Žurnālisti un valsts sociālās apdrošināšanas sistēma

2013. gada 5. September • Mediju ekonomika • by

Salīdzinoši augsti izglītoti un karjeras laikā labi pelnoši mediju profesionāļi nav atbilstoši sociāli apdrošināti! Viņi jau tagad nereti spiesti iztikt bez pārējai sabiedrībai pierastajiem atvaļinājumiem, apmaksāta darba nespējas perioda slimības gadījumā, apmierinoties ar niecīgiem maternitātes vai bezdarba pabalstiem un bažīgi gaidot pensijas gadus. Ja situācija nemainīsies, daudzi mediju darbinieki tuvākajos gados pievienosies sociāli slikti aizsargātu cilvēku slānim.

Kā izveidojusies neloģiska situācija, kad žurnālisti, gadiem aizstāvējuši citu intereses, paši ierobežotā apjomā var izmantot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas iespējas? Pastāv risks, ka viņu problēmas radīs spiedienu uz sociālo budžetu. Vai tas ir nepatīkams globālās mediju biznesa krīzes blakusprodukts? Ne gluži. Tāpēc Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) biedri uzskatīja, ka  jāmeklē alternatīvas „autoratlīdzību sistēmai”.

Žurnālisti – galvenokārt autori
Viens no galvenajiem žurnālistu sociālās nenodrošinātības cēloņiem ir darba atlīdzības tradīcijas Latvijas medijos. Žurnālisti, arī operatori, ziņu moderatori, korektori, redaktori, fotogrāfi, producenti, nav nemaz vai ļoti nelielā apjomā maksājuši valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Kāpēc tā? Kad 2001.gadā tika atļauts nemaksāt VSAOI no autoratlīdzībām, droši vien daudzi nevarēja iedomāties, ka maksa par atsevišķu autordarbu, iespēja ar autoratlīdzību palielināt samaksu par izciliem darbiem medijos vai tipiska atlīdzība brīvžurnālistiem pamazām aizstās darba algas daudzos mediju uzņēmumos, samazinot arī mediju profesionāļu VSAOI iemaksas.

Pagājuši vairāk nekā 10 gadi, žurnālisti un citi mediju profesionāļi jau sastapušies ar šīs sistēmas sekām. Negatīvā pieredze runā par zemiem ienākumiem bezdarba gadījumā, maziem maternitātes pabalstiem, nepieciešamību gadiem dzīvot bez atvaļinājuma, nākt uz darbu slimam, ne tikai aplipinot citus kolēģus ar aktuālo vīrusu, bet arī ar lauztu kāju vai neaizdzijušu pēcoperācijas brūci. Pozitīvā pieredze stāsta par konkrētās mediju organizācijās rastajiem risinājumiem: papildu pabalstiem smagu slimību gadījumos, bērniņus gaidot vai citkārt.

Autoratlīdzību saņēmējiem Latvijā ir iespēja pašiem par sevi nomaksāt VSAOI, bet šis uzkrājums ietekmē tikai nākamās pensijas apjomu, tas neattiecas uz citiem sociālās apdrošināšanas gadījumiem. Pašlaik mediju organizācijās pastāv trīs veidu darba samaksas modeļi:

  1. alga un ar to vienāda vai mazāka autoratlīdzība par publikācijām;
  2. valstī noteiktā minimālā vai par to nedaudz augstāka darba samaksa un autoratlīdzības kā lielākais ienākumu avots;
  3. tikai autoratlīdzības par regulāru ikdienas darbu.

Nereti visi trīs modeļi var būt sastopami vienā mediju organizācijā.

Divi svarīgi likumi – īsti nedarbojas
LŽA risinājuma meklējumi radīja LR Labklājības ministrijas priekšlikumu aplikt ar VSAOI autoratlīdzības, jo tās veido mediju darbinieku atalgojuma lielāko daļu. Tās plaši izmanto arī citās nozarēs, satraukti ir grāmatu izdevēji, rakstnieki un reklāmas profesionāļi. Tomēr mediju situācija ir atšķirīga divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, arvien biežāk reālas darba tiesiskās attiecības tiek aizvietotas ar autoratlīdzības līgumiem. Tātad darbojas daļēji vai nedarbojas LR Darba likums. Otrkārt, īsti nedarbojas arī Autortiesību likums, jo autortiesības lielākajā daļā gadījumu pieder mediju organizācijai. Atšķirībā no citiem autoriem, žurnālisti un pārējie mediju profesionāļi nesaņem atlīdzību par pārpublicētiem, tulkotiem, citādi izmantotiem autordarbiem. Ja tam pievieno VSAOI neveikšanu, šādi lieli izņēmumi liek citās jomās strādājošajiem vismaz brīnīties, kāpēc viņi maksā visus nodokļus no mazākiem ienākumiem.

