Jautājums par uzticēšanos medijiem vienmēr ir bijis diskutabls, jo tas ir ļoti subjektīvs rādītājs.

Šā gada aprīlī Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT , raidījumu 900 sekundes, veikusi pētījumu, kurā, cita starpā, mērīta arī uzticēšanās medijiem. Pētījuma dati rāda, ka 57% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzticas vai drīzāk uzticas presei, radio un televīzijai.

Aptuveni šādā līmenī uzticības reitings medijiem Latvijas iedzīvotāju vidū turas pēdējos pāris gadus. Tas ir  daudz vai maz, labi vai slikti – atbilde katram ir sava, jo arī mēraukla, pēc kuras vērtēt medija uzticamību katram ir sava.

Lai parādītu, ka visa žurnālistika Latvijā nav pērkama, iztapīga vai nemākulīga, Anda Rožukalne, Dr. sc.soc., Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Žurnālistika un Multimediju komunikācija vadītāja spērusi apsveicamu, taču reizē arī gana riskantu soli, piedāvājot vienu no pirmajiem labas žurnālistikas sarakstiem Latvijā. Tas publicēts sabiedriskās politikas portālā www.politika.lv, šajā saitē: http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/mediju_efekts_rozukalne/neatkarigs_un_uzticams_kurs/

To, ka mēģinājums bijis riskants, apstiprina jau saceltā ažiotāža ap šo “sarakstu”. Proti, koncerns Diena jau paudis sašutumu par to, ka saraksta veidošanas procesā izmantoti tik atšķirīgi vērtēšanas kritēriji, turklāt starp tiem vērojamas pretrunas. Izdevniecības SIA Dienas Mediji galvenā redaktora Gunta Bojāra komentāra “Rožukalnes “sarakstiņi”” pilno versiju vari lasīt šajā saitē: http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/rozukalnes-sarakstini-2011-04-19-1