Šis raksts ir daļa no sērijas PROMPT.

2024 gada 24. novembrī Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 23 no 100 balsstiesīgiem vēlētājiem izvēlējās kandidātu bez partijas, bez kampaņas komandas, bez deklarēta vēlēšanu budžeta un ar nelielu klātbūtni masu medijos. Ziņa par Kelinu Džordžesku bija šokējoša: vairāk nekā divi miljoni cilvēku nobalsoja par kandidātu, kuram normālos apstākļos praktiski nebūtu nekādu izredžu uzvarēt. Pēc vēlēšanām viņš ziņās tika rādīts kā TikTok personāžs, kas ar vēlēšanu programmu iepazīstina no savas dzīvojamās istabas. Tā kā viņam nebija kampaņas biroja, viņš ar žurnālistiem komunicēja pie mājas vārtiem Izvorani ciematā netālu no Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes.

Pārējos četrus prezidenta amata kandidātus atbalstīja četras lielākās parlamenta partijas. Viņu deklarētie kampaņas izdevumi sasniedza gandrīz 19,5 miljonus eiro. Viens no kandidātiem, kas ierindojās trešajā vietā, ir Rumānijas premjerministrs, otrs ir Senāta priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs. Pēdējais ierindojās 5. vietā.

Divas dienas pēc vēlēšanām TikTok izpilddirektors tika izsaukts uz Eiropas Parlamentu, kura viņam bija jāskaidro sociālā medija saistība ar Rumānijas vēlēšanu rezultātiem.

Četras dienas vēlāk Rumānijas Augstākā aizsardzības padome (CSAT), kas sanāca pēc Rumānijas prezidenta Klausa Johannisa lūguma, nāca klajā ar paziņojumu, kurā norādīja uz “iespējamiem riskiem valsts drošībai, ko rada valsts un nevalstisko kiberaktieru darbības”. CSAT apsūdzēja TikTok par Kelina Džordžesku atbalstīšanu, pārkāpjot Rumānijas vēlēšanu likumus.

Daži no CSAT iesniegtajiem dokumentiem tika publiskoti nedēļu vēlāk. Tie papildināja žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu izpētīto – par labu Džordžesku vairāku sociālo mediju platformās bija rīkotas koordinētas kampaņas. Žurnālisti atklāja arī Džordžesku saistību ar neonacistiem.

Žurnālisti un pilsonisko tiesību aktīviski analizēja sociālajos medijos publicētās Džordžesku runas un identificēja prokrievisku, pret NATO un ES vērstu tematiku, kas sajaukta ar daudzām atsaucēm uz Dievu un pseidozinātniskām tēmām un pašnoteikšanās idejām lauksaimniecībā un ekonomikā. Divas nedēļas pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas Bukarestes birža piedzīvoja “brīvo kritienu”, ziņo Ziarul Financiar.

Piektdien, 6. decembrī, dažas stundas pēc balsošanas sākuma vēlēšanu otrajā kārtā Rumānijas diasporā Konstitucionālā tiesa anulēja visu prezidenta vēlēšanu procesu un uzdeva Rumānijas valdībai pārplānot vēlēšanas. Tiesa atsaucās uz Venēcijas komisijas dokumentu, kas tika publicēts tajā pašā dienā. Šajā dokumentā ar nosaukumu “Interpretējošs vēlēšanu kodeksa skaidrojums saistībā ar digitālajām tehnoloģijām un mākslīgo intelektu” teikts: “Valsts iestādēm būtu jāapzinās informācijas kampaņu radītais izaicinājums, kas varētu apdraudēt vēlēšanu procesu integritāti.”

Kā labējā spārna kandidāts no interneta platfomām ieguva pārsvaru Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā? Vai viņa labā tika īstenota organizēta dezinformācijas kampaņa? Ja par to ir atbildīgs TikTok, kā “interneta kandidāts” varēja uzvarēt reālās vēlēšanās? Kā mēs varam novērst koordinētas dezinformācijas kampaņas, kas noved pie pārsteidzošiem vēlēšanu rezultātiem?

Lūk, ko mēs zinām:

Vēlēšanu kampaņā iesaistītās sociālās platformas

Džordžesku bija redzams ne tikai TikTok, bet arī Facebook vai YouTube. Jau vairākus gadus ziņas par Džordžesku tika izplatītas WhatsApp platformā – ar saitēm uz YouTube videoklipiem un alternatīvo mediju vietnēm. Vienu no šiem videoklipiem 2021. gadā atspēkoja galvenie ziņu avoti.

