Auditorija vēlas saņemt ziņas savā datorā, planšetdatorā, savā mobilajā telefonā un beidzot sāk izrādīt gatavību par to arī maksāt, liecina nesen veikts pētījums par digitālo ziņu industriju.

Oksfordas Universitātes Reuters žurnālistikas pētījumu institūta (Reuters Institute for the Study of Journalism) veiktais pētījums atklāj, ka pieprasījums pēc kvalitatīvas žurnālistikas joprojām ir augsts un uzticamām ziņu organizācijām digitālajā pasaulē klājas  labāk, nekā pārējām.

Šis ir otrais ziņojums par digitālo ziņu industriju, ko publicējis Reuters žurnālistikas pētījumu institūts, līdz ar to pētnieki varēja salīdzināt iegūtos rezultātus. Ziņojuma ietvaros aptaujāti 11 000 interneta lietotāju deviņās pasaules valstīs, tai skaitā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, ASV un Japānā. Izmantojot tiešsaistes anketu, 2013.gada janvāra beigās un februāra sākumā aptauju veica pētījumu kompānija YouGov.

Vidēji tikai katrs desmitais (11%) no visiem aptaujātajiem atzina, ka aizvadītā gada laikā ir maksājis par ziņām, kas ir par vienu trešdaļu augstāks rādītājs nekā 2012.gadā veiktajā aptaujā.

Ziņojumā teikts, ka šo straujo pieaugumu daļēji var izskaidrot ar salīdzinoši zemo sākuma cenu, bet tas arī izceļ ievērojamu to patērētāju skaita pieaugumu, kuri ir maksājuši par digitālo ziņu patērēšanu tādās valstīs kā Lielbritānija, Francija, Vācija un ASV.

Ziņojumā teikts, ka visās deviņās pētījumā iekļautajās valstīs tieši vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem ir vērojama vislielākā gatavība maksāt par tiešsaistes ziņu patērēšanu. No visiem aptaujātajiem, kuri līdz šim nav maksājuši par ziņu patērēšanu internetā, virs desmit procentiem (14%) teica, ka nākotnē viņi „ļoti iespējams” vai „visdrīzāk” maksās par interneta ziņu patērēšanu.

Lai arī puse (50%) no aptaujāto kopuma, teica, ka pēdējās nedēļas laikā bija iegādājušies laikrakstu drukātās versijas, tikai pieci procenti teica, ka tajā pašā laika periodā bija maksājuši arī par piekļuvi digitālajām ziņām.

Amerikas Savienotajās Valstīs viedtālruņu un planšetdatoru lietotāji ievērojami biežāk pauž gatavību maksāt par tiešsaistes ziņu lietošanu, nekā citi šo ziņu lietotāji. Lielbritānijā tikmēr līdzīga tendence netika saskatīta, jo tur kopumā maksas tiešsaistes ziņu vide ir mazāk attīstīta nekā ASV, jo tirgū ir liels skaits augstas kvalitātes bezmaksas ziņu aplikāciju.

Četrās no valstīm, kurās aptauja 2013.gadā notika pirmo reizi, uzrāda augstāku skaitu cilvēku, kuri ir maksājuši par digitālajām ziņām pagājušajā gadā – Brazīlijai (24%) un Itālijai (21%) esot priekšgalā. Itālijā un Spānijā biežāki ir vienreizēji maksājumi par programmām un rakstiem, kamēr ASV un Dānijā statistikā lielāku daļu aizņem ilgstošas, regulāras digitālā satura abonentmaksas.

Mainās arī tas, kādās ierīcēs auditorija izvēlas patērēt ziņas. Tajās valstīs, kur pētījums veikts 2012. un 2013.gadā, desmit mēnešu laikā starp datu atkārtotu ievākšanu planšetdatoru izmantošana ir dubultojies. Nedēļas ietvaros ziņu patērēšana tiešsaistē Lielbritānijā ir pieaugusi no 8% līdz 16%, bet no 13% līdz 25% – Dānijā.

