Nesen Berlīnē ir notikušas divu darba grupu sanāksmes, kuru mērķis bija savest kopā pētniekus un mediju profesionāļus, lai tie diskutētu par problēmām un izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd saskaras žurnālistika. Secinājums ir viens: žurnālistika piedzīvo gaišāko prātu aizplūšanu, ņemot vērā, ka daudzi darbu žurnālistikā iemaina pret darbu sabiedrisko attiecību sfērā.
Iniciatīva Žurnālistikas kvalitāte
Iniciatīva Žurnālistikas kvalitāte (Initiative Qualität – IQ) pulcēja kopā ekspertus, lai tie spriestu par žurnālistikas finansēšanas nākotnes izaicinājumiem. Tiem, kuri cer, ka varēs turpināt baudīt bezmaksas ziņu “diētu”, tika atgādināts, ka “kvalitātei ir sava cena”.
IQ ir vienīgais klubs vāciski runājošajā pasaulē, kas regulāri saved kopā vērā ņemamu ekspertu grupu, kas reprezentē plašu speciālistu loku, sākot ar arodbiedrībām un izdevēju lobijiem, beidzot ar pārstāvjiem no akadēmiskajām institūcijām. Šīs iniciatīvas centieni nosargāt augstvērtīgu kvalitatīvo žurnālistiku tiek respektēti un kaut kādā mērā ir arī sirdi sildoši.
Korporatīvās vadības un komunikācijas akadēmiskā biedrība
Šī grupa sanāca kopā, lai diskutētu par “Vērtību radošu komunikāciju”, pētniecisko projektu par korporatīvās komunikācijas profesiju, kuru finansē aptuveni 30 vācu un starptautiskās korporācijas.
Svaru kausu nosvēršanās par labu sabiedriskajām attiecībām, nevis žurnālistikai ir kļuvusi acīmredzama. Žurnālistikas pusē mēs redzam ne tikai arvien sarūkošas redakcijas un ierobežotu to pētniecisko kapacitāti, bet arī dilstošu infrastruktūru: samazinās žurnālistu darbavietu skaits, žurnālistikas izglītība no universitātēm tiek novirzīta uz koledžām, ir niecīgs skaits pētījumu, kas runātu par žurnālistikas kvalitāti un “sabiedrības labumu”, ko žurnālistikas profesionāļi rada. Papildus tam, arī no mediju organizācijām ir maza interese par šādiem pētījumiem un to rezultātu izmantošanu un apmaiņu.
Sabiedrisko attiecību puse savukārt saskaras ar strauju izaugsmi. Korporatīvā komunikācija, saukta arī par sabiedriskajām attiecībām, Vācijā arvien spēcīgāk nostiprinās augstākās izglītības līmenī. Vadošie institūti ir attīstījušies tādās pilsētās kā Leipciga, Minstere, Štutgarte, Hohenheima un Mainca. Lielās korporācijas atbalsta šo studiju virzienu attīstību. Nozarē ir interese par pētniecības rezultātiem un zināšanu apmaiņu par komunikācijas radītajām vērtībām u.c. Tas ļauj PR speciālistiem konceptualizēt savu stratēģisko komunikāciju un attaisnot izdevumus, jo tiem jebkurā brīdī ir pieeja dažādiem statistikas datiem.
Protams, šīs tendences pavada arī žurnālistu aizplūšana no specialitātes, visbiežāk, tieši sabiedrisko attiecību virzienā. Šobrīd ir ļoti grūti paredzēt, vai šie svaru kausi jebkad vēl nosvērsies atpakaļ žurnālistikas virzienā.
Piezīme: Raksta autors piedalījās abās minētajās darba grupās kā runātājs. Viņš ir arī viens no IQ dibinātājiem.
Foto kredīts: Niuton may