Krīze nostiprināja „tradīciju”
Latvijas mediju vidē ir skaidri saskatāma tendence, ka globālās ekonomiskās recesijas gados, kad Latvijas mediji zaudēja aptuveni pusi no reklāmas investīcijām, palielinājusies autoratlīdzību formā izmantotā darba samaksas daļa. Krīzes laikā žurnālisti piekrita algu un honorāru samazinājumam, tā viņi dalīja ienākumu kritumu ar mediju vadītājiem un īpašniekiem.

Žurnālistiem nav pārāk daudz iespēju ietekmēt šo situāciju. Darba tirgus ir ierobežots, autoratlīdzība algas vietā no iespējas kļuvusi par grūti maināmu sistēmu. Pārmetumi, ka žurnālisti nemaksā par sevi VSAOI būtu jāuztver kritiski: autoratlīdzības nereti ir zemas, reģistrēšanās, savu nodokļu aprēķināšana, maksājumu veikšana ir sarežģīta, būtībā VSAOI būtu jāadministrē autoratlīdzību maksātājam un tas jāietur izmaksas brīdī. Latvijā vairs nerunā par to, ka citās valstīs žurnālisti (agrāk arī Latvijā atsevišķos medijos) tradicionāli saņem stabilu algu, kas nav atkarīga no publicēto ziņu vai citu materiālu skaita.

Industrija saprot problēmu, bet… nevar atrisināt
Pēc Labklājības ministrijas priekšlikumu publikācijas, pret tiem asi iestājās mediju biznesa nevalstiskās organizācijas. Galvenie argumenti: situācija zināma, bet mediju joma ir tik sliktā situācijā, ka nevar atļauties izdevumu pieaugumu. Ja līdzīgi par nodokļu maksāšanu runātu citu biznesu pārstāvji, žurnālisti viņu teikto diezin vai uztvertu nopietni. Daļā mediju patiesi ir ļoti lielas finanšu problēmas, bet atsevišķas organizācijas varētu atļauties mainīt darba apmaksas sistēmu, taču izmanto izdevīgo „autoratlīdzību modeli”.

Izdevēju priekšlikums: lai žurnālisti paši maksā par sevi VSAOI, nav īsti izmantojams, jo regulāru darba attiecību gadījumā Latvijā VSAOI maksā solidāri – daļu darba devējs, daļu – darbinieki. Visas iesaistītās puses saprot, ka ienākumi var samazināties. Žurnālisti, kas pieredzējuši sliktās sociālās apdrošināšanas sekas, piekrīt, ka akceptētu mazāku darba samaksu, iegūstot „sociālo spilvenu”.

Pašlaik ir strupceļš, jo nav alternatīvu un efektīvu priekšlikumu, kas uzlabotu mediju profesionāļu sociālās apdrošināšanas situāciju. Vienīgais priekšlikums – maksāt VSAOI no autoratlīdzībām – novērtēts kā nepieņemams.

 

Papildinformācija:

  • Labklājības ministrijas priekšlikums:
    Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi normatīvajos aktos paredz noteikt, ka algotā darba veicējiem obligāti būs jāmaksā VSAOI no autoratlīdzības. Žurnālisti, kas strādās pie vairākiem darba devējiem, varēs saglabāt pašnodarbinātā statusu un izvēlēties – maksāt VSAOI vai nē.
    Izvēles iespējas saglabās arī gadījumos, ja persona strādās algotu darbu, bet papildus, radīs autordarbus, tad par šo daļu būs iespējams izvēlēties maksāt vai nemaksāt VSAOI.
    VSAOI likme autoratlīdzībām plānota tāda pati kā vispārējā gadījumā, proti, 34,09%. No tiem 10,5% būs jāmaksā darba ņēmējam un 23,59% darba devējam (Avots, LETA, 03.09.2013).
  • Organizācijas, kas iebilst pret  VSAOI autoratlīdzībām:
    Latvijas Preses Izdevēju Asociācija
    Latvijas raidorganizāciju asociācija
    Latvijas Grāmatizdevēju asociācija
    Latvijas Žurnālistu savienība
  • Organizācijas, kas atbalsta pakāpenisku pāreju uz VSAOI no autoratlīdzībām:
    Latvijas Žurnālistu asociācija
    Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrība
Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , ,

Send this to friend