Lai arī dators joprojām ir galvenā ierīce, kas tiek izmantota, lai piekļūtu tiešsaistes ziņām, tomēr pieaugoša ir tendence izmantot ziņu patērēšanā dažādas ierīces. Trešdaļa no aptaujātajiem ziņas lieto vismaz ar divām ierīcēm, kamēr deviņi procenti – vairāk kā trīs dažādas ierīces.

Dažas ierīces ziņu patērēšanai tiek izmantotas biežāk nekā citas. 85% no datoru lietotājiem apgalvo, ka tieši to izmanto ik nedēļu, lai piekļūtu tiešsaistes ziņām, salīdzinot ar 63% viedtālruņu lietotāju, 60% planšetdatoru lietotāju, 54% Smart TV lietotāju un tikai 17% e-lasītāju lietotāju.

Digitālālās ierīces var ietekmē tradicionālās ziņu platformas, taču vēl neaizvieto tās. Lielākā daļa izvēlas ziņas tiešsaistē, lai piekļūtu plašākam viedokļu klāstam.

Neskatoties uz vispārējo tiešsaistes un multiplatformu ziņu industrijas attīstību, ziņojumā secināts, ka ievērojama minoritāte joprojām ir uzticīga tradicionālajām platformām, piemēram, TV, radio un drukātajai presei, īpaši, spilgti tam izpaužoties Vācijā un Francijā. Lielākā daļa aptaujāto vāciešu un franču teica, ka, lai arī ir tiešsaistē, dod priekšroku tradicionālajiem medijiem. Gandrīz 6 no 10 (55%) vāciešiem teica, ka lasa avīzes katru nedēļu, kamēr lielākā daļa Francijas respondentu paļaujas uz TV un radio ziņām.

Turpretī japāņi un amerikāņi uz pārējo valstu fona vislabprātāk izmanto netradicionālas ziņu vietnes un tiešsaistes satura apkopotājprogrammas. Tikmēr brazīļi, kuri dzīvo pilsētās, vislabprātāk kā ziņu avotus izmanto sociālos medijus (47%).

Pētījums parāda arī pārsteidzošas nacionālās atšķirības gatavībā līdzdarboties tiešsaistē. Spāņi (27%), itāļi (26%) un amerikāņu (21%) divas reizes biežāk izteica iespējamību, ka komentēs pie ziņu rakstiem, izmantojot sociālos tīklus, nekā aptaujātie Lielbritānijā (10%).

Tikmēr Brazīlijas pilsētu iedzīvotāji izteica piecas reizes lielāku iespējamību, ka komentēs ziņu portālos nekā vācieši vai japāņi, un gandrīz puse (44%) ik nedēļu dalās ar ziņu stāstiem, izmantojot sociālos tīklus, bet aptuveni viena trešdaļa (32%) to dara, izmantojot e-pastu.

Nesens jauninums ir dzīvie blogi, kas palīdz nodrošināt jaunāko ziņu un sporta notikumu atspoguļojumu. Kamēr vairāk nekā trešā daļa (35%) no Japānas aptaujātajiem apgalvoja, ka izmanto šīs dzīvās lapas vismaz reizi nedēļā, tikmēr Francijā (19%), Itālijā (16%) un Spānijā (16%) tikai desmit līdz divdesmit procnti aptaujāto izrādīja vienlīdz lielu entuziasmu par šīm jaunajām iespējām. Tikai astoņi procenti Dānijas un Vācijas aptaujāto lietoja dzīvos blogus, dodot priekšroku garākiem rakstiem (40% un 47%).

Aptauja arī atklāj, ka daudziem mobilais tālrunis ir galvenais veids, kā piekļūt ziņām, atrodoties ceļā. Dānijā, cilvēki, kas izmanto sabiedrisko transportu, divreiz biežāk ziņas lasa savā mobilajā telefonā (63%), nevis avīzē (33%); Lielbritānijā sabiedriskajā transportā gandrīz puse (48%) no aptaujātajiem teica, ka izmanto mobilos telefonus, lai lasītu ziņas, kamēr viena trešdaļa (34%) dod priekšroku lasīt avīzes un 6% izmantot planšetdatorus.

Turpretī datorus ziņu piekļuvei biežāk izmanto birojos, bet radio joprojām ir karalis starp tiem, kas brauc ar auto.

Ziņojumā tika analizēti arī vārtsargi – vietnes, caur kurām skatītāji piekļūst ziņām. Francijā un Vācijā meklētājprogrammas ir nozīmīgākie vārti tiešsaistes ziņu piekļuvei starp aptaujātajiem pilsētniekiem. Lielbritānijā meklētājprogrammas tiek izmantotas divas reizes retāk. Brazīlijā tikmēr starp aptaujātajiem pilsētu iedzīvotājiem sociālie mediji ir biežāk izmantotie vārti (60% teica, ka tas viens no pieciem biežākajiem veidiem, kā atrast ziņas). Tas pats Spānijā (45% izmanto sociālos medijus, 40% – meklētājprogrammas). Japānas patērētāji gluži pretēji vairāk izmanto apkopotājprogrammas un portālus, kam seko meklētājprogrammu izmantošana.

Facebook, Google, Apple un Amazon tagad ir nozīmīga un arvien pieaugoša nozīme ziņu industrijā. Viņu kļūšana par vārtiem dod viņiem iespēju pretendēt uz daļu no reklāmas ieņēmumiem un/vai abonēšanas ieņēmumiem, ja, piemēram, lietotāji piekļūst ziņām, izmantojot kompānijas aplikāciju. Dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Dānijā un ASV Apple ir īpašs dominējošais spēks ziņu biznesā, citur – mazāk.

Viens no galvenajiem medija zīmola atpazīstamības mazinātājiem, šķiet, ir sociālie mediji. Intensīvi sociālo mediju lietotāji Lielbritānijā biežāk piekrīt apgalvojumam, ka „tie neapzinās un nepiefiksē, kuras vietnes” izmanto (23%).

Uzticēšanās tradicionālo mediju zīmoliem ir augstāka salīdzinājumā ar blogiem un sociālajiem medijiem. TV un radio staciju interneta vietnēm Lielbritānijā uzticas 79%, avīzēm virs 60%. Salīdzinājumam, Facebook (8%) un Twitter (9%) tika izteikta pārliecinoša neuzticība, lai gan intensīvi sociālo mediju lietotāji tajos atrodamajai informācijai uzticas ievērojami biežāk, nekā citur atrodamajai.

Arī viedtālruņu un planšetdatoru ziņu lietotāji izrāda lielāku uzticību tradicionālajiem ziņu zīmoliem. Šo ierīču lietotāji daudz biežāk dodas tieši uz zīmola vietni (50%), izmantojot darbvirsmas ikonas.

Jaunākajām jeb karstajām ziņām joprojām ir izšķiroša nozīme. Pētījumā konstatēts, ka zīmoli, kam ir laba jaunāko ziņu sniedzēju reputācija, piemēram, Sky News Lielbritānijā, TF1 Francijā, un CNN ASV, mēdz uzrādīt labākus mobilo versiju darbības rezultātus, nekā citi mediji. Sky News pieder 15% interneta auditorijas un 25% mobilo ierīču auditorijas Lielbritānijā, ko nodrošina spēcīgs aplikācijas piedāvājums un pašreklāma TV. Turpretī vecā stila interneta ziņu apkopotāji, piemēram, Yahoo un MSN, vismaz Lielbritānijā un ASV, šķiet, zaudē savu nozīmi aplikāciju balstītajā pasaulē.

Digitālās ziņas pakāpeniski virzās prom no rakstu un attēlu formāta, kāds ir dominējis gandrīz 20 gadus. Īsi video klipi un ziņu tiešraides vai radio pārraides kļūst arvien populārākas. Amerikāņi patērē lielāko daļu īso video (27%), kas ir par divām reizēm vairāk kā Lielbritānijā (14%). Taču, ja to saskaita kopā ar podkāstu, TV un radio pārraižu lietošanu, gandrīz puse (47%) no Lielbritānijas respondentiem ik nedēļu izmanto ziņas audio vai video formātā.

Pilns ziņojuma teksts lasāms šeit.

Foto kredīts: marcoderksen / Flickr CC