešams atgriezties pie profesionālās žurnālistikas pamatiem viedokļu līdzsvara, objektivitātes un faktu pārbaudes nodrošināšanas ziņā un kalpojot sabiedrības, nevis slēptām politiskām vai ekonomiskām interesēm. Bez tā publisko sfēru turpinās piesārņot toksiska informācija, slēpta dienaskārtība, tenkas un panika.

Vairāk informācijas par jautājumu: http://www.stratcomcoe.org/kremlin-and-daesh-information-activities