Kopš 2020. gada digitālā auditorija visā pasaulē ir sākusi dot priekšroku sociālajām platformām, nevis tradicionālo mediju redakcijām kā galvenajam informācijai un viedokļu avotam, liecina Digital News Report (DNR) (DNR ir lielākais starptautiskais daudzgadu pētījums par ziņu uzvedību; pētījumu koordinē Reuters institūts Oksfordas Universitātē, un tas aptver vairāk nekā 40 mediju tirgus, tostarp Rumāniju). 2024. gada janvārī un februārī, kad tika apkopoti jaunākie DNR dati, populārākie sociālie mediji Rumānijā bija Facebook (64 %), YouTube (56 %), WhatsApp (56 %), Facebook Messenger (54 %), TikTok (31 %) un Instagram (27 %).

Ne vienmēr auditorija pati meklē ziņas sociālajos medijos. Tā vietā ziņas atrod savu auditoriju, kad sociālo platformu algoritmi nejaušu saturu identificē kā mums būtisku – līdzās kaķiem, suņiem, ēdienu bildēm, make-up rullīšiem, draugu fotogrāfijām un, protams, reklāmām. Kā tas notiek, ir labi zināms. Neraugoties uz to, gandrīz puse no Rumānijas izlasē iekļautajiem respondentiem apgalvoja, ka izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus ziņu iegūšanai, bet seši no desmit respondentiem kā informācijas avotu minēja arī televīziju.

Digital News Report 2024 dati liecina, ka gandrīz puse Rumānijas digitālās sabiedrības ziņu iegūšanai izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus [Avots: ].

Eiropas Savienībā Facebook, YouTube, TikTok un Instagram tiek klasificētas kā ļoti lielas tiešsaistes platformas (VLOP). Tām ir jāievēro Digitālo pakalpojumu likums (DSA), kura mērķis ir “radīt drošāku digitālo telpu, kurā tiek aizsargātas lietotāju pamattiesības”. Tās ietver tiesības uz korektu informāciju un piekļuvi visiem viedokļiem vēlēšanu laikā. Divi citi rumāņu iecienīti tīkli – WhatsApp un Facebook Messenger, kas abi pieder Meta, – neietilpst DSA regulējumā, kas stājās spēkā 2024. gadā. Tie ir vienādranga (peer-to-peer) tīkli, kurus nevar pārbaudīt ne iestādes, ne akadēmiskās aprindas.

Maldinošs vēstījums neapmierinātajiem

Sociālajos medijos un intervijās YouTube platformā Džordžesku izmantoja vairākas vecas sazvērestības teorijas (sākot ar viltus nosēšanos uz Mēness un beidzot ar 5G) un dažus jaunus dezinformācijas naratīvus. Piemēram, viņš apgalvoja, ka ūdens nav tikai H2O. Kā liecina viņa CV, Džordžesku ir vides piesārņojuma speciālists un 1999. gadā ieguvis doktora grādu augsnes zinātnē. Viņa pašreizējā darbavieta ir Rumānijas valsts universitāte.

Džordžesku izmantotās sazvērestības teorijas bija sajauktas ar nacionālistiskiem un mistiskiem, kā arī ar pret NATO un ES vērstiem vēstījumiem. Internetā cirkulē saraksti, kuros ir līdz pat 430 pretrunīgo apgalvojumu ierakstiem. Ir arī tīmekļa vietne What Călin Said jeb Ko teicis Kelins Džordžesku, kurā pretrunīgie apgalvojumi ir saistīti ar to avotiem.

Factual, pazīstamākā Rumānijas faktu pārbaudes komanda, analizēja 32 Džordžesku izteikumus, sākot no nanočipiem bezalkoholiskajos dzērienos līdz nāvei no ķīmijterapijas, un tikai vienu no tiem atzina par daļēji patiesu. Šis ir visplašākais mēģinājums pārbaudīt viņa pretrunīgo izteikumu patiesumu.

No pētnieku viedokļa Džordžesku izmantotais mistiskais, suverēnistiskais diskurss, kas sajaukts ar sazvērestības teoriju naratīviem, ir nozīmīgs, jo pētījumi liecina, ka sazvērestības teorijas ir izplatītākas to pilsoņu vidū, kuri sevi pieskaita galēji kreisajiem vai labējiem. „Šīs nelineārās attiecības var pastiprināt politiskās kontroles zaudēšana, taču tās nav ar to tieši saistītas,“ skaidro Imhofs un viņa kolēģi 2022. gadā publicētā zinātniskajā rakstā.

