Mediji, valoda un politika: kā medijiem uzrunāt krievu minoritāti?

2016. gada 16. June • Galvenais raksts, Jaunākie raksti, Mediji un politika • by

skalrunis_ejo_krievu_minoritates_uzrunasanaBaltijas valstīs, un it sevišķi Latvijā, joprojām aktuāls ir jautājums par divām informācijas telpām, bet, kā izrādās, ir svarīgi vispirms definēt šīs telpas. Tikai tad var ķerties pie nākamā jautājuma – kā medijiem uzrunāt krievvalodīgos iedzīvotājus. Tas bija viens secinājums no nesen notikušās paneļdiskusijas Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies) konferences ietvaros Pensilvānijas universitātē Filadelfijā, ASV.

Diskusijā piedalījās mediju kritiķe un Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, Latvijas Universitātes komunikācijas zinātņu pasniedzēja un doktorante Guna Spurava un Turības Augstskolas profesors un Eiropas Žurnālistikas observatorijas latviešu un arī krievu projekta vadītājs Ainārs Dimants.

Jautājums par dalītām informācijas telpām Latvijā pastāv jau vismaz 20 gadus un ir vairāku pētījumu temats. Tas nav tikai interesants teorētisks jautājums, bet tas ir saistīts arī ar valsts integrācijas politiku un, ņemot vērā saasinātās attiecības starp Krieviju un NATO valstīm, ar valsts drošību.

Joprojām var runāt par atšķirīgām informācijas telpām latviski un krieviski runājošiem mediju patērētājiem Latvijā, piekrita Spurava. Toties mediju vide, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, turpina attīsties, un tāpēc jādomā par dažādām stratēģijām, kā mazināt šo atšķirību. Kā piemēru Spurava piedāvāja pētījuma rezultātus, kas liecina, ka latviski runājošie jaunieši lieto citus sociālos medijus, nekā krieviski runājošie.

Savukārt Dimants, kas ir arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, teica, ka jārunā nevis par latviešu vai krievu valodām, bet gan par Latvijas un Krievijas informācijas telpām un par šo valstu atšķirīgajām vērtībām. Trīs ceturtdaļas no krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem iegūst ziņas un informāciju no televīzijas. Tāpēc ir svarīgi, lai tiktu izveidots trešais nacionālais televīzijas kanāls krievu valodā, kas šo auditoriju uzrunātu ar Latvijas vērtībām, apgalvoja Dimants.

Rožukalne piekrita, ka trešais Latvijas Televīzijas kanāls ir vajadzīgs. Bet viņasprāt nav jādomā, ka krievvalodīgajiem Latvijā trūkst informācijas avotu – ir laikraksti, žurnāli, radio, TV un interneta portāli krievu valodā. Jāpiestrādā pie avotu satura, lai šie vietējie mediji sniegtu auditorijai objektīvu informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē un tādā veidā konkurētu ar Krievijas medijiem.

 

Konference notika no 26. līdz 28.maijam un tajā piedalījās ap 240 dalībnieki no dažādām pasaules valstīm.

 

Foto: Charis Tevis / Flickr CC: Zepros: The Information Pro (The Loudspeaker) (Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/)

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , , , , , , ,

Send this to friend