Pētījums: kā laikraksti Eiropā atspoguļoja bēgļu krīzi

2015. gada 9. November • Galvenais raksts, Jaunākie raksti, Mediju žurnālistika • by

22092745854_2e07922a49_k

Rietumeiropas laikraksti kļuva ievērojami līdzjūtīgāki pret migrantiem uzreiz pēc tam, kad septembra sākumā medijos parādījās fotogrāfija ar Turcijas pludmalē izskaloto noslīkušo sīriešu zēnu, tomēr aptuveni nedēļas laikā lielākā daļa bija atgriezušies pie sākotnējās redakcionālās nostājas bēgļu jautājumā. Mēneša izskaņā visi bija mazāk pozitīvi noskaņoti pret bēgļiem, nekā mēneša sākumā.

Lielākā daļa laikrakstu Austrumeiropā un Baltijas valstīs nepārpublicēja izskalotā sīriešu zēna fotogrāfijas un praktiski nepieskārās šī stāsta atspoguļošanai, liecina nesen veikts pētījums par migrācijas jeb bēgļu krīzes atspoguļojumu medijos. Šis ir pirmais detalizētais pētījums par to, kā laikraksti astoņās Eiropas valstīs atspoguļoja šajā gadā aplēsto teju 750 000 cilvēku došanos bēgļu gaitās un viņu centienus šķērsot Vidusjūru, lai nonāktu Eiropā. Pētījums atklāj gan nacionālās atšķirības, kā par šo tēmu tika ziņots, gan izgaismo atsevišķu izdevumu skaidru redakcionālo politiku. Tā, piemēr

am, pētījums atklāj, ka laikraksti Rietumeiropā bija kopumā daudz līdzjūtīgāki attiecībā pret bēgļu nožēlojamo stāvokli, salīdzinot, piemēram, ar Austrumeiropas un Baltijas valstu izdevumiem, kuri ieņēma galvenokārt “negatīvu, nelīdzjūtīgu un pret Eiropas Savienības politiku” vērstu nostāju.

Pētījums 

Šis pārrobežu pētījums, ko veica Eiropas Žurnālistikas observatorijas (EJO) partnerorganizācijas Čehijā, Itālijā, Latvijā, Lielbritānijā, Polijā, Portugālē, Ukrainā un Vācijā, analizēja, kā trīs laikraksti (labēji orientēti, kreisi un arī tabloīdi) katrā valstī atspoguļoja trīs nozīmīgus migrantu krīzes pavērsiena punktus 2015.gada septembra mēnesī. Par krīzes pavērsiena punktiem tika uzskatīti sekojošie: noslīkušā Ajlana Kurdi (Aylan Kurdi), trīsgadīgā sīriešu zēna, mirstīgo atlieku fotogrāfiju publicēšana (2.septembris), diena, kad Vācija atjaunoja robežkontroli (13.septembris) un ES samits, kura mērķis bija panākt vienošanos par vienotu Eiropas pieeju migrantu krīzes risināšanai (23.septembris).  Pētījuma ietvaros tika analizēti izdevumi konkrētajos datumos kā arī iepriekšējo divu dienu izdevumi un notikumam sekojošo divu dienu numuri. Pētītas tika laikrakstu drukātās, nevis digitālās versijas.

Pētnieki visas migrantu krīzei un bēgļu jautājumam veltītās publikācijas novērtēja atbilstoši trīs kategorijām:

  1. cilvēkstāsti jeb sociāli orientēti raksti par bēgļiem;
  2. katras konkrētās valsts iekšpolitikai un publiskajai retorikai veltītas publikācijas;
  3. raksti, kas sniedz informāciju par Eiropas Savienības (ES) politiku un atsevišķu savienības dalībvalstu rīcību.

