Source: CCNull

Šis raksts ir daļa no sērijas PROMPT.

Mediju profesionāļi par vienu no svarīgākajiem sava darba izaicinājumiem uzskata cīņu pret dezinformāciju. Sabiedrības sagaida, ka plašsaziņas mediji būs ne tikai uzticamas un pārbaudītas informācijas avots, bet aizsargās auditorijas arī no dezinformācijas ietekmes. Vēl vairāk – dezinformācijas stratēģiju un metožu nepārtrauktā transformācija ir mainījusi veidu, kā žurnālisti apstrādā informāciju, liekot viņiem pielāgoties un izmanot jaunas darba metodes.

Reaģējot uz šo situāciju, PROMPT projektā tiek izmantotas mākslīgā intelekta (MI) iespējas, lai izveidotu automatizētu, žurnālistiem un aktīvistiem noderīgu dezinformācijas noteikšanas un kontekstualizācijas rīku.

Bet ko var dot jauns projekts jomā, kurā jau ir daudz pētījumu, faktu pārbaudes iniciatīvu un organizāciju (lai gan ir maz dezinformācijas noteikšanas lietotņu)?

PROMPT konsorcija partneri atzīst, ka dezinformācija ir pastāvīgi mainīga parādība. Tajā nepārtraukti tiek ieviestas jaunas tēmas, iesaistās jauni spēlētāji un likti lietā jauni maldināšanas paņēmieni. MI un dezinformācijas pētīšana nozīmē tikt galā ar kustīgu mērķi, kura radītos informācijas traucējumus pastiprina tehnoloģiju attīstības ātrums.

Vissvarīgākais, bet sarežģītākais uzdevums dezinformācijas pētījumos ir dezinformācijas efektu noteikšana. PROMPT pētījuma pamatā ir hipotēze, ka dezinformācijas izplatītāji, lai panāktu lielāku ietekmi, arvien vairāk izmanto konkrētai kultūrai, kopienai un valodai specifiskus komunikācijas paņēmienus. Mēs vēlamies saprast, kā naratīvi tiek radīti un pārveidoti, lai tie uzrunātu konkrētu kopienu pārstāvjus. PROMPT izmanto mākslīgā intelekta atbalstītas metodes un lielo valodu modeļus (LVM), lai monitorētu dezinformācijas vēstījumus, atklātu to izplatību un transformācijas procesus, izplatoties sociālajās platformās un vietējos kontekstos.

Šajā procesā ir vairāki izaicinājumi. Rīgas Stradiņa universitātes (Latvija) Sociālo zinātņu fakultātes pētnieku grupas galvenais uzdevums sadarbībā ar projekta PROMPT koordinatoru opsci.ai bija izveidot kodu grāmatu jeb matricu galveno dezinformācijas naratīvu un ar tiem saistīto argumentus noteikšanai un dekonstruēšanai.

Ko jaunu dezinformācijas pētīšanai piedāvā PROMPT kodu grāmata?

Izmantojot iepriekš veiktus dezinformācijas pētījumus, praktiķu labāko praksi un dezinformācijas  piemēru analīzi, mēs izveidojām kodu grāmatu, ko veido 30 kodu grupas un vairāk nekā 240 kodi. Balstoties uz starpdisciplināru pieeju (mediju studijas, komunikācijas zinātne, lingvistika), mēs izstrādājām dezinformācijas kodēšanas sistēmu, kas apvieno dažādus valodas elementus, retorikas formas, informācijas manipulācijas paņēmienus, kā arī izveidojām kodus, kas palīdz atpazīt dezinformācijas mērķi, tās izplatītāju nodomus un iespējamo ietekmi.

Kodu grāmatā dezinformācijas forma (kā tā tiek pasniegta) ir tikpat svarīga kā tās saturs (par ko tā runā).

Kodu grāmatas galveno daļu veido dažādas lingvistiskās un retoriskās kategorijas. Sekojot pieņēmumam, ka dezinformācijas izplatītāji lielāka efekta panākšanai arvien vairāk izmanto kultūrai, kopienai un valodai raksturīgu valodas modeļus, mūsu uzmanības centrā ir dezinformācijas retorika, kas tiek analizēta ar multimodālu (teksts, fotoattēli, video) un daudzvalodu (8 valodas) filtru palīdzību. Mēs atšifrējam šīs prakses, nosakot leksiskos paņēmienus un izmantojot daudzveidīgu retorisko figūru sarakstu, kas noderīgs pārliecināšanas mehānismu un informācijas manipulācijas metožu atklāšanai. Analizējot dziļākus dezinformācijas slāņus, mēs izmantojam aksioloģiski semantiskās kategorijas, kas palīdz definēt sociālo mediju vidē popularizētās vērtības.