Tātad Džordžesku ievēlēja iepriekš nepazīstama vēlētāju grupa?

Apkopojam procentus, ko no 2020. līdz 2024. gadam ieguva Džordžesku un labējās parlamentārās partijas “Rumāņu savienības alianse” (AUR) līderis Džordže Simions. Šie divi kandidāti 24. novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās saņēma gandrīz 37% no 3,4 miljonu vēlētāju balsīm.

Ja saskaitām nedēļu vēlāk parlamenta vēlēšanu barjeru pārvarējušo trīs labējo partiju procentuālo īpatsvaru, nonākam pie līdzīgiem rezultātiem. AUR, SOS Rumānija un Jaunatnes partija (POT) saņēma gandrīz 32 % no aptuveni 3 miljoniem Rumānijas parlamenta abu palātu deputātu balsu.

Neapmierināto radikalizācija Rumānijas vēlēšanās 2024. gada novembrī un decembrī. 3 miljoni no gandrīz 9,5 miljoniem piedalījušos vēlētāju nobalsoja par labējām partijām jaunajā Rumānijas parlamentā. Avots: Pastāvīgās vēlēšanu iestādes dati, ar pašu aprēķiniem.

SOS un POT ir partijas, ko dibinājuši bijušie AUR locekļi. Džordžesku agrāk strādāja arī AUR. AUR biedri, piemēram, atbalstīja Džordžesku kā iespējamo partijas goda priekšsēdētāju un Rumānijas premjerministru.

Pēdējās 2020. gada vēlēšanās par labējo partiju programmām balsoja aptuveni pusmiljons cilvēku. Četrus gadus vēlāk par labējo kandidātu nobalsoja 3,5 miljoni cilvēku, bet par labējo partiju – 3 miljoni. 2024. gadā vēlētāju skaits bija gandrīz divreiz lielāks nekā 2020. gadā (tajā gadā parlamenta vēlēšanās nobalsoja 9,4 miljoni cilvēku; 2020. gadā – 5,9 miljoni vēlētāju).

Kampaņa, kas balstīta uz mikroinfluenceriem

Kopš 2024. gada jūnija Džordžesku ir guvis labumu no “koordinētas izplatīšanas vairākās platformās”. Koordinēta izplatīšana bija daļa no plānotas kampaņas, kurā mērķa grupa noteiktā laika periodā tiek atkārtoti pakļauta vienam un tam pašam vēstījumam. Šīs kampaņas intensitāte palielinājās divas nedēļas pirms vēlēšanu dienas, norādīts atslepenotā Rumānijas izlūkošanas dokumentā.

Džordžesku prezidenta kampaņā tika izmantotas dažādas platformas. Tostarp TikTok, kurā politiskā komunikācija tika apzīmēta kā izklaide/informācija/izglītošana, kā arī Facebook, YouTube, Instagram, WhatsApp un Telegram. Šajā procesā bija iesaistītas arī pilsoniskās sabiedrības organizācija Ekspertu forums un pētnieciskās žurnālistikas portāls G4Media.

Pētnieciskie žurnālisti parādīja, ka Telegram izveidotā grupa Džordžesku popularizēšanai saņēma vairāk nekā 1800 attēlu un videoklipu. Šie materiāli tika rediģēti tā, lai platformu algoritmi tos uztvertu kā jaunu saturu, un publicēti no jauna, lai algoritmi veicinātu to turpmāku izplatīšanos. Cilvēkiem par šo darbu tika maksāts, noskaidroja G4Media žurnālisti.

Šajā kampaņā tika izmantoti influenceri, kuru darbība tika koordinēta caur tādām platformām kā FameUp (kas savieno zīmolus ar ietekmētājiem) un Telegram. FameUp platformā influenceri saņēma scenārijus no divām organizācijām, kas Rumānijā nebija oficiāli reģistrētas. Šo organizāciju nosaukumi bija izdomāti. Scenārijos tika pārstrādāts Džordžesku teiktais, faktiski neminot viņu vardā un pievienojot tēmturus Equilibrium un Verticality. Komentāros auditorija bieži nespēja skaidri noteikt, kurš kandidāts tika atbalstīts, norādīja HotNews žurnālisti.

