Kopš maijā pieņemtā nolēmuma par „tiesībām tikt aizmirstiem”, par to ir daudz diskutēts. Vai meklētājprogrammām, saskaņā ar Eiropas Savienības augstākās tiesas lēmumu, vajadzētu dzēst linkus uz informāciju, kas uzkatāma par „neadekvātu, nenozīmīgu”? Kam būtu jālemj par to, kas tieši atbilst šīm kategorijām un kas ne?

„Google šis lēmums ir neērts vairāku apstākļu dēļ,” Berlīnē, īpašā šim jautājumam veltītā sanāksmē teica Google vadītājs Ēriks Šmits (Eric Schmidt). „Pirmkārt, ir neskaidras nolēmuma izpildes detaļas, otrkārt, lēmuma izpilde prasa algot darbiniekus, taču mēs nezinām, cik daudz, jo mums grūti apjaust šīs problēmas apmērus.”

Lai arī  tiesas lēmums attiecas uz visām meklētājprogrammām ar Eiropas domēnu, Google līdz šim tas ietekmējis visvairāk – tam pieder vairāk nekā 80 procenti no Eiropas meklēšanas tirgus, bet Vācijā, kur notika tikšanās, pat vairāk nekā 90 procenti tirgus. Šā gada oktobrī kompānija ir saņēmusi jau 142 000 pieprasījumus no visas Eiropas, lai pārvietotu saites no vairāk nekā 490 000 tīmekļa vietnēm.

Lai palīdzētu saprast šo tiesas lēmumu, Google ir izveidojusi konsultatīvo padomi, kuras sastāvā darbojas arī Wikipedia līdzdibinātājs Džimijs Veilss (Jimmy Wales), viens no lielākajiem lēmuma kritiķiem. Padome dosies uz lielākajām Eiropas galvaspilsētām un uzklausīs vietējo ekspertu viedokli. Pēc tam, 2015.gada sākumā tā publicēs ziņojumu.

Ēriks Šmits no Google vadīja konferenci Berlīnē. Tās bija ļoti karstas diskusijas, atspoguļojot Vācijas sabiedrībā nozīmīgos personas datu aizsardzības jautājumus un vēsturiskās informācijas saglabāšanu.

“Mani arvien pārsteidz tas, ka Vācijā, valstī, kurā ir visstingrākie likumi pagātnes dokumentēšanā un privātpersonu atbildības arhivēšanā, indivīdam būtu tik viegli teikt: “Tas negatīvi ietekmē manu reputāciju, un es gribu, lai tas tiek dzēsts no jebkādām meklētājprogrammām”, pat ja šī informācija patiesībā būtu būtiska,” teica Franks La Rue, īpašais ziņotājs ANO Cilvēktiesību komisijai. “Kā, lai mēs salāgojam šos atšķirīgos jēdzienus [privātums un piekļuve informācijai]?”

Ļaujot indivīdiem pieprasīt saišu izņemšanu no meklēšanas rezultātiem, tas “mazina žurnālistu iespējas brīvi izplatīt informāciju”, sacīja Matiass Spīlkamps, Reportieri bez robežām Vācijas vienības valdes loceklis. “Arī pilsoņu iespējas ievākt informāciju tiek mazinātas.” Saites var tikt izņemtas no lokalizētajām meklētājprogrammām, piemēram, Google.de (vai citām, arī google.lv) bez informācijas autora (izdevēja) informēšanas, negodīgi ļaujot tām neviena nemanītām pazust, teica Spīlkamps.

“Informācijas autoriem (izdevējiem) vajadzētu tikt informētiem par pieprasījumu izņemt kādu informāciju,” sacīja Spīlkamps. “Gadījumā, ja tie apstrīd šādu pieprasījumu, tiem būtu jāzina pieprasījuma iesniedzēja identitāte, lai viņi varētu sākt jautājuma risināšanu.”

Privātam uzņēmumam nedrīkstētu ļaut izlemt, kuras saites ir jāizņem, sacīja Veilss, īpaši, tāpēc, ka katrā Eiropas valstī ir atšķirīgas juridiskās sistēmas, kas jāņem vērā. Piemēram, katrai valstij ir sava metode, kā tiek nošķirts valsts un privātais sektors, un tieši pēdējam ir tiesības pieprasīt izņemt saites.

“Es to (lēmumu) uztveru kā filozofiski mulsinošu,” teica Veilss. “Ja mēs uzskatām, ka Google nav neitrāls, tajā kā piemēro redakcionālos spriedumus pār savu algoritmu, kā tiek noteikti labākie meklēšanas rezultāti, tad kāpēc viņiem būtu tiesības izlemt, kura informācija būtu jāsvītro no tīmekļa?”

Dr. Morics Kargs (Moritz Karg), pārstāvis no Hamburgas Datu aizsardzības dienesta, piekrita, ka katrai Eiropas valstij vajadzētu spriest individuāli, kuras saites ir jādzēš un kuras ne, pamatojoties uz saviem tiesību aktiem un kultūru, tiesa, dzēšanas gadījumā nodrošinot, ka tas notiek globālā līmenī.

Dr. Lučiāno Floridi (Luciano Floridi), filozofijas un informācijas ētikas profesors Oksfordas Universitātē, aicināja tiesas lēmumu uztvert humāni. “Esmu runājis ar cilvēkiem, kurus ir skārusi neprecīzas informācijas publicēšana,” viņš teica. “Tas tiešām mainīja manu viedokli par to, cik tālu mums būtu jāiet aizstāvot tiešsaistē esošās informācijas juridisko statusu, kad no tā ir atkarīga cilvēku turpmākā dzīve.”

Tiesības tikt aizmirstam nenozīmē, ka informācija tiek dzēsta, bet gan to, ka informācijas vieta meklēšanas algoritmā tiek mainīta, uzsvēra Ulfs Buermeijers (Ulf Buermeyer), Berlīnes tiesas tiesnesis un konstitucionālo tiesību eksperts. Informācija paliks tīmeklī, vienkārši kļūs grūtāk atrodama.

“Tas, par ko mēs runājam,” sacīja Šmits, “ir tiesības, zināmos apstākļos, piespiest Google mazināt informācijas vietu meklēšanas rezultātos, nevis to pilnībā aizmirst.”

Foto kredīts: Flikr.com/SLMears