Pēc tam katra šī publikācija tika novērtēta kā pozitīva, negatīva vai neitrāla (objektīva). Piemēram, cilvēkstāsti un valsts iekšpolitikai veltītie raksti tika vērtēti pozitīvi, ja tie pauda līdzjūtību, iejūtību, cilvēcību attiecībā pret bēgļiem un runāja par sabiedrības ieguvumiem; negatīvi, ja tie raksturoja migrantus kā ekonomiskos vai “nelegālos” bēgļus, kuru vidū varētu būt iefiltrējušies teroristi, kā vardarbīgi orientētus cilvēkus, masas un drīzāk kā zaudējumu vietējai sabiedrībai; vai neitrāli, ja tika piedāvāta līdzsvarots faktu un viedokļu atspoguļojums.  Savukārt ES veltītie raksti tika vērtēti kā pozitīvi, ja tie izcēla ES dalībvalstu sadarbību un centienus kopējiem spēkiem atrisināt krīzi, negatīvi, ja tie izcēla ES dalībvalstu nespēju un nevēlēšanos sadarboties, pieņemt lēmumu bēgļu kvotu jautājumā utt.

Būtiskākie secinājumi:

Laikraksti Rietumeiropā (Vācija, Itālija, Portugāle, Lielbritānija) migrantu krīzes tēmai atvēlēja vairāk vietas savos izdevumos un atspoguļoja to daudz detalizētāk, nekā pārējo valstu pētījumā iekļautie izdevumi. Visi šajā grupā ietilpstošo valstu izdevumi, izņemot vienu vācu laikrakstu (Frankfurter Allgemeine Zeitung), publicēja skumjas un līdzjūtību rosinošo Ajlana Kurdi fotogrāfiju.

Vācijā, Itālijā un Portugālē pozitīvu sociālo jeb cilvēkstāstu skaits palielinājis par trīs reizēm uzreiz pēc fotogrāfiju nopublicēšanas.

Arī Lielbritānijā pozitīvu cilvēkstāstu skaits trīs analizētajos izdevumos pieauga, taču ne tik krasi, no sešiem pozitīviem stāstiem divas dienas pirms 2.septembra, līdz 13 pozitīvām publikācijām divas dienas pēc notikuma (pluss divi objektīvi raksti).

Tomēr visās šajās četrās valstīs pozitīvu sociālo stāstu skaits bija atgriezies gandrīz iepriekšējā līmenī jau līdz 11./12.septembrim.

Tas demonstrē, ka līdzjūtīgo publikāciju vilnis pēc puisēna fotogrāfijas publicēšanas neatstāja ilgstošu ietekmi uz mediju dienaskārtību un, kā jau daži pētnieki bija paredzējuši, izrādījās vien īslaicīga, emocionāla reakcija uz Ajlana Kurdi stāstu.

Tikmēr analizētie laikraksti Austrumeiropā un Baltijas valstīs (Čehija, Latvija, Polija, Ukraina) bēgļu krīzes atspoguļojumam veltīja salīdzinoši mazāk uzmanības (vietas) savos izdevumos. Šajās valstīs publicētie raksti galvenokārt bija orientēti uz politikas (gan iekšpolitikas, gan ES politikas), nevis sociālo jautājumu atspoguļošanu, un bija daudz negatīvāki, īpaši, pret ES politiku. Tikai trīs no 12 šo valstu grupā analizētajiem laikrakstiem publicēja Kurdi fotogrāfiju un daži kritizēja Vāciju un ES par to, ka tā ir “pārāk emocionāla” par visu šo krīzi. Viens acīmredzams izņēmums bija poļu centriski kreisais laikraksts Gazeta Wyborcza, jo publicēja zēna fotogrāfiju, tiesa, izdevuma 11.lappusē un pievienoja virsrakstu “Foto, kas satricināja Eiropu”.

Neviens no Latvijas analizētajiem laikrakstiem nepublicēja mazā zēna fotogrāfiju un pat to nepieminēja, ja neskaita kādu komentāru, kurā cita starpā bija minēts, ka bērni bieži tiek izmantoti kā spēcīgs propagandas ierocis.