Rumānijas Iekšlietu ministrija norādīja, ka kampaņa „Equilibrium un Verticality“ izmantoja tādas pašas metodes kā kampaņa „Brālis pie brāļa“, kas tika īstenota Ukrainā kā daļa no Krievijas organizētās manipulācijas taktikas. Abos gadījumos kampaņu pamatā bija „leģitīmu mikroinfluenceru manipulācija.“

Mikro-influenceri, kas gludina, brauc ar automašīnu vai uzklāj grimu, vienlaikus lasot FameUp platformā ievietoto scenāriju ar tēmturi „Equilibrium and Verticality“ par prezidenta vēlēšanām.

 Pētnieki jau sen ir mēģinājuši izskaidrot, kā masu mediji ietekmē lēmumu pieņemšanas procesus – un kā cilvēki izvēlas, par ko balsot. Pols Lazarsfelds un viņa komanda pagājušā gadsimta 50. gados atklāja, ka cilvēki apzinās plašsaziņas līdzekļu vēstījumus, bet to, ko šie vēstījumi viņiem nozīmē un kā ietekmē viņu izvēli, lielā mērā nosaka sabiedrībā esošie viedokļu līderi.

Vēlēšanu kampaņu laikā plašsaziņas līdzekļi parāda, kādi jautājumi ir sabiedrības dienaskārtībā, bet ne vienmēr to, kādu nostāju tajos ieņemt. Tas izriet no Makkomba un Šova 1972. gadā izstrādātās dienaskārtības noteikšanas teorijas.

Tomēr arī jaunāki pētījumi liecina, ka plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas var ietekmēt attieksmi un uzvedību īstermiņā. Tāpēc komunikācijas zinātnes akadēmiskajā literatūrā ir ieviests jēdziens “parasociālie viedokļu līderi”.

Parasociāls viedokļu līderis var būt jebkura masu mediju figūra, ar kuru mums nav reālas saskarsmes: politiķis, kurš šķiet cilvēcīgs, jo publiski raud vai dalās ar stāstiem par savu ģimeni, persona no sociālajiem tīkliem, kas pārspīlēti izsakās par savām emocijām un vienlaikus „trollē“ žurnālistus; seriāla tēls, kura dzīvi mēs uzskatām par ideālu vai vēlamies tādu sev. Vai pat bots ar profilbildi, kurā ir bildes ar jauku kaķi un pludmales atvaļinājumu, un kurš paziņo: „Es balsošu par Kelinu Džordžesku.“ Parasociāls viedokļu līderis ir ikviens, kas mums šķiet kaut kādā ziņā sev līdzīgs vai pieņemams.

Džordžesku kampaņā izmantotie rumāņu TikTok influenceri bija pazīstami ar savu interesi par kosmētiku, automašīnām, modi un izklaidi, skaidro Expert Forum. Viņi tiešsaistē parādīja sevi kā parastus cilvēkus, kas nodarbojas ar ikdienas lietām. Viņi runāja par ideālo prezidenta amata kandidātu, gludinot vai liekot grimu. Mēs redzam viņus mašīnā vai virtuvē. Viņi ir vienkārši cilvēki, kas gatavojas vēlēšanu dienai tāpat kā mēs. Mēs varbūt nepazīstam viņus personīgi, bet viņi šķiet gluži kā draugi – tas rada parasociālas attiecības ar šīm mediju figūrām.

Vai parasociālie viedokļu līderi var ietekmēt vēlēšanas?

Šķiet, ka var. Parasociālie līderi jau ietekmē to, kā cilvēki ģērbjas vai kādas frizūras veido. Tādā pašā veidā viņi var ietekmēt politiskās izvēles, īpaši noteiktiem auditorijas segmentiem, noteiktos apstākļos un ar rūpīgi pielāgotiem vēstījumiem.

Visi prezidenta vēlēšanu kandidāti bija aktīvi sociālajos tīklos, un vairākas partijas izmantoja troļļus un botus, lai veicinātu savas kampaņas. Tomēr Džordžesku kampaņa bija tik veiksmīga arī tāpēc, ka viņš salīdzinājumā ar saviem politiskajiem konkurentiem tika atspoguļots galvenokārt pozitīvi, piebilst Ekspertu forums. Džordžesku netika uzskatīts par bīstamu konkurentu, un viņa politiskie sāncenši viņu nesāka kritizēt, līdz bija par vēlu – viņa vēlētāji jau bija mobilizēti un radikalizēti.