Kodu grāmatā iekļautās kategorijas dod iespēju arī noteikt, vai publicētās informācijas mērķis ir sēt nesaskaņas, izplatīt bailes un ietekmēt sabiedrisko domu, izmantojot uzbrūkošus vārdus, kas pauž agresiju vai naidīgumu (piemēram, “ienaidnieks”, “nodevējs”, “iebrucējs”, “konflikts” vai “draudi”); mēs varam noteikt arī vēstījumus, kuri veicina noteiktu grupu diskrimināciju, izmantojot stereotipus veicinošus vārdus, kas pastiprina klišejas un nicinošus aizspriedumus, piemēram, “labklājības karaliene” vai “slinkais imigrants”. Trauksmes, baiļu vai panikas sajūtu var palielināt satraucoši vārdi, ko bieži izmanto, lai pārspīlētu situāciju vai izraisītu spēcīgu emocionālu reakciju, piemēram, “katastrofāls”, “steidzams”, “epidēmija”, “traģisks” vai “krīze”. Tomēr konkrētas leksikas identifikācija ne vienmēr apstiprina dezinformācijas esamību; drīzāk tā palīdz noskaidrot, vai leksika ir cieši saistīti ar dezinformācijas saturu.

Pēc pirmās testēšanas fāzes, apzinoties padziļinātās analīzes rīka iespējas, kodu grāmatu papildinājām arī ar kategorijām, kas palīdz noteikt, kā valoda sociālo mediju ierakstos atklāj dažādas politiskās ideoloģijas. Šī pieeja būtiski uzlabo rīka spēju dezinformācijas izpratnē integrēt plašāku politiskās kultūras kontekstu.

PROMPT dezinformācijas analīzes arsenāla pamatu, izmantojot MI (LVM), veidos visas rīka darbībai paredzētās valodas un satura analīzes kategorijas. Jaunais rīks spēs atklāt smalkas detaļas publiski paustās informācijas valodā – nianses, kuras var pirmajā brīdī palikt nepamanītas, bet kas var būtiski ietekmēt vēstījumu, mainot tā nozīmi un izšķiroši modificējot dezinformācijas uztveri un efektus digitālajā vidē.

Kā mēs izstrādājām kodu grāmatu un ko mēs šajā procesā iemācījāmies?

Visi PROMPT partneri piedalījās matricas izveidē un testēšanā. Trīs tehniskajos semināros projekta partneri piedāvāja un analizēja dezinformācijas piemērus un palīdzēja pārskatīt kodu grāmatas kategoriju sarakstu.

Viena no galvenajām mācībām: kodu grāmatā ir jāatspoguļo gan žurnālistu pieņemtie standarti (faktu noteikšanas kategorijas, dezinformācijas tipoloģija, novērtēšana), gan arī šajā jomā mazāk izpētītas kategorijas (semantiski aksioloģiskie atribūti un retoriskie paņēmieni). Šī plurālistiskā pieeja raksturo PROMPT ieguldījumu dezinformācijas pētniecībā. Kopīgā darbā un diskusijās mēs pārbaudījām savu kategoriju matricu konkrētām valstīm raksturīgu dezinformācijas gadījumu izlasē, tostarp vērtējot faktu pārbaudītāju atmaskotos apgalvojumos.

Matricas pamatu veido  teorijas un prakses apvienojums, tā ietver zinātniskajā literatūrā balstītu pieeju un empīrisku dezinformācijas paraugu izpēti sešās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Itālijā un Francijā). Pētījumā tiks ņemtas vērā dezinformācijas izplatīšanas īpatnības šajās valstīs un tas, kā dezinformācijas naratīvus var ietekmēt unikālās lingvistiskās iezīmes, komunikācijas vides struktūra, kā arī specifiski sociāli politiskie un kultūras diskursi.

Lai arī cik liels izaicinājums būtu PROMPT matricas izstrāde, tai vajadzētu palīdzēt atklāt un uzlabot mūsu izpratni par dezinformācijas retoriskajiem paņēmieniem un citiem maldinošas informācijas ietekmes mehānismiem. Tai būtu jāsniedz papildu iespējas atklāt tos, kuri cenšas manipulēt ar sabiedrisko domu, polarizēt digitālās komunikācijas vidi un galu galā graut demokrātiskās institūcijas.