Rīgā bāzētā Baltijas Mediju izcilības centra (Baltic Centre for Media Excellence) dibināšanas simbolisms – Lāčplēša diena, 11. novembris, Tallina, Igaunijas sabiedriskās televīzijas jaunās krievvalodīgās programmas ETV+ studija – savā ziņā sasaucas ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru (NATO Strategic Communications Centre of Excellence), tomēr savu darbību tas sācis pavisam citādi – ar mediju nozares vajadzību noskaidrošanu. Cits, kaut gan papildinošs, un Baltijas valstu demokrātijām vēl nozīmīgāks ir arī šī Dānijas Kultūras institūta, Ziemeļvalstu Ministru padomes, Vācijas u.c. atbalstītā NB8 (Ziemeļvalstis + Baltijas valstis) projekta mērķis. Tas skar un tiecas stiprināt demokrātijai centrālu elementu – preses brīvību.

Neatkarīgiem un profesionāliem medijiem
„Centra dibināšanas mērķis ir stiprināt neatkarīgos medijus Baltijā, lai palīdzētu tiem veiksmīgāk uzrunāt valodas un mediju lietošanas paradumu ziņā ļoti daudzveidīgo auditoriju,” skaidro tā vadītāja Rita Ruduša. Mūsdienu demokrātijās to iekšējā spēka un ārējās noturības nodrošināšanā centrālā loma ir stipriem un neatkarīgiem medijiem un, jo īpaši, kvalitātes medijiem, kuri ar nopietnu saturu un izklaidi spēj sasniegt plašas auditorijas un noteikt nacionālo dienas kārtību. Komunikācijas zinātne bezkaislīgi pierāda, ka sabiedriskā televīzija ar saviem sociālajiem iznākumiem (social outcomes) šajā ziņā arvien ir neaizstājama.

Tādēļ nepārsteidz fakts, ka arī šī centra, kas darbosies kā Baltijas valstu žurnālistu profesionālās sadarbības un tālākizglītības organizators un koordinators, dibinātāju vidū ir sabiedriskie mediji – ERR Igaunijā un Latvijas Televīzija, kā arī Latvijas Raidorganizāciju apvienība, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs RE:Baltica, Latvijas Žurnālistu asociācija, Lietuvas Interneta mediju asociācija, Igaunijas Preses izdevēju asociācija, Lietuvas Žurnālistu centrs, Rīgas Stradiņa universitāte un Tallinas Universitātes Baltijas filmu un mediju skola.

Mediju tālākizglītības un mediju politikas analīzes vajadzības
Dibināšanas sapulce sāka formulēt nepieciešamo apmācību vajadzības. To vidū ir sociālo mediju izpēte tēmu un personu noskaidrošanai, tehnoloģisko rīku izmantošana ziņu sagatavošanā, ziņu pasniegšanas rīki un platformas, pēdas tiešsaistē kā priekšrocības un riski, digitālās stratēģijas satura koplietošanā un auditorijas iesaistīšanā, atraktīva jaunāku auditoriju uzrunāšana. Aktuāla ir arī sarežģītas realitātes vienkāršošana skaidrā stāstījumā, māka izvēlēties, spilgtu personību atrašana, piekļūšana īstajiem cilvēkiem un vietām, māksliniecisku paņēmienu izmantošana reportāžās un dokumentālajos stāstījumos.

Ir iezīmējusies arī nepieciešamība pilnveidoties ziņu pasniegšanas jomā, sākot ar ļoti praktiskiem aspektiem, kā piemēram, runas komunikācijas un informācijas pasniegšanas prasmju pilnveidošana, producēšanas procesa apguve, saiknes veidošana ar auditoriju, auditorijas psiholoģijas apguve, radio un televīzijai piemērotas balss trenēšana, stresa pārvarēšanu kameras priekšā un gudru intervēšanas tehniku apguve, beidzot ar datu vizualizēšanas prasmju attīstīšanu –  infografiku un grafiskās identitātes veidošanu, viedu grafiskās garnitūras dizainu veidošanu, stāstījuma papildināšanu ar attēliem un mūsdienīgu avīžu dizaina radīšanu.

Līdzās šīm un citām apmācībām, ieskaitot mediju menedžmentu, kura apguvi nākotnē varētu piedāvāt arī ES Austrumu partnerības valstu medijiem un žurnālistiem, diskusijā iezīmējās arī nepieciešamība pēc regulāras un salīdzinošas Baltijas valstu mediju politikas analīzes ar nolūku ierobežot šauru politisku un lobija interešu ietekmi uz mediju politikas lēmumu pieņemšanu. Dažādu ieteikumu izstrādāšana un piedāvāšana arī būs jaunā centra uzdevums.

Foto – Ülo Josing