Kas stāv aiz Džordžesku kampaņas?

Rumānijas Augstākā aizsardzības padome 28. novembrī nāca klajā ar paziņojumu par iespējamu “valsts un nevalstisku kiberaktieru” iejaukšanos, kas ietekmēja vēlēšanu procesu Rumānijā. Divas nedēļas vēlāk žurnālisti norādīja, ka neviena iestāde nav sniegusi pierādījumus par ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesā.

Pētnieciskie žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti no Rumānijas, Bulgārijas un Francijas izvirzīja versiju par iespējamu saikni starp Austrumeiropā strādājošiem tiešsaistes reklāmas uzņēmumiem un Krieviju. Eksperti, kas analizēja vēlēšanu kampaņu, žurnālistiem apgalvoja, ka “Džordžesku popularizēšanā bija iesaistīti ar Krieviju saistīti tīkli, kas specializējas demokrātijas destabilizēšanā”. Rumānijas iestādes tagad izmeklē, no kurienes nāca nauda Džordžesku atbalstošās interneta kampaņas finansēšanai. Kā viens no ziedotājiem ir identificēts kāds Rumānijas kriptovalūtas investors, taču viņš apgalvoja, ka piedāvājis finansējumu TikTok platformā vairāku kandidātu atbalstītājiem, ne tikai Džordžesku. Tiek izmeklēta arī platformas FameUp loma kampaņā. Kā ziņo Snoop žurnālisti, finanšu iestādes ir atklājušas, ka Nacionālā liberālā partija (PNL) ir apmaksājusi TikTok kampaņas “Equilibrium” un “Verticality”, kas reklamēja Džordžesku. Komunikācijas uzņēmums, kas strādā PNL labā, atzina maksājumus un lūdza veikt oficiālu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai kampaņa nav tikusi “klonēta vai pārņemta”. Nacionāli liberālā partija 2021. gadā izveidoja koalīcijas valdību ar Sociāldemokrātisko partiju. Iespējams, bija netieši iesaistīts Rumānijas pašreizējais prezidents Klauss Johannis, kurš ir bijušais PNL biedrs.

Rumānijas vēlēšanu iestādes jau pirms vēlēšanu pirmās kārtas norādīja, ka Džordžesku tika reklamēts nelikumīgi – bez obligātās norādes, ka šie reklāmas materiāli ir daļa no vēlēšanu kampaņas. Iestādes pieprasīja Facebook (Meta) un TikTok (ByteDance) apturēt šos materiālus, taču TikTok šo prasību ignorēja.

Pēc vēlēšanām TikTok noliedza jebkādu atbildību saistībā ar Rumānijas prezidenta vēlēšanām, norādot, ka viņi nepieļauj politisko reklāmu un ļoti rūpīgi novērš maldinošas darbības. Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka TikTok platformā bija iespējams organizēt influenceru kampaņas, kas izmantoja netiešas manipulācijas un neuzrādīja skaidru saikni ar kādu kandidātu.

• Žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti nevar atklāt simtiem maldinošas informācijas gadījumu, kas, pateicoties koordinētai kampaņai, izplatās kā lavīna. Protams, viņi var pārbaudīt visnozīmīgākos apgalvojumus, lai brīdinātu sabiedrību par bīstamas dezinformācijas avota vēstījumiem un nolūkiem, kuri turpina izplatīties. Saskaņā ar inokulācijas teoriju, agrīna brīdināšana var būt ļoti noderīga.
• Sazvērestības teorijas un maldinoša informācija var būt daļa no koordinētas kampaņas, kas izplatīta vairākās platformās. Džordžesku bija aktīvs ne tikai TikTok platformā. Saistībā ar viņa sakariem ar labējo partiju un viņa video sociālajos plašsaziņas līdzekļos viņam pastāvīgi sekoja tradicionālie plašsaziņas līdzekļi. Saites uz YouTube videoklipiem ar Džordžesku intervijām jau daudzus gadus cirkulē WhatsApp platformā. Viņš tiek uzskatīts par TikTok kandidātu galvenokārt tāpēc, ka TikTok atteicās trīs dienas pirms vēlēšanām izdzēst viņa reklāmas vēstījumus. Tomēr TikTok nav vienīgā platforma, ko viņš izmantoja. Cilvēktiesību aktīvisti un žurnālisti pierādīja, ka Džordžesku bija klātesošs TikTok, kā arī Facebook, YouTube, Instagram, WhatsApp un Telegram.
• Parasociālos viedokļu līderus vēlēšanu kampaņās var izmantot, lai izplatītu jau esošo vēlēšanu saturu. Parasociālie viedokļu līderi var tikt izmantoti, lai izplatītu jau esošu vēlēšanu saturu. Pie šādiem līderiem pieder ne tikai politiskie līderi un parastie sociālo tīklu lietotāji, bet arī mikroietekmētāji, troļļi un boti, kas pārspīlētā, bet citiem lietotājiem uztveramā veidā atbalsta ideju, kandidātu, politisko platformu vai lietu.
• Politiskie vēstījumi var parādīties ierakstos, videoklipos, komentāros vai natīvajās reklāmās – jebkāda veida materiālos, kurus izplata sociālo mediju platformas. Tas, ka platforma deklarē, ka viss tās saturs ir tikai izklaide, vai mikroinfluenceris ir pazīstams ar savu saturu par grimu vai automašīnām, nenozīmē, ka platformā nekad netiks izvietots politisks saturs vai viņš par samaksu nereklamēs politiķus.