Kopumā 15 dienās trīs analizētajos Latvijas preses izdevumos – Latvijas Avīze, Diena un Vesti Segodņa – tika publicēti 110 raksti (attiecīgi 47, 38 un 25) izdevumu redakcionālā satura sadaļās. Pētījumā analīzei netika iekļautas ne lasītāju vēstuļu sadaļas, ne saturs, kas tapis dažādu apmaksāta satura projektu ietvaros. Taču, ja tas tiktu ņemts vērā, tad Latvijas Avīzē migrantu krīzei veltīto publikāciju skaits būtu vēl augstāks, jo lasītāju vēstuļu sadaļā aktīvi tika komentēts bēgļu jautājums (vēstulēs pausts galvenokārt negatīvs valdības un ES politikas vērtējums), tāpat diviem no analizētajiem laikraksta numuriem bija tematiskais pielikums “Tepat Eiropā”, kas ir Eiropas Komisijas pārstāvniecības finansēts projekts (rakstos pausts galvenokārt neitrāls vai pozitīvs ES vērtējums).

Analizētie Latvijas preses izdevumi salīdzinoši maz rakstīja par bēgļiem, bēgļu situāciju sociālā kontekstā, taču ar ievērojamu pārsvaru tika publicēti raksti par iekšpolitiku un ES aktivitātēm. Visvairāk rakstu tika publicēts pirms un pēc tam, kad Vācija atjaunoja robežkontroli (2.posms) un pirms un pēc ES samita (3.posms), attiecīgi 47 un 38 raksti. Ja pētījuma 1.posma izdevumos galvenokārt bija neitrālas publikācijas (11) vai tādas, kas līdzjūtīgi (pozitīvi) izsakās par bēgļu jautājumu, tad 2.posmā visvairāk bija negatīvu attieksmi paužošu rakstu (23), savukārt 3.posmā atkal bija vērojama tendence ziņot neitrāli (17 raksti), lai gan arī negatīvi vērtējamu ziņu (14) bija salīdzinoši daudz.

Kopumā attieksme pret bēgļiem bija negatīva un bija vērojami trīs valdošie viedokļi, ar ko šī negatīvā nostāja tika pamatota, norāda Līga Ozoliņa, EJO latviešu portāla redaktore, kura veica Latvijas pētījuma daļu. Pirmkārt, tika izcelts ekonomiskais aspekts, otrkārt, kultūras atšķirības un iespējamās kultūras barjeras, ņemot vērā, ka bēgļi varētu nākt no mums svešām kultūrām un reliģijām, treškārt, tika paustas bažas par valsts integrācijas politiku, tās atbilstību un kapacitāti.

Tikai viens ukraiņu laikraksts publicēja Kurdi fotogrāfiju. Haļina Budivska, EJO Ukrainas pārstāve teic, ka Ukrainā publicētie raksti par šo krīzi bija galvenokārt neitrāli un nepauda nekādas emocijas. Tikai daži raksti padziļināti aprakstīja un detalizēti analizēja šo situāciju. “Sociāli orientētie raksti bija veltīti galvenokārt bēgļu pārceļošanas jautājumam vai tam, kā oficiālās varas iestādes pret viņiem izturas. Dzīves apstākļi un bēgļu emocijas tika atspoguļotas daudz retāk,” saka Budivska.

Arī pozitīvi vērtētu rakstu skaits par bēgļu ietekmi uz valsts iekšējo dzīvi un valsts iekšpolitiku bēgļu jautājumā pieauga Rietumeiropas laikrakstos uzreiz pēc zēna fotogrāfiju publicēšanas. Tomēr, līdzīgi kā ar sociālajiem stāstiem, šis pieaugums bija īslaicīgs. Īpaši spilgti tas bija vērojams Lielbritānijā un Portugālē.

Lielbritānijā pozitīvi vērtējamu pašmāju jeb iekšzemes rakstu (paužot idejas, ka “mums jāuzņem vairāk”, “mēs nedarām pietiekami daudz bēgļu labā”, “valdībai vajadzētu būt vairāk orientētai uz palīdzības sniegšanu” u.c.) skaits pieauga no nulles divas dienas pirms Kurdi fotogrāfiju parādīšanās medijos, līdz septiņiem divas dienas pēc to publicēšanas. Tomēr jau nedēļu vēlāk šis skaits bija atgriezies tikai pie diviem pozitīviem rakstiem, bet divas nedēļas vēlāk līdz nulle rakstiem (24./25.septembris).

