Žurnālistus var emocionāli saniknot jautājumi par auditorijas datiem, liecina nesen veikts pētījums par datu ietekmi uz redakcijām. Statistika un tās sniegtās zināšanas par to, cik daudzi cilvēki ir atvēruši rakstu un cik to ir izlasījuši līdz beigām, var salauzt zem sava spiediena pat visrūdītākos un emocionāli noturīgākos reportierus.

Pētiece Kaitlīna Petre (Caitlin Petre) Tow digitālās žurnālistikas centra Kolumbijas Žurnālistikas skolā ir analizējusi divas redakcijas – interneta vietni Gawker un The New York Times, lai salīdzinātu, kā žurnālisti izmanto viņu rīcībā esošos auditorijas pētījumu datus un kā tie ietekmē viņu darbu. Gan Gawker, kura darbību lielā mērā nosaka auditorijas dati, gan The New York Times, kurā auditorijas dati žurnālistiem joprojām ir otršķirīgi, izmanto Chartbeat – redakcijās plaši izmantotu datu analīzes sistēmu.

Šis datu analītikas rīks žurnālistiem un redaktoriem piedāvā iespēju sekot līdzi lasītāju uzvedībai sekundi pa sekundei. Atsaucoties uz Petri, Chartbeat demonstrē datus tā, lai tie “radītu spēcīgas emocijas”. Petre, kura prezentēja sava pētījuma rezultātus Parīzē notikušajā konferencē Žurnālistikas jaunās prakses, ir intervējusi redakciju darbiniekus un pavadījusi arī zināmu laiku abu mediju redakcijās un vadības birojos. Viņas galvenais secinājums ir tāds, ka auditorijas dati ir gan mediju vadības instruments, gan redakcionālais instruments. Tie ietekmē gan attiecības starp kolēģiem un komandām, gan ietekmē ziņas un to saturu.

Turpmāk ieskicēsim galvenos secinājumus no Kaitlīnas Petres pētījuma “The Traffic Factories: Metrics at Chartbeat, Gawker Media and The New York Times”:

Auditorijas dati žurnālistos izraisa spēcīgas emocijas
Žurnālisti, kuri tika intervēti pētījuma ietvaros, atzina, ka viņi jūtas laimīgi, ja dati ir labi, bet jūtas izmisuši, ja rādītāji nav labi. Pētniece citēja kādu Gawker tekstu autori, kura teikusi: “Esmu patiesībā tik ļoti norūpējusies par to, kādā mērā manu emocionālo labsajūtu ietekmē tas, cik bieži atvērti ir mani raksti, ka es par to runāju pat ar savu terapeitu.” Cita Gawker žurnāliste teica, ka ir iedevusi savai terapeitei pat medija auditorijas pētījuma ziņojuma kopiju, lai speciāliste labāk saprot viņas satraukuma iemeslus.

The New York Times reportieris teica, ka ir noskumis par to, kāda vara ir datiem: “Kad es pirmo reizi dzīvē redzēju Chartbeat, mana pirmā reakcija bija: “Ak, mans Dievs”… tu redzi, ka ir 20 000 cilvēku, kuri šobrīd lasa vienu vai citu rakstu. Vai zini, tas ir ļoti spēcīgi!”

Petre norāda, ka datu pieejamība var gan celt žurnālistu pašapziņu, gan atņemt tiem drosmi. Tie izsauc virkni spēcīgu jūtu, tai skaitā, satraukumu, nemieru, sevis apšaubīšanu, triumfu, sāncensību un demoralizāciju, viņa teica konferencē. “Kad redakciju vadītāji izstrādā iekšējos noteikumus auditorijas datu pielietojumam, tiem vajadzētu ņemt vērā ne vien to ietekmi uz redakcionālo saturu, bet arī uz redakcijas darbiniekiem,” uzsvēra Petre.

Auditorijas datiem piemīt augsts atkarības risks
Kāda Gawker autore atzinusi, ka ir atkarīga no auditorijas datiem: “Ja es kaut dienu neredzu lasījumu rādītājus, mani pārņem trauksme.” Petre pieļāva, ka šajā atkarībā ir saskatāmas līdzības ar datorspēļu un spēļu automātu atkarību. “Ļoti daudzas lietas, kas automātu spēles padara par atkarību, piemīt arī auditorijas datu rīkiem, piemēram, saistošas vizualizācijas, apreibinošs prasmju un veiksmes sajaukums… ir noteiktas lietas, ko vari veikt, lai nodrošinātu sev labas pozīcijas un iegūtu labu auditorijas plūsmu,” skaidroja Petre.

Auditorijas mērījumi pastiprina iekšējo konkurenci, kas ne vienmēr ir slikti
Petre atklāja, ka piekļuve reālā laika statistikai žurnālistos izsauca iekšēju sāncensību, nevis vēlmi sacensties ar citām interneta vietnēm un mediju organizācijām. Tiesa, lielākā daļa aptaujāto to atzina par veselīgu savstarpējo konkurenci. “Es vienmēr gribu būt starp populārākajām četrām saitēm, nevis starp pēdējām četrām,” atzina kāds Gawker redaktors.

Pētījums sniedza arī trīs rekomendācijas redakcijām un to vadītājiem:

1) Ziņu organizācijām vajadzētu stratēģiski apdomāt visus ar  datiem saistītos jautājumus, piemēram, auditorijas datu lomu mediju organizācijā un to, kā auditorijas dati mijiedarbojas ar organizācijas žurnālistiskajiem mērķiem. Šādu lielo jautājumu apdomāšana varētu atbrīvot žurnālistus no sekošanas līdzi ikdienas lietotāju plūsmai. Redakcijas, kuras nevar atļauties algot savu datu analītiķi un lietotāju piesaistes stratēģijas veidotāju, var gūt labumu no sadarbības ar jomas pētniekiem.

2) Redakciju vadītājiem tad, kad tie izvēlas datu analītikas sniedzēju, vajadzētu paskatīties tālāk par to tehniskajiem rīkiem un instrumentiem un izvērtēt, kuri no šiem servisiem visprecīzāk saskan ar mediju organizācijas stratēģiskajiem mērķiem, biznesa ētiku un vērtībām.

3) Lai arī centieni radīt arvien labākas un precīzākas auditorijas uzvedības mērīšanas sistēmas ir nepieciešami un vērtīgi, redakcijām un statistikas kompānijām vajadzētu būt uzmanīgām attiecībā uz šo datu ierobežojumiem. Ņemot vērā, ka mediju organizāciju prioritātes un novērtēšanas sistēmas arvien vairāk ir balstītas tikai uz kvantitatīviem statistikas datiem, pastāv liela bīstamība, ka izplūst starpība starp to, kas ir kvantitatīvi izmērāms un kas ir patiešām vērtīgs.

Šeit tu vari uzzināt vairāk par šo pētījumu.

Foto kredīts: Chartbeat