Iepriekšējie pētījumi par atbalss istabām (echo chambers), parasociālajiem influenceriem un inokulācijas teoriju (skat. Radu, 2023) liecina, ka šo influenceru saturs ir balstīts uz radikalizācijas stratēģijām un pārmērīgu sabiedrības uzvedību.

Stratēģijas, kas liek cilvēkam kādā jautājumā nostāties vienā vai otrā pusē, ietver ienaidnieka identificēšanu, draudu identificēšanu, oponenta komunikācijas sistēmas atspēkošanu un savas grupas locekļu atbalstu. Tas viss bieži tiek izmantots vēlēšanu procesā, lai noteiktu vēlētāju uzvedību, taču Džordžesku kampaņa bija veiksmīgāka nekā parasti.

Viens no Džordžesku panākumu iemesliem varētu būt tas, ka viņš izmantoja parasociālus sabiedriskās domas līderus, kuri publiski uzvedās pārspīlētā veidā, liekot viņiem šķist cilvēcīgākiem un pieejamākiem neapmierinātās vēlētāju grupas locekļu acīs. Provokatīva valoda un spēcīgas negatīvas emocijas, kas vērstas pret Džordžesku politiskajiem konkurentiem, privātuma robežu šķērsošana, publiski izpaužot intīmas detaļas, ar kurām parasti nedalās. Boti, troļļi un mikroinfluenceri publiski diskutēja par savu personīgo izvēli, kura parasti tiek uzskatīta par privātu lietu – piemēram, par ko viņi balsos un kāpēc. Lai izskatītos cilvēcīgāki, daži dalījās ar privātām detaļām, piemēram, par savām attiecībām ar Dievu, par to, kā viņi gludina apģērbu, kā izskatās viņu virtuve vai kā viņi uzklāj grimu. Protams, ikviens internetā var sniegt jebkādu informāciju par savu privāto dzīvi, ja vien ievēro likumu. Džordžesku kampaņa Rumānijā faktiski bija nelikumīga, jo cilvēki, kas redzēja viņa vēstījumus, nebija informēti, ka tas ir apmaksāts saturs.

Ļoti iespējams, ka mākslīgo intelektu (AI) var apmācīt, lai uzraudzītu tādus galvenos terminus kā partiju nosaukumi, politiskie kandidāti, kā arī sabiedriskus jautājumus, piemēram, miers, karš, Ukraina vai Palestīna.

Mākslīgais intelekts varētu palīdzēt identificēt platformu saturu, ko konkrēta sabiedrība redz dažādos sociālajos tīklos, līdzīgi kā Google Trends nodrošina pārskatus par meklēšanas tendencēm.

Turklāt mākslīgo intelektuālo intelektu var izmantot, lai diagnosticētu vides, kurās parādās atslēgas vārdi, īpaši tad, ja šie vārdi tiek izmantoti parasociālo viedokļu līderu vai dezinformācijas kampaņu ietvaros.

Šādi rīki ļautu žurnālistiem, cilvēktiesību aktīvistiem, iestādēm un plašākai sabiedrībai savlaicīgi identificēt un reaģēt uz koordinētām dezinformācijas kampaņām, kas apdraud vēlēšanu procesa vai citu sabiedrībai svarīgu diskusiju integritāti.