Portugālē notika līdzīgi, pozitīvu iekšzemes notikumiem veltītu rakstu skaits pieauga no nulles pirms puisēna bildes publicēšanas, līdz astoņiem pēc tam, tiesa, nedēļas laikā šis skaitlis atkrita atpakaļ līdz vienam pozitīvam rakstam.

Raksti par bēgļiem kā par iekšzemes jautājumu Vācijā, valstī, kura piekrita uzņemt lielāko migrantu skaitu, jau pirms Kurdi fotogrāfiju publicēšanas bija vairumā pozitīvi un tā tas saglabājās visa septembra garumā. Jāatzīst gan, ka mēneša izskaņā pozitīvi vērtējamu rakstu skaits sāka samazināties arī šajā valstī.

Redakcionālās nostādnes kļuva redzamākas rakstos, kas vēstīja par politiku (gan pašmāju, gan ES), nevis sociāli orientētajos bēgļu dzīves aprakstos, turklāt tas bija vērojams teju visās analizētajās valstīs.

Konservatīvie izdevumi bija daudz negatīvāki tajā, kā atspoguļoja iespējamo bēgļu ietekmi uz viņu valsts iekšējām lietām un tie bija negatīvi arī attiecībā uz to, kā ES risina krīzi. Piemēram, itāļu labējā spārna izdevums Il Giornale gandrīz visa analizētā perioda garumā bija negatīvi orientēts tajā, kā atspoguļoja bēgļu ietekmi uz valsts dzīvi. Arī citviet labēji orientēti izdevumi, piemēram, The Daily Mail un The Telegraph Lielbritānijā, Frankfurter Allgemeine Zeitung Vācijā, Mlada fronta Dnes Čehijā un Rzeczpospolita Polijā mēdza negatīvāk atspoguļot bēgļu krīzes konsekvences savā valstī un to, kā valdība to tiecas risināt.

Tikmēr kreisi orientētie izdevumi, kā piemēram, The Guardian Lielbritānijā, die Tageszeitung (taz) Vācijā un La Repubblica Itālijā kopumā pauda daudz līdzjūtīgāku attieksmi un kopējais to ziņu atspoguļojums bija bēgļus atbalstošāks. Atsaucoties uz EJO itāļu portāla redaktoru Filipu di Salvo, “Itālijas gadījumā šis rezultāts atspoguļo jau tradicionāli ļoti asu politisko polarizāciju itāļu presē. Tas kļūst acīmredzamāks situācijās, kad tiek atspoguļoti nozīmīgi starptautiski jautājumi ar spēcīgu politisko un kultūras ietekmi.”

Vācu tabloīds Bild gan pētniekus pārsteidza. Šī izdevuma redakcionālā politika migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju jautājuma tradicionāli ir bijusi vērtēta kā kaujinieciski orientēta un aizspriedumaina, tomēr septembrī tas savās lapās publicēja ievērojamu skaitu līdzjūtīgu sociāli orientētu stāstu par migrantiem.

EJO vācu portāla redaktore Tīna Betels-Švabauere gan norāda, ka mediju vidē gan par to valdīja liela skepse un visi lika likmes par to, cik ilgi Bild spēs saglabāt šo entuziasmu migrantu lietā. “Šai skepsei bija pamats, jo jau oktobra sākumā Bild virsraksti sāka atspoguļot izdevuma iepriekšējo nostāju.”

Otrs analizētais posms – Vācija 13.septembrī atjauno robežkontroli – dažās valstīs izraisīja negatīvu reakciju un lika manīt atšķirīgās politiskās nostādnes.

