Mediju pētījumi Skandināvijas valstīs kļūst starptautiski, atspoguļojot Eiropas mēroga tendences izdevējdarbībā un pārrobežu uzņēmējdarbībā. Pēdējo desmit gadu laikā teju dubultojies šādu starptautiskajos akadēmiskajos žurnālos publicēto Ziemeļvalstu pētnieku rakstu skaits, liecina jaunākais Eiropas Raidorganizāciju savienības mediju analītiķa Dāvida Fernandeza-Kijadas (David Fernández-Quijada) pētījums. Pētījumā, kur analizēta situācija piecās Ziemeļvalstīs, publicēts Nordicom Review (Nr. 1/2014).

Fernandezs-Kijada analizējis komunikācijas pētnieku publikāciju iezīmes, izmantojot bibliometriskās metodes vairāk nekā 500 rakstiem, kas publicēti starptautiskos zinātniskos žurnālos laika periodā no 2001. līdz 2010.gadam. Viņš noskaidroja, ka starptautiski vērstu publikāciju skaits šajā laika posmā ir pieaudzis par 243 procentiem. Skandināvu pētnieki galvenokārt bija līdzautori vai sadarbojies ar anglosakšu zinātniekiem, it īpaši, no Ziemeļamerikas. Viņš 21.gadsmita pirmo desmitgadi raksturo kā skandināvu mediju pētnieku “zelta dekādi”.

Ja Fernandezs-Kijada būtu pētījis citas mazās Eiropas valstis, piemēram, Šveici vai Austriju, viņam būtu pavērusies līdzīga aina. Arī šajās vastīs ir izplatīta sadarbība ar ārvalstu partneriem. Tā, piemēram, mediju pētnieks Klauss Šonbahs (Klaus Schönbach) ir veicinājis Austrijas un Šveices zinātnisko kopienu pētniecisko sadarbību. Šonbahs, kurš šobrīd strādā Kataras Ziemeļrietumu universitātē, iepriekš vadīja komisiju, kas gadsmita sākumā izvērtēja Šveices mediju pētniecību. Pēcāk viņš tika uzaicināts strādāt Vīnes Universitātē, kur viņš reorganizēja Komunikāciju studiju departamentu un pieaicināja izcilus ārvalstu pētniekus.

Austrumeiropā, tai skaitā, Baltijas valstīs, vēlme neiepalikt mediju pētījumu jomā citām Rietumu valstīm arī ir veicinājusi pētniecības internacionalizāciju. Polijas pētnieku pienesums ir Centrālās Eiropas Komunikācijas žurnāls. Šis divas reizes gadā izdotais žurnāls nodrošina platformu arī pētniekiem no kaimiņvalstīm. Žurnāla ģeogrāfiskais fokuss ir būtiski paplašinājies, jo pēdējos izdevumos starp autoriem ir arī amerikāņu pētnieku vārdi.

Sekojot šim pārmaiņu vilnim, pēdējo gadu laikā pārorientējusies arī mediju pētniecība vecajā Eiropā, realizējot arvien vairāk kopīgu pētījumu. Piemēram, Tomas Haničs (Thomas Hanitzsch) no Minhenes Universitātes un viņa kolēģi analizē žurnālistikas kultūru vairāk kā 70 pasaules valstīs. Pētnieki no 11 Eiropas un divām arābu valstīm Dortmundes Universitātē strādājošās profesores Suzannes Fengleres (Susanne Fengler) vadībā nesen iepazīstināja ar pētījumu par mediju atbildību, kurā ciešāk tika analizēts tas, kā redakcijas atspoguļo žurnālistu darbu un novērš vai risina kļūdas un auditorijas sūdzības. Pētnieku komanda no Luigi Parcu (Eiropas Universitātes institūts, Florencē) ir sākuši ilgtermiņa projektu, kura mērķis ir analizēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropā. Šādos salīdzinošos pētījumos “labākās prakses” piemērus izdodas identificēt daudz biežāk. Tie paplašina arī žurnālistu redzesloku un sniedz profesionālo orientāciju tā, kā tas bija pilnīgi neiedomājami vēl pirms desmit gadiem.

Tomēr ir arī ēnas puse. Tā kā lielākā daļa pētījumu rezultātu tiek publicēti angļu valodā, kļūst grūtāka to izmantošana ārpus anglosakšu pasaules. Tas savā ziņā ved atpakaļ uz viduslaikiem, kad zinātnieki izolēja sevi no pārējās pasaules, komunicējot savā starpā tikai latīņu valodā. Angļu valoda mūsdienās ir kļuvusi par lingua franca komunikācijas zinātņu un mediju pētījumu jomā. Rezultātā, mediju praktiķiem ir kļuvis grūtāk piekļūt mediju pētījumu rezultātiem un no tiem mācīties. Tas arī nozīmē, ka pētniekiem ir mazāk iespēju atšķirties lingvistiski, jo viņiem vairs praktiski nav iespēju publicēties savā dzimtajā valodā. Tādējādi to zinātniskā proza ​​kļūst arvien mazāk sagremojama tiešajai auditorijai.

Avoti: David Fernández-Quijada: A Golden Decade. Exploring Internationalization in Nordic Communication Research, in: Nordicom Review 35 (2014), Nr. 1, 135-152

Worlds of Journalism

MediaAcT

Fengler, Susanne et al. (2014): Journalists and Media Accountability (2014): An International Study of News People in the Digital Age. New York: Peter Lang

European Media Pluralism Monitor

Piezīme: Stefans Russ-Mols ir viens no redaktoriem grāmatai “Journalists and Media Accountability”, kas ir minēta šajā rakstā.  

Šis raksts ir tulkots no angļu valodas. Tā oriģinālversija ir publicēta Schweizer Journalist, Nr. 8 + 9/2014

Foto kredīts: Marcela Palma / Flickr Cc