No drukātajiem medijiem nenovēršas

2011. gada 25. January • Mediju ekonomika • by

Pēdējās nedēļās drukātajos medijos lasāmi priecīgi virsraksti par to, ka lasītāji no tiem nav novērsušies, par ko liecina labie 2011.gada abonēšanas kampaņas rezultāti.

Kopskaitā visā Latvijā 2011. gadam vai tā daļai noformēti 449 630 preses izdevumu abonementi, kas salīdzinājumā pret pērno gadu ir kritums par 8,2%, liecina  Latvijas Pasta preses abonēšanas kampaņas rezultāti. Nozares eksperti – Latvijas Preses izdevēju asociācija un lielāko avīžu un žurnālu izdevēji  gan uzsver, ka, neraugoties uz nelielo kritumu, rādītāji ir stabili un liecina – abonentu paradumi ir nemainīgi. Iedzīvotāji, kuri pieraduši preses izdevumus saņemt pastkastītēs, arī nākamajam gadam ir izvēlējušies abonēt laikrakstus un žurnālus. Vienlīdz aktīvi ir abonēti gan vieni, gan otri – laikrakstiem noformēti 47%, savukārt žurnāliem – 53% abonementu. Arī pērn sadalījums bijis identisks, liecina Latvijas Pasta dati.

Jāatzīst, 8,2% kritums, patiesi, nav dramatisks, īpaši, ja ņem vērā vēl pavasarī uz ekonomiskās krīzes fona izteiktās drūmās prognozes par strauju drukāto mediju patēriņa kritumu, kas var novest pat pie atsevišķu izdevumu slēgšanas. Ja šauri nišas jeb specifisku interešu žurnāli ir izbeiguši vai arī krasi reorganizējuši savu darbību (piemēram, pārtraukts izdot gatavošanas žurnālu „Garšīgs”, interjera un dizaina žurnāls „Deko” iznāk reizi divos mēnešos, nevis katru mēnesi, utt.), tad lielo žurnālu zīmolu slēgšana nav notikusi (pārskatīti administratīvie izdevumi, pārskatīta darbinieku politika u. c.).

Tomēr jāapzinās, ka šāds optimisms ir balstīts tikai uz Latvijas Pasta abonēšanas kampaņas rezultātiem. Patieso stāvokli Latvijas drukāto mediju lauciņā nezina neviens (izņemot pašas mediju organizācijas, bet tad arī tikai par sevi), jo precīzi dati par Latvijas preses izdevumu pārdoto un pat drukāto tirāžu nav pieejami. Portālam ParZurnalistiku.lv to apstiprināja arī Latvijas Preses izdevēju asociācijā. Proti, ja arī preses izdevumi norāda izdevuma tirāžu, tad tas, jādomā, ir faktiskais iespiesto eksemplāru skaits, tomēr nekur vienkopus nenonāk informācija par to, cik ir no tirdzniecības vietām atgriezto, nepārdoto eksemplāru skaits. Principā  valda informācijas vakuums, jo mediju organizācijas šo informāciju neizpauž, norādot uz komercnoslēpumu. Līdz ar to pašreizējais plašākai auditorijai pieejamais informācijas apjoms pieļauj dažādas manipulācijas iespējas, it īpaši ar datiem, kas tiek uzrādīti reklāmdevējiem. Tiem savukārt atliek paļauties uz Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras „TNS Latvia” veiktajiem drukāto mediju auditorijas pētījumu datiem.

Un pat ja ticam, ka no tirdzniecības vietām atgriezto izdevumu skaits nav pārmērīgs un mediju uzrādītās tirāžas vairāk vai mazāk atbilst patiesībai, mierīgi uzelpot un teikt, ka drukātie mediji interneta un citu moderno tehnoloģiju un multimediju dēļ vairs nav apdraudēti, nevar. Jo, palūkojoties ilgākā laikā, Latvijas Pasta preses abonēšanas kampaņu rādītāji ik gadu tomēr ir kritušies, pēdējos trīs gados veidojot vairāk nekā 20% kritumu. Tāpat pēdējos divos gados prese ir piedzīvojusi arī nozīmīgu reklāmas apjomu kritumu (Latvijas mediju reklāmas tirgus kritums kopumā bija 60%, avīzēm un žurnāliem to vidū visaugstākais)[1], kas saistāms gan ar kopējo krīzi reklāmas tirgū, gan auditorijas aizplūšanu vai tās uzmanības (arī reklāmas budžetu) pārdali starp tradicionālajiem medijiem un internetu.

Cenšoties reaģēt uz šīm auditorijas un reklāmas tirgus pārmaiņām, laikraksti un žurnāli arvien aktīvāk pievēršas darbībai ne tikai drukātajā, bet arī interneta vidē. Piemēram, izdevniecība „Santa” izveidojusi katram žurnālam savu interneta platformu, ieviesta arī e-abonēšanas sistēma, kas lasītājiem piedāvā iespēju izdevumus iegādāties arī internetā. Arī lielākie dienas laikraksti, tāpat kā televīzija un radio ir pastiprinājuši savas interneta platformas un iesaistījušies sociālajos tīklos.

Protams, tas nenozīmē, ka tuvāko 2-5 gadu laikā drukātie mediji izzudīs, tomēr lolot ilūzijas, ka drukāto mediju auditorijas saglabāsies tik lielas, kā līdz šim, arī nav pamata. To vēl aizvadītajā gadā intervijā biznesa informācijas portālam „Baltic Business Service” uzsvēra arī mūsu iekšzemes mediju eksperte Anda Rožukalne: „Man tikai atliek piekrist jau iepriekš ekspertu izteiktajam viedoklim, ka mūsu dzīves laikā avīzes beigs pastāvēt papīra formātā un pāries pilnībā uz internetu. Šo procesu veicina gan interneta izplatība caur mobilajiem pieslēgumiem, gan arī krietni lētākās medija uzturēšanas izmaksas. Pēdējie no drukātajiem medijiem, kuri paliks esošajā formā, būs žurnāli. Tie cilvēkam dod sava veida baudu – sataustīt labu papīru, šķirstīt žurnālu, kā arī paņemt to sev līdzi, piemēram, sēdēt vannā pie svecēm un lasīt to.”[2]

Te gan var piebilst, ka ne tikai žurnālus, bet arī avīzes vannā lasīt ir ērtāk. Patiešām, patlaban drukāto mediju labā vēl darbojas auditorijas mediju lietošanas paradumi, kas joprojām ir salīdzinoši noturīgi. Proti, lietotāji novērtē iespēju savās rokās turēt izdevumu, sajust drukas smaržu, pārlapot avīzi vai žurnālu, sēžot vannā vai īsi pirms naktsmiera, ieritinoties siltajos palagos. Tomēr paradumi un izjūtas mainās un kad mediju lietotāju vērtību sistēmā iepriekš minētās un citas drukāto mediju pašreiz apzinātās priekšrocības zaudēs nozīmi, zudīs arī šo mediju īpašā nozīme cilvēku dzīvē, norāda „24/7 Wall St.” un „Harris Interactive” pētnieki, kas 2010. gada novembrī nāca klajā ar pētījuma datiem, kuros, cita starpā,  55% aptaujāto pauda pārliecību, ka tradicionālie mediji beigs pastāvēt jau pēc desmit gadiem[3]. Skarbi? Pārspīlēti? Nereāli? To rādīs laiks un pēc desmit gadiem būs iespējams salīdzināt, kas no tā piepildījies.

Tikmēr patlaban trūkst pētījumu, arī aptauju par to, cik garš mūžs drukātajiem medijiem paredzams tieši Latvijā.


[1] Mediju reklāmas tirgus 2010.gada I pusgads. Latvijas reklāmas asociācijas dati. http://www.lra.lv/files/varia/2010_mediju_rekl_tirgus_1pusg.pdf

[2] BNS. “Mediju eksperte Rožukalne piekrīt prognozei, ka interneta mediji pilnībā izkonkurēs laikrakstus”. 12.03.2010. http://diena.lv/lat/business/expert/expertopinion/mediju-eksperte-rozukalne-piekrit-prognozei-ka-interneta-mediji-pilniba-izkonkures-laikrakstus

[3] “Troubles for Traditional Media – Both Print and Television”. The Harris Poll #130, October 28, 2010. http://www.harrisinteractive.com/NewsRoom/HarrisPolls/tabid/447/ctl/ReadCustom%20Default/mid/1508/ArticleId/604/Default.aspx

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , , , , , , , , ,

Send this to friend