Tiek lēsts, ka aptuveni 11 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu dzīvo citās savienības valstīs, nevis tajā, kurā dzimuši. Paaudze E (Generation E) – pirmais pārrobežu datu žurnālistikas projekts par Eiropas jaunatnes migrāciju, tiecas izstāstīt un apkopot daļu no šo cilvēku stāstiem.

Šis unikālais pārrobežu Eiropas mēroga projekts ievāc datus un publicē stāstus par jauniem dienvideiropiešiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem, kuri dažādu iemeslu dēļ, sākot ar darba meklējumiem un beidzot ar jaunības baudīšanu, ir pametuši savas zemes.

Šis neatkarīgais projekts, ko finansē Journalismfund.eu, tika sākts pagājušā gada septembrī un to vada četri datu žurnālisti no Itālijas, Portugāles, Spānijas un Grieķijas: Džakopo Otaviānī (Jacopo Ottaviani), Sāra Moreira (Sara Moreira),  Daniele Graso (Daniele Grasso) un Katerina Stavrola (Katerina Stavroula). Projekts tiecas ne vien dokumentēt Eiropas jaunatnes migrāciju, bet arī izveidot statistiku un izgaismot migrācijas tendences.

Kamēr tūkstošiem jaunu cilvēku ik gadu migrē Eiropas robežās, oficiālie dati ir nepilnīgi vai arī tādu nav vispār, saka projekta autors un vadītājs Džakopo Otaviānī. “Mūs kā datu žurnālistus piesaistīja tas, ka trūkst datu, tāpēc vēlējāmies šo lauciņu izpētīt,” saka Otaviānī, kurš pats pirms trīs gadiem pārcēlās no dzimtās Romas uz Berlīni. Viņš arī vēlas apgāzt daudzos stereotipus, parādot, ka migrācijai ir dažnedažādi iemesli.

No Erasmus līdz Easy Jet
“E” projekta nosaukumā simbolizē daudzus vārdus, kas raksturo mūsdienu Eiropas jaunatni, sākot ar Erasmus, beidzot ar Exodus, no Expat līdz Easy Jet, saka Otaviānī. Aptaujā, kas izveidota sešās dažādās valodās, respondenti sniedz atbildes uz trīs galvenajiem jautājumiem: kāpēc tu aizbrauci no savas valsts, ko tu tagad dari un vai plāno atgriezties savā valstī? Teju 70% no pagaidām aptaujātajiem 2000 respondentiem pameta savas valstis ar darbu saistītu apsvērumu dēļ. Vairāk kā puse aptaujas ietvaros ir atklājuši arī savus vārdus un kontaktinformāciju. “Cilvēki patiešām vēlas, lai viņu stāsti tiktu uzklausīti, un grib atrast sev līdzīgos,” saka Sāra Moreira, projekta žurnāliste no Portugāles, kura no vairākām notikušajām intervijām izveidoja stāstu, kas pērnā gada izskaņā tika publicēts portugāļu laikrakstā Público.

Stāsti, kas top projekta ietvaros, tiek publicēti ik mēnesi, un tiktāl tos publicējuši tādi izdevumi kā Il Fatto Quotidiano Itālijā, El Confidencial Spānijā, RadioBubble Grieķijā un P3/Público Portugālē, kā arī vācu pētnieciskās žurnālistikas vietnē Correctiv. Žurnālistikas materiālos tiek ietvertas interesantākās lietas no plašā datu masīva un uzklausītajiem stāstiem, tur parādās datu pētniecības rezultātā tapušas vizualizācijas – kartes un interaktīvi grafiki, un to visu papildina intervijas ar pētniekiem un lēmumu pieņēmējiem no visas Eiropas.

Plaisa statistikas datos
Kopš ekonomiskās recesijas sākuma 2008.gadā, desmitiem tūkstoši jaunu cilvēku no Grieķijas, Spānijas, Itālijas un Portugāles ir aizbraukuši no savām valstīm uz ekonomiski stabilākām vietām.  Tomēr oficiālā valstu statistika ne vienmēr ņem vērā, ka šie divdesmitgadnieki un trīdesmitgadnieki ir pametuši valsti, saka Otaviānī.

Atsaucoties uz viņa sniegto informāciju, aptuveni 135 000 cilvēku vecumā no 20 līdz 40 gadiem ir oficiāli pametuši Itāliju kopš 2010.gada, tomēr tiek lēsts, ka vismaz divas reizes vairāk cilvēku par to oficiāli neziņo un paliek ārpus statistikas. Jo, piemēram, Ārzemēs dzīvojošo itāļu reģistrs (AIRE) vēsta, ka tikai Apvienotajā Karalistē vien oficiāli dzīvo 250 000 itāļu, no kuriem puse – Londonā.

Daudzi jauni cilvēki Eiropas robežās nejūt nepieciešamību pārreģistrēties, kad tie dodas uz citu valsti, vai piereģistrēties jaunajā mītnes zemē, saka Otaviānī. Ņemot vērā, ka parasti viņiem ir cerības vai domas par to, ka atgriezīsies, viņi nevēlas nodarboties ar dokumentu kārtošanu brīdī, kad dodas prom. Ir arī praktiski apsvērumi – daudziem šķiet, ka viņi zaudēs pieeju valsts finansētajai veselības sistēmai, ja viņi piereģistrēsies jaunajā zemē.

Projekta “Paaudze E” pārstāve, grieķu radio žurnāliste Katerina Stavrola centās iegūt datus savā zemē, taču bija pārsteigta, ka Helēnistiskā Statistikas pārvalde nemaz neapkopo datus par jaunatnes migrāciju. “Šis ir pirmais gadījums, kad Grieķijas mediji pilda valsts pienākumu,” saka Stavrola.

Šajā gadā projekts ir nonācis jaunā fāzē, kas ietvers jaunus, inovatīvus stāstīšanas formātus un jaunas publikācijas migrējošo jauniešu galamērķos, piemēram, Francijā. Francija, pēc Otaviānī vārdiem, ir ļoti interesants gadījums, jo tā ir populārs galamērķis gan imigrantiem, gan migrantiem Eiropas robežās.

Otaviānī cer, ka šis projekts spēs aizpildīt statistiskās plaisas Eiropas mērogā un pierādīs pārrobežu žurnālistiskos centienus, neraugoties uz atšķirīgajām valodu saimēm. Kamēr daudzi mediji ir ziņojuši par jaunatnes migrāciju, tomēr tie galvenokārt orientējas uz konkrēto valsti, nevis “raugās uz to kā pārrobežu problēmu”, saka Otaviānī.

Foto kredīts:Flikr Creative Comms Emiliano