* Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Žurnālistikas centru

Kāpēc Eiropas Savienība (ES) kļūst tik bezspēcīga jautājumos, kas skar preses brīvības un mediju plurālisma jautājumus?

Šādu jautājumu savā prezentācijā maijā Eiropas Parlamentā notikušajā seminārā, kas bija veltīts mediju brīvībai ES dalībvalstīs, izvirzīja Eiropas komisāre digitālajos jautājumos Nīlija Kroesa (Neelie Kroes). Īsumā, viņa uzskaitīja sekojošus iemeslus:

–  Mediju plurālisma un preses brīvības praktiskie, ekonomiskie, kulturālie un arī juridiskie apsvērumi būtiski atšķiras no valsts uz valsti, tādējādi nevar „visu krāsot var vienu otu”;

–  Ja arī ES realizētu kādas ar mediju plurālismu saistītas aktivitātes, tad tām nevajadzētu ietekmēties no neveiksmīgiem dalībvalstu piemēriem (nesenie notikumi Ungārijā, vai līdzīgas aktivitātes pirms pāris gadiem Itālijā), bet gan tiekties uz daudz universālāku pieeju;

–  Dalībvalstis līdz šim nav devušas ES varu, lai tiešā veidā cīnītos par mediju brīvību;

–  Jautājums ir saasinājies, ņemot vērā faktu, ka žurnālistika – spilgtākais mediju plurālisma strūrakmens, patlaban iet cauri kardinālām jauno tehnoloģiju ietekmētām pārmaiņām, kuru sekas vēl nav apjaušamas;

–  Subsīdijas esošo žurnālistikas biznesa modeļu saglabāšanai varētu izrādīties izniekota nauda, jo varētu atstāt uz šo sektoru vēl nevēlamāku efektu.

Var piekrist visam augstāk minētajam. Eiropas komisija jau 2009.gadā pētījumā Mediju plurālismu ietekmējošie faktori ES dalībvalstīs (Indicators for Media Pluralism in the Member States) ieskicēja, cik daudz dažādi faktori ietekmē preses brīvību un cik daudzšķautņaina ir mediju vide katrā dalībvalstī.

Darāmo darbu saraksts
Ko tad ES var darīt lietas labā? Viss noved pie viena: SAVIENOTIES un SADARBOTIES. Kvantitatīvais pētījums (PDF lasāms šeit) „Erasmus žurnālistikai” (Erasmus for journalists) atklāja, ka vidēji mediji visās ES dalībvalstīs mazāk kā 10% satura velta tēmām par citām ES dalībvalstīm, vēl jo mazāk – par ES institūcijām.

Tas noteikti var tikt mainīts, turklāt dažādos veidos:

– Ļaut žurnālistiem uzzināt, kas notiek citās ES dalībvalstīs, lai nākotnē par to ziņotu daudz kompetentāk. Lielisks sākums tam varētu būt Erasmus un tai līdzīgas apmaiņas programmas (to nesen ierosināja arī ideju vētrā Eiropas Padome Starptautiskām attiecībām). Šajās programmās varētu piedalīties gan rūdīti profesionāļi, gan žurnālistikas studenti un blogeri.

– Turpināt un vēl vairāk veicināt tādas iniciatīvas kā blogeru akreditāciju uz dažādām Eiropas Padomes un citām ES institūcijām, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem. Blogeri sniedz būtisku viedokļu dažādību un jaunu perspektīvu par ES un starptautiskiem jautājumiem, turklāt dara to lietotājiem daudz draudzīgākā valodā un manierē, nekā to mēdz darīt rutīnas nomāktie korespondenti.

– Atbalstīt kompetentu tulkojumu pieejamību par ES aktualitātēm, lai žurnālisti neizmantotu ne visai augstas kvalitātes tulkojumus, ko sniedz Google Translate jeb Google tulkotājs. Portāls presseurop.eu, kura uzturēšanai Eiropas Komisija ik gadu tērē 3,2 miljonus eiro, ir lielisks šādas iniciatīvas piemērs, kas aizsākās kā pilotprojekts bloggingportal.eu.

– Rast iespēju kaut kur apkopot saturu, kas būtu pieejams pārrobežu lietošanai, turklāt ar vienkāršotiem autortiesību nosacījumiem. Tas kļūst īpaši svarīgi situācijās, kad mediji atsauc savus ārštata korespondentus no ES. Tad ir svarīgi atrast uzticamus sadarbības partnerus.

– Paredzēt īpašus žurnālistu ceļošanas fondus. Atsevišķas šādas aktivitātes pastāv pētnieciskās žurnālistikas žanrā, taču tas pārāk sašaurina šo līdzekļu ieguves iespējas un nenodrošina pietiekami plašu ES aktualitāšu atspoguļojumu.

– Rast veidus, kā atbalstīt tādus visaptverošus Eiropas medijus kā European Daily, tas ir, publikācijas, kas ne obligāti ir draudzīgas Briselei (kā, piemēram,   European Voice).

– Sākt darbu pie pilna servisa Eiropas sabiedriskā medija izveides. Televīzijas kanāls Euronews ik gadu no Eiropas Komisijas saņem teju 19 miljonus eiro (PDF), neraugoties uz nesalīdzināmo atdevi, nemaz nerunājot par teju 9 miljonu eiro tērēšanu neefektīvajam EuroparlTV. Šī nauda varētu tikt izmantot, kā šādas jaunas raidorganizācijas sākumkapitāls.

–  Noslēgumā, ES institūcijām vajadzētu ieklausīties Roberta Madelina (Robert Madelin), Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības departamenta ģenerāldirektora, Guardian rakstā izteiktajos padomos: sekot atvērtas, autentiskas un personiskas sociālo mediju komunikācijas stratēģijai visos ES hierarhiskajos līmeņos, vienlaikus esot tolerantiem pret kļūdām vai neatbilstošu rīcību, kas varētu atgadīties, piekopjot šādu stratēģiju.

*Raksta oriģināls ir atrodams Eiropas Žurnālistikas centra (European Journalism Centre) 2012.gada 16.augusta publikācijā.