Ar ES lietām saistīto rakstu (raksti, kas pieprasa ES mēroga politikas veidošanu, ES valstu sadarbību, ES stratēģiju, ES loma utt.) analīze rāda, ka, piemēram, Lielbritānijā negatīvu rakstu par to, kā ES risina krīzi un par tās sadarbību problēmas risināšanā, pieauga pēc 13.septembra. Ja 11., 12.septembrī trīs Lielbritānijas analizētie izdevumi (The Guardian, Telegraph un Daily Mail) kopumā publicēja divus pozitīvus un divus negatīvus rakstus par ES un tās reakciju uz krīzi, tad 14.,15.septembrī tie nepublicēja nevienu pozitīvu rakstu, taču 12 bija negatīvi, bet 2 neitrāli vērtējami. ES rīcība krīzes risināšanā pēc šī datuma britu presē saglabājās pārliecinoši negatīva līdz pat mēneša beigām. Visspilgtāk tas izpaudās The Guardian gadījumā, jo tā ES ziņu atspoguļojums no izteikti pozitīva pirms 13.septembra mainījās uz izteikti negatīvu pēc šī datuma.

Arī Polijā un Čehijā pēc 13.sepembra, kad Vācija atjaunoja robežkontroli, ES jautājumiem veltīto rakstu vēstījumi kļuva būtiski negatīvāki.

Abas šīs valstis konsekventi atteicās pieņemt piedāvātās bēgļu kvotas. Raksti poļu konservatīvajā dienas laikrakstā Rzeczpospolita galvenokārt kritizēja Vācijas valdību un ES par spiediena izdarīšanu uz Polijas valdību kvotu jautājumā. Šis izdevums arī apvainoja ES un Vāciju par pārlieku emiconalitāti bēgļu jautājumā.

Laikraksti Čehijā, valstī, kas robežojas ar Vāciju un  tādējādi nekavējoties izjuta Merkeles lēmuma ietekmi, pārliecinoši pauda negatīvus vēstījumus par Merkeli un ES politiku pēc 13.septembra. Romāns Hajeks, EJO čehu portāla redaktors norāda, ka laikrakstu atspoguļojums ir bijis galvenokārt negatīvs, neiejūtīgs un pret ES vērsts visa mēneša garumā: “Krīze ir ļāvusi medijiem (un politiķiem) izpausties ES kritikā.” Tāpat nevienā no čehu analizētajiem izdevumiem netika publicēta mazā zēna fotogrāfija un šis gadījums vispār netika īpaši apspriests.

Tikmēr vācu izdevumos bēgļu atspoguļojums saglabājās galvenokārt pozitīvs arī pēc robežkontroles atjaunošanas, tiesa, negatīvāks kļuva tieši ES jautājumu atspoguļojums pēc šī datuma. Visi vācu laikraksti publicēja negatīvus rakstus par to, kā citas ES dalībvalstis attiecas pret krīzes risināšanu un to nevēlēšanos sadarboties un uzņemt vairāk patvēruma meklētāju.

Visi izdevumi publicēja mazāk pozitīvu rakstus gan sociālajā, gan iekšzemes, gan ES notikumu segmentā pēc trešā analizētā notikuma – ES samita 23.septembrī.

Visi analizētie izdevumi mēneša izskaņā publicēja uz pusi mazāk pozitīvu sociālas ievirzes rakstu, nekā mēneša sākumā (vienīgi Ukrainā visa septembra garumā netika publicēts neviens pozitīvi vērtēts sociālas ievirzes raksts). Arī kopējais tēmas atspoguļojums samazinājās visās valstīs. Lielākā daļa izdevumu (38 no 48 preses izdevumiem) publicēja tikai 1-4 rakstus pēdējā analizētā notikuma dienā (24., 25.septembris), kas demonstrē nozīmīgu 50-80% atspoguļojuma samazinājumu Rietumeiropas izdevumos, ja salīdzina ar periodu uzreiz pēc mazā zēna fotogrāfiju publicēšanas mēneša sākumā. Izņēmums šajā gadījumā bija divi vācu izdevumi – taz un Frankfurter Allgemeine Zeitung, kas migrantu krīzi atspoguļoja vienlīdz aktīvi visa septembra garumā. Tomēr trešais vācu izdevums Bild mēneša izskaņā publicēja jau ievērojami mazāk rakstu par šo tēmu (publikāciju skaits samazinājās no 13 uz 2).

Atspoguļojuma apsīkums var būt skaidrojams arī ar to, ka ziņu temati aizvirzījās no bēgļu sociālo apstākļu apzināšanas uz detalizētu ES politikas analīzi. Tāpat mediju dienas kārtībā nonāca citi temati, kā piemēram, Volkswagen skandāls, kas izkonkurēja bēgļu problēmu.

 

Šis pētījums ir tapis Eiropas Žurnālistikas observatorijas tīklā esošo interneta portālu pārstāvju sadarbības rezultātā. Pētījumu veica Romāns Hajeks (Čehija); Kerolaina Līss (Lielbritānija); Tīna Betels-Švabauere  un Anna Karīna Zape (Vācija); Filips di Salvo (Itālija); Līga Ozoliņa (Latvija); Ādams Szinols and Mihals Kušs (Polija); Anna Pinto Martinjo (Portugāle); Haļina Budivska(Ukraina).

Pētījuma ietvaros analizētie sekojoši preses izdevumi:

Čehijā: Mladá fronta Dnes, Právo, Blesk
Itālijā: Corriere della Sera, La Repubblica, Il Giornale
Latvijā: Latvijas Avīze, Diena, Vesti Segodņa
Lielbritānijā: Telegraph, Guardian, Daily Mail
Polijā: Gazeta Wyborcza, Rzeczpospolita, Fakt
Portugālē: Publico, Jornal de Noticias, Correio de Manha
Ukrainā: Den, Segodnya, Fakty
Vācijā: Frankfurter Allgemeine Zeitung (FAZ), Bild, taz

 

Foto kredīts:
1. flickr.com/CC – CAFOD Photo Library
2. flickr.com/CC – Irish Defence Forces

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , ,

  • haralds elceris

    sekas nekad nav pirms cēloņa, bet vēlāki notikumi ne visos gadījumos VISU iepriekšējo sekas. nu, publicēja dokumentālo, inscenēto vai speciāli mazliet saldskābžēlabainā noskaņā uzņemto mazā noslīcēna foto. atspoguļoja 3 laikraksti bēgļu krīzi tā līdzjūtīgāk. bet kas zina – varbūt galvenie cēloņi tie, ka viena laikraksta šefredaktōram sagadījās, ka sīcis piedzima un viņs kļuva labsirdīgāks, otra laikraksta šefredaktōra māsai sīcis apslima, bet tresā laikraksta šefredaktōra sīcs sabēdājās uz bildi skatoties un pajautāja tētim, par ko viņam tā.

    bet pa lielam, sabiedrībā, kurā Maslova piramīda brīžiem otrādi sagriezusies, tāpat kā citās jomās, darbojās tas, ka pieprasījums rada piedāvājumu un arī otrādi. feed-back’am tikai cits “delay”. saprotams, dumpster-daiveri, kuri zakusonus meklēdami, no misenēm izvelk drukāto presi un to pāršķirsta, pirms to nokurināt bagrabā vai bēniņos, tirāžu neietekmē, bet.

  • haralds elceris

    man pie back-saides, kā laikraksti Eiropā atspoguļo “bēgļu” krīzi, bet nevajag Latvijā ne “bēgļus”, ne viņu krīzi! ja Lēnuma dikti grib, lai ņem, bet lai uzņemās REĀLU atbildību par
    “bēgļu” izdarībam! un nav jāgaida, kad “bēgļi” kādam a†ejistam vai īstenam kris†ietim ar svētlaimē pārgrieztām acīm nogriezīs galvu vai izgang-bang’os kādu nepilngadīgo vai kādu lāga sieviņu. sataisīs “bēgļi” sračku – lai Lēnuma sračku nokopj!

Send this to friend