Eiropas vadlīnija audiovizuālajiem medijiem: plašāks tvērums, ciešāks tvēriens?

2017. gada 22. September • Galvenais raksts, Mediji un politika • by

Līdz šim Latvijā vairāk uzmanības pievērsts tam, kā ar Eiropas Savienības (ES) Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) grozīšanu ierobežot kūdīšanu uz vardarbību un naida kurināšanu trešo valstu (lasi – Krievijas) televīzijas kanālos, kas reģistrēti ES jurisdikcijā un bauda tās priekšrocības. Audiovizuālajā politikā, tāpat kā citās ES regulētajās jomās, direktīva (vāciski – vadlīnija) nosaka pamatnoteikumus, kas vēlāk tiek ieviesti nacionālajos likumos, kuri nedrīkst šos pamatnoteikumus pārkāpt. Kas tajos mainīsies?

Brexit ietekme

Vispirms vēl par trešo valstu kanālu statusu un apstākli, kam arī pievērsta mazāka uzmanība, proti, Lielbritānijas izstāšanās no ES ietekmei.

ES Padomes 2017. gada 24. maijā apstiprinātajā vispārējā pieejā par AVMPD grozīšanu (turpmāk grozījumi citēti no tās) gan nav iekļauts grozījums, ka ES dalībvalsts un tātad ES jurisdikcijā esošam kanālam šajā dalībvalstī jānodarbina lielākā (paliek – „nozīmīga”) daļa „audiovizuālo mediju pakalpojumu darbībās iesaistītā darbaspēka”. Vispār trešo valstu kanālu reģistrācijas nosacījumus nav paredzēts būtiski mainīt, ieskaitot to, ka pietiek izmantot zemes satelītstaciju, kas atrodas kādā dalīvalstī vai tās satelīta resursus, lai iegūtu ES jurisdikciju.

Taču ir skaidrs, ka Lielbritānijas izstāšanās ar laiku novērsīs šo reģistrāciju tās regulatīvajā iestādē Ofcom Londonā. Ar lielu atrāvienu arī oficiālie Krievijas kanāli līdz šim to visvairāk iecienījuši, lai brīvāk darbotos visā ES jurisdikcijā, it īpaši šo kanālu saņēmējvalstīs, tostarp Baltijā. Vienlaikus  ievērojami bagātākiem kļūstot Apvienotās Karalistes televīzijas industrijas infrastruktūras un citu pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc ka „in the case of the UK, exporting television channels is a very substantial business”. Tagad nu sākusies citu dalībvalstu (Malta, Īrija, Luksemburga, Kipra) konkurence trešo valstu „migrantu” pārņemšanai.

Jauns direktīvas tvērums

Sekojot sākotnēji (2010) uzņemtajam virzienam uz audivizuālo mediju pakalpojumu tehnoloģisko neitralitāti, kas nozīmē, ka prasības saturam nav atkarīgas no izplatīšanas platformas, direktīvas tvērumu turpmāk paredzēts paplašināt arī uz video koplietošanas platformas pakalpojumiem – tādu raidījumu un lietotāja veidotu video glabāšanu, kuri neietilpst video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēja redakcionālās atbildības jomā.

Tāpat dalībvalstis tiek aicinātas izmantot kopregulēšanu un veicināt pašregulēšanu ar rīcības kodeksiem, ko pieņem valstu līmenī un kas kopumā ir pieņemami galvenajām ieinteresētajām personām attiecīgajās dalībvalstīs. Attiecībā uz pakalpojumiem pēc pieprasījuma paredzēts noteikt, ka to katalogos jābūt vismaz 30% Eiropas darbu un jānodrošina šo darbu pamanāmība. Jaunums ir arī paredzētā saņēmējvalsts iespēja iekasēt nodevas no mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas citu dalībvalstu jurisdikcijā.

Vienlaikus reklāmas laika ierobežojums vienā stundā tiek aizstāts ar dienas ierobežojumu: no plkst. 6.00 līdz 18.00 un no 18.00 līdz 00.00 televīzijas reklāmas un televeikala iestarpinājumu īpastavars nedrīkstēs pārsniegt 20% no minētā posma raidlaika. Televīzijas filmas, kinematogrāfiskos darbus ar reklāmu un/vai televeikalu varēs pārtraukt biežāk – katrā raidlaika pusstundā. Toties paredzēti stingrāki noteikumi nepilngadīgo aizsardzībai.

Stiprināt regulatoru neatkarību

Samērā būtiski iecerēts uzlabot dalībvalstu regulatīvo iestāžu un struktūru (mūsu valstī – NEPLP) neatkarību un līdz ar to funkcionalitāti: „Dalībvalstis nodrošina, ka tās ir juridiski nošķirtas no valdības un funkcionāli neatkarīgas no jebkuras citas publiskās vai privātās struktūras.” Skaidri noteikts: kā „funkcionāli un faktiski neatkarīgas” regulatīvās iestādes „neprasa un nesaņem norādījumus ne no vienas citas struktūras”, mūsu gadījuma tostarp no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas u. tml. Kā zināms, tādi norādījumi vēl nesen ir bijuši ne vienreiz vien, arī publiski, sēžu laikā, kas dokumentēti arī, piemēram, LETA ziņās un deputāta Artusa Kaimiņa videoblogā.

Ne mazāk būtiski: „Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām ir atbilstoši finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, un izpildes pilnvaras savu funkciju efektīvai īstenošanai.” Ar „atbilstošu” būtu jāsaprot pēc iespējas neatkarīgs finansējums, līdzīgi kā sabiedrisko plašsaziņas mediju gadījumā.

Latvijai šis arvien ir aktuāls atgādinājums, jo turpinās tiesas process par prettiesisku atbrīvošanu no NEPLP vadītāja amata (2015), par ko tuvāk lasīt citā rakstā. „Valsts regulatīvās iestādes vai struktūras vadītāju vai tādas koleģiālās struktūras locekļus, kura valsts regulatīvajā iestādē vai struktūrā pilda minēto funkciju, var atlaist tikai tad, ja viņi vairs neatbilst savu pienākumu pildīšanai vajadzīgajiem nosacījumiem, kas ieprieksš noteikti valsts līmenī,” teikts ES Padomes saskaņotajā direktīvas priekšlikumā, ko sākotnēji rosināja Eiropas Komisija (2016).

Tāpat noteikts, ka viņi savukārt sadarbojas Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupā (ERGA), kuras dibināšanā (2014) šo rindu autoram bija lemts aktīvi piedalīties, un sniedz saviem locekļiem šīs direktīvas piemērošanai nepieciešamo informāciju.

 

Foto kredīts: flickr.com, CC – Deutsche BankSituation during shooting / Situation während eines Drehs

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, ,